Galvenā finanšu izlūce Znotiņa pati nonākusi zem KNAB lupas

Tiklīdz radās iespēja iepazīties ar amatpersonu ienākumu deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta pieejamo datu bāzē, Neatkarīgā izlasīja, ka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas deklarācijā ir šāda informācija.
30.06.2020. Māris Krautmanis
 
©F64

Ilzes Znotiņas ienākumi 2019. gadā:

LATVIJAS UNIVERSITĀTE Honorārs 880 EUR

Nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” Honorārs 348 EUR

LATVIJAS ZVĒRINĀTU NOTĀRU PADOME Honorārs 1294 EUR

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” u.c. ienākumi 260 EUR

VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) Pabalsts 1611 EUR

SIA “Katre” Dividendes 4631 EUR

Pilnsabiedrība “Delna un partneri” Honorārs 1429 EUR

Finanšu izlūkošanas dienests Alga 101 466 EUR.

Kāds interneta asprātis to komentēja: “Neslikts piķītis - simt štukas alga un vēl haltūras.” Bet nu tādas tās algas mūsu svarīgajām amatpersonām ir. Nav jau kaut kādi dakteri vai skolotāji, kas knapinās. Svarīgas iestādes vadītāja saņem pieklājīgu atalgojumu. Jauki, ka viņai atliek laika arī šādiem tādiem blakusdarbiņiem, piemēram, lasīt lekcijas tiesnešiem vai kuplināt ar savu klātbūtni Sorosa organizācijas “Delna” pasākumus, par to saņemot 1489 eiro. Parastam darbarūķim tas ir vairāk nekā mēnešalga, taču diezin vai Znotiņai šī nauda bija jānopelna vaiga sviedros, atstājot novārtā pamatdarbu - finanšu izlūkošanu.

Pastāv piehalturēšanas viedi, kas nav aizliegti, un, ja amatpersona ir tik hiperaktīva, ka tiek galā gan ar pamatdarbu, gan papildu piestrādāšanu, tur nekā daudz nav ko bilst ‒ kas nav ar likumu aizliegts, tas atļauts.

Taču deklarācijā ir viens skaitlis un fakts, kas izskatās vairāk nekā dīvains: SIA “KATRE” dividendes 4631 EUR.

“Katre” ir juridisko konsultāciju uzņēmums, dibināts 2005. gadā, un Ilze Znotiņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja šajā uzņēmumā. Neatkarīgā lūdza sniegt informāciju, ar ko šī SIA nodarbojas, kāda veida juridiskie pakalpojumi tiek sniegti un kas ir šo pakalpojumu saņēmējs. Vai darbošanās šajā SIA Znotiņai nav traucēklis tiešajiem darba pienākumiem Finanšu izlūkošanas dienestā? Vai pastāv interešu konflikta iespējamība, ja Finanšu izlūkošanas dienestam būtu jāpieņem lēmumi saistīti ar šo SIA?

Znotiņa divas nedēļas neko neatbildēja, bet pēc tam ar izlūkdienesta Preses dienesta starpniecību pavēstīja, ka “Katre” kopš 2014. gada apturējusi saimniecisko darbību, par ko atbilstoši normatīvajiem aktiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniegts paziņojums. Kopš 2017. gada aprīļa SIA “Katre” izslēgta no PVN maksātāju reģistra un uzsākts tās likvidācijas process. Znotiņas amatpersonas deklarācijā norādītā atlīdzība esot pirms darbības apturēšanas uzkrātās peļņas sadale. Nekāda interešu konfliktu neesot.

Kaut kā tā sagadījās, ka Neatkarīgā atbildes saņēma tajā pašā dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tika izdarīta atzīme par likvidācijas procesa sākšanu. Uzņēmuma likvidatores amatā Znotiņa iecēlusi pati sevi.

Tikmēr arī atbildīga, ar attiecīgiem instrumentiem apveltīta iestāde beidzot ir pamanījusi, ka ar Znotiņas “aizmāršību” kaut kas nav kārtībā. Portāls “Pietiek” ziņo, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par Znotiņas iespējamo likumpārkāpumu, ne tikai “piemirstot” uzrādīt amatpersonas deklarācijā valdes locekļa amatu pašai piederošā juridisko pakalpojumu uzņēmumā, bet arī ieņemot šo amatu vēl divus gadus pēc FID vadītājas amata ieņemšanas. Cerams, ka lieta tagad ir drošās rokās un tiks izpētīta objektīvi. Jācer, ka te nebūs tas gadījums, kad pēc vārna vārnai acīs neknābj principa viena delikāta iestāde pievērs acis uz citas delikātas iestādes priekšnieces darīto.

Situācija ir daudz nopietnāka, nekā to gribētos iztēlot pašai Znotiņai un valdošajai politiskajai koalīcijai. Finanšu izlūkošanas dienests ir kantoris, no kura baidās uzņēmēji un baņķieri. Tas bez kādiem paskaidrojumiem var iesaldēt kontus, uzsūtīt policiju ar maskām un roku dzelžiem. Šādas iestādes vadītājam vajadzētu būt absolūti kristāldzidram paraugam, lai visi citi tam sekotu. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas tēlam skapī nedrīkstētu grabēt pat ne viens aizdomu skeleta kauliņš.

Cik reižu uzņēmēji vai baņķieri nav pieraudājuši slapjus spilvenus, kad kādu grāmatvedības kļūdu dēļ nācies dārgi maksāt un ciest. Pietiek neprecīzi uzrādīt kādu summu, aizmirst veikt izmaiņas savos statūtos, un jāver maks vaļā, maksājot soda naudas. Un jādreb bailēs, ka nesanāk vēl nokļūt līdz krimināllietai. Saistoties darījumos ar citiem uzņēmējiem, nekad nevar zināt, vai partneris nav kāds tumšus finanšu darījumus veicis naudas atmazgātājs, jo tad arī pats vari nokļūt tumšajā zonā ar bēdīgām sekām. Tajā pašā laikā skarbo iestādi, kas izlūko finanšu darījumus, vada persona, kura pati var atrasties ietekmējamā stāvoklī kā uzņēmuma vadītāja un īpašniece. Divus gadus viņa ir mierīgi vadījusi dienestu un ar savas firmas likvidāciju ir sākusi steigties tikai tad, kad par to jau plaši runā plašsaziņā.

Nezin cik apzināti, cik netīši, bet Znotiņa demonstrē to pašu tiesisko nihilismu, ar kuru smagi sirgst politiskā valsts elite.

Cilvēkiem ir pārliecība, ka likumi jāievēro visiem citiem, bet ne pašiem. Ja indivīds ir politisks līderis vai augsta amatpersona, viņš sāk justies visatļautīgi - viņam rodas pārliecība, ka tāda pati “aizmāršība”, kas parastam mirstīgajam var maksāt lielu naudu vai pat brīvību, uz viņu neattiecas.

Var jau būt, ka valsts ietekmīgie politiķi pieņems likumus, kas šo visatļautību legalizēs, un amatpersonas varēs nedeklarēt savus darījumus un drīkstēs mierīgi apvienot privāto biznesu ar valsts dienestu. Jaunā konservatīvā partija šajā virzienā jau cītīgi strādā, palaikam izsakot priekšlikumus samazināt amatpersonu deklarējamās informācijas apjomu un cenšoties traucēt žurnālistu darbu un sabiedrības iespējas iepazīties ar amatpersonu ienākumiem. Taču pagaidām likumi ir tādi, kādi tie ir, un likumi būtu jāievēro visiem.