Satversmes tiesai būs jāvērtē ATR atbilstība pamatlikumam

Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot administratīvi teritoriālo reformu (ATR).
01.07.2020. Māris Krautmanis
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Bet Varakļāni nebūs vienīgie, kas meklēs taisnību Satversmes tiesā, kas tagad ir pēdējā cerība, ka iedzīvotāju viedoklis beidzot tiks uzklausīts un Rīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kabinetos tapusī pārzīmētā karte nebūs tāda, kas turpmāk radīs viņiem milzu problēmas un traucēkļus attīstīties un dzīvot. Satversmes tiesa nevērtē ko citu, kā tikai pieņemto normatīvo aktu atbilstību pamatlikumam, taču pašvaldībām, šķiet, ir visnotaļ liels pamats uzskatīt, ka likums par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām neatbilst jau uzreiz pirmajam Satversmes pantam, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Un vēl arī citiem pantiem.

Saeima pašvaldību kartes pārzīmēšanas likumu ir pieņēmusi kovida ārkārtas situācijas ārprāta režīmā attālināti un neņemot galvā Varakļānu un daudzu citu pašvaldību iebildumus.

Un pat neklausoties šos iebildumus. Pavisam kopā 46 pašvaldības ir neapmierinātas ar ATR un ir paudušas protestu kopīgā vēstulē Valsts prezidentam.

Ar Varakļāniem ir tā, ka pat pats galvenais reformas bīdītājs VARAM ministrs Juris Pūce un viņa ministrija nevilka pār vari Varakļānus projām no Madonas uz Rēzeknes novadu. Taču Saeimas vairākums Varakļānus iebalsoja Rēzeknē. Varakļānu iedzīvotāji to uztver kā ņirgāšanos. Novada attīstība gadiem ilgi ir bijusi saistīta ar Madonu. Varakļānos nesaprot, kā pievienošana Rēzeknes novadam var veicināt ekonomisko attīstību, ja Rēzekne pat nevar pretendēt uz finansējumu vairākās attīstības programmās un nav starp „9 plus 21” attīstības centriem, kas finansējumu var saņemt. Vairāk kā 80% iedzīvotāju ir pauduši viedokli, ka Varakļāniem jāpaliek ar Madonu. Varakļāniešiem ir aizdomas, ka deputāti, kas vieglu roku nobalsoja, Varakļānos sen vai nekad nav bijuši, cilvēkiem neko nav vaicājuši un viņiem novada liktenis ir dziļi vienaldzīgs.

Savukārt Ikšķiles novada pašvaldībai ir mapītē Satversmes tiesas spriedums, ka Jura Pūces rīkojums, ar kuru viņš apturēja iedzīvotāju aptauju, ir neatbilstīgs Satversmei. Iznāk kaut kā dīvaini - Satversmes tiesa ir nospriedusi, taču Pūce izliekas, ka šis spriedums uz reformu neattiecas un nekādu seku tam nav.

Satversmes tiesai būs jāvērtē arī Limbažu novada iesniegums - tas iebilst pret Skultes pagasta nošķelšanu no tagadējā Limbažu novada, kurš ir veicis ieguldījumus šajā teritorijā, kas pāries pie Saulkrastiem. Juristi jau gatavojot arī Kandavas un Salacgrīvas novadu pieteikumus Satversmes tiesai.

Ir vēl tāda nianse, ka Saeima pieņēma likumu attālinātā režīmā, taču Saeimas Kārtības rullī nav neviena vārda, ka tā varētu darīt. Nav veiktas attiecīgas izmaiņas rullī. Tas arī, iespējams, var būt arguments, lai apstrīdētu pieņemtā likuma likumību.

Valsts prezidents Egils Levits ir augstas klases konstitucionālo tiesību speciālists, taču mīļā miera labad, lai nesakašķētos ar valdošo koalīciju, viņš Saeimas likumdošanas brāķi pakritizēja, bet atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai nenodeva. Nesagaidījušas prezidenta palīdzību, pašvaldības pašas rīkosies, tiesāsies un gaidīs verdiktu no visaugstākās instances, kurai jāsargā konstitucionālo tiesību normu ievērošana - no Satversmes tiesas.