Levits neliek pārstrādāt likumdošanas brāķi – administratīvi teritoriālo reformu

Valsts prezidents Egils Levits piektdien pavēstīja, ka nolēmis izsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu jeb novadu reformas likumu.
25.06.2020. Māris Krautmanis
 
©F64

Likuma pieņemšanas gaitā ir tapis Saeimas lēmums, kas paredz, ka valdībai šogad jāizstrādā likums, kas regulēs pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Tāpat Saeima lēma, ka vietējām kopienām būs vēlētie pārstāvji vietējo jautājumu risināšanai. Gadījumā, ja Saeima neparedzētu reformas likumā šos divus uzlabojumus, Levits būtu uzskatījis reformu par nederīgu un nodevis atpakaļ izskatīšanai parlamentā. Pašvaldību robežas neesot akmenī iecirstas. “Ja vēlāk izrādīsies, ka kāds modelis nestrādā kopienas interesēs, nestrādā iedzīvotāju interesēs, to iespējams koriģēt saprātīgu grozījumu ceļā, bet otrais ceļš ir Satversmes tiesa,” pauda Levits.

Šajā vietā vajadzētu skanēt aplausiem, un visām pašvaldībām vajadzētu atslābt, nomierināties, cik jauki, un ar gaišu cerību vērties nākamībā, kur labie Rīgas politiķi pielabos šo to, ja kāds alksnājs vai purva kosu dūksts izrādīsies nepareizi iezīmēts kartē.

Tomēr mazliet ir bažas, jo daudzos Latvijas novados likuma pieņemšanu un izsludināšanu uztvers kā ņirgāšanos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un ministrijas klerki, Saeimas valdošās koalīcijas politiķi ir pārpārēm izdemonstrējuši savu augstprātību, neiedziļināšanos reģionu problēmās, neklausoties un nereaģējot uz būtiskiem vietvaru iebildumiem. Pašvaldības raudzījās uz prezidentu ar cerību, ka likumdošanas brāķi viņš neizsludinās un nodos pārstrādāšanai, taču arī prezidents neklausās.

Levits pauž, ka likumā vēl viss kas būs labojams arī pēc tam, kad tas jau būs stājies spēkā. Tas ir kā šķībi greizās celtnes pamatu sagatavēs ieliet betona masu un aiziet gulēt līdz rītam. Nākamajā rītā izrādīsies, ka šķībais greizums ir sacietējis un kaut ko labot var tikai šķiežot milzu pūles un laiku, drupinot nost liekos gabalus pa centimetram. Kad likums būs izsludināts, lai kaut ko tur grozītu, tas būs jāver vaļā. Bet kāda vairs interese par šo likumu būs valdvarai? Politiķu zirgi jau būs aizauļojuši tālēs uz citām tēmām - ir taču jāapgūst Covid nauda, jābūvē cietums un koncertzāle, jāapčubina vecie un jāmeklē jauni sponsori, kuriem kaut ko iztirgot. Administratīvi teritoriālām lietām būs ļoti grūti pat tikai ielauzties Saeimas darba kārtībā, kur nu vēl cerēt uz deputātu iedziļināšanos un pozitīvu risinājumu. Prezidenta saslavētā nākotnes lemšana Saeimā par ilgtspējīgo latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpu izklausās pēc tukšvārdbatonstumšanas pilsoņausīs. Kandavas iedzīvotājus interesē, kāpēc viņiem centrs tagad būs Tukumā, bet ne ilgtspējīgā drošumspēja uz papīra.

Likums ir tikai nedaudz par to, lai uzlabotu sistēmu, bet galvenokārt ir par naudas un ietekmes pārdalīšanu un par to, kā ieriebt vai piesmacēt vietējos reģionu līderus un konkurējošus politiskos spēkus. Koalīcijas politiķi pat nav slēpuši, ka dažviet pašvaldību karti pārzīmē tā, lai konkurentiem būtu sliktāk.

Valsts prezidents izteica arī daudz kritikas par likumu, taču tik un tā izsludinās to. Nav saskaņā ar Satversmi viņam lielas varas un viņam nav politiskās atbildības, visticamāk, ja viņš neizsludinātu likumu, valdošā koalīcija neko daudz galvā neņemtu un aizstumtu to no jauna uz priekšu līdz uzvarai. Taču prezidentam bija iespēja vismaz parādīt, ka viņš nav valdošās koalīcijas, bet Latvijas tautas prezidents. Ko tagad viņš parāda?

Ar likuma pieņemšanu un izsludināšanu ir uztaisīts uz galvas Jaunjelgavai, Salacgrīvai, Alsungai, Viesītei, Kandavai, Vecumniekiem, Cesvainei, Alojai, Kocēniem, Mazsalacai, Iecavai, Rūjienai, Baltinavai, Vecpiebalgai, Engurei, Ikšķilei, Rugājiem, Jaunpilij, Burtniekiem, Alūksnei, Naukšēniem, Rundālei, Aucei, Strenčiem, Raunai, Baldonei un Skrīveriem, kuru pašvaldību pārstāvji parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam.

Tāpat uz galvas uztaisīts arī Jēkabpils novadam, Aknīstei, Varakļāniem, Salai, Ilūkstei, Sējai, Carnikavai, Krustpilij, Kārsavai, Skrundai, Rojai, Limbažiem, Ozolniekiem, Inčukalnam, Mārupei, Pāvilostai, Durbei, Tērvetei un Pārgaujai, kuru pašvaldības paudušas atbalstu vēstulei.

Ir jau vēl arī tāda nianse, ka likums ir pieņemts attālinātajā e-Saeimas ciparu režīmā. Saeimas kārtības rullī nevienā vietā nav neviena vārda par šādu likumu pieņemšanas kārtību, līdz ar to reģionu reformas likumam ir diezgan apšaubāma leģitimitāte.

Levits ir konstitucionālo tiesību eksperts un gan jau ir pamanījis šo ķibeli. Taču viņš neliek slinkajiem politiķiem papūlēties un pieņemt attiecīgus normatīvo aktu papildinājumus.

Uz Balto tēvu tik daudzi gaidīja, gaidīja nācijas līdera rīcību. Taču nesagaidīja…