Levits bar tautu par nekritisku domāšanu un iesaka atslābt līdz vēlēšanām

Neapmierinātību ar Saeimā apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēs izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, 3. augustā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
05.08.2020. Māris Krautmanis
 
Latviešu tauta cauri laikmetu griežiem radioviļņos ir dzirdējusi jo daudzu vadoņu pasakas. Tagad arī Egils Levits... ©„VEF” konstruktors Jānis CĒRPE noregulē radiolu „Latvija”: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs - 11828n

Runājot par pašvaldību un organizāciju izteikto kritiku saistībā ar Saeimas darbības stilu, Covid-19 laikā relatīvi ātri izskatot vairākus simtus priekšlikumu ATR likumam, Levits pauda, ka iesaistītajām pusēm bijusi iespēja izteikt argumentus.

“Ja runā par stilu, tad var teikt, ka ir divi ekstrēmi: bezgalīgas diskusijas un lēmums, kad nav iespējas izvirzīt argumentus. Šajā laikā bija diezgan daudz laika izvirzīt argumentus, kas Saeimā arī tika izvērtēti,” pauda Valsts prezidents. “Iedzīvotāji, kuri ir neapmierināti ar ATR iznākumu, savu neapmierinātību varēs paust gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka, kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to ‒ kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim.”

Šajā brīdī varētu skanēt aplausi, kas pāriet nevaldāmās ovācijās, un pēc tam pilsoņiem vajadzētu iet gulēt, tomēr ir dažas nianses, kuru dēļ uz miegu vēl nevelk.

Pirmās tuvākās būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās, vismaz spriežot pēc reitingiem, ATR nekādu būtisko lomu nespēlēs un iedzīvotāju attieksme pret to būs neitrāla, jo rīdzinieka ādu ATR tiešā veidā neskar. Galvaspilsētas labturīgais iedzīvotājs nespēj iejusties tā novada iedzīvotāja vietā, kurš jūtas pazemots morāli un būs apdalīts arī materiāli, kad viņa vajadzības tālajā apvienoto novadu centrā netiks sadzirdētas.

Pašvaldību vēlēšanas būs tikai nākamgad, bet Saeimu vēlēsim 2022. gada oktobrī. Līdz tam laikam ATR pļaujmašīna jau būs pilnā sparā pārbraukusi pāri novadiem, un iedzīvotāji varēs izrādīt tikpat daudz neapmierinātības kā sakapātas vardes.

Katrā ziņā 14. Saeimas vēlēšanu rezultāts diezin vai kaut ko varēs griezt atpakaļ un būtiski koriģēt ATR. Pilsoņi saklās uz gultas jaunus palagus, bet ATR piešņukstētais matracis paliks tas pats vecais.

Levits radio akcentēja, ka demokrātiju valstī apdraud arī populisms, savukārt iedzīvotāju kritiskās domāšanas līmenis kopumā ir zems. Viņaprāt, valstij ir jāstrādā vairāk pie tā, lai veicinātu kritiskās domāšanas attīstību sabiedrībā.

Tas mazliet mulsina. Valsts prezidents iedzīvotājus novērtē kā zema līmeņa kritisko domātājus. Var jau būt, ka taisnība. Taču konkrēti pret populistiem viņš nevēršas. Un kā valsts var veicināt kritisko domāšanu, ja to vada populisti?

Levits uzskata, ka ar diskusijām ATR likuma pieņemšanas laikā viss bijis normāli, taču, ja viņš pavaicātu Kandavas, Ikšķiles, Varakļānu un daudzu citu novadu iedzīvotājiem un deputātiem, viņš dzirdētu vārdus, kas balansē uz cenzētas leksikas robežas. Attālināti digitālās apspriešanas laikā, turklāt koronavīrusa baiļu ēnā dažs ATR kritiķis uz īsu brīdi tika pie vārda un tika aprauts, liela daļa nemaz netika pie izteikšanās, un diezin vai viņos maz kāds klausījās, ja neskaita parlamenta opozīciju. Ja tā bija apspriešana, tad tanti pat bez riteņiem var droši saukt par tramvaju.

Vēl jau ir Satversmes tiesa, un labi, ka Valsts prezidents to atgādināja. Satversmes tiesā ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu. Levits pieļauj domu, ka lietu izvērtēšanā tiks ņemta vērā arī diskusiju kvalitāte. Taču diskusiju kvalitāte ir tikai viens aspekts. Stipri apšaubāma vispār ir parlamenta pieņemtā likuma leģitimitāte, jo Saeimas kārtības rullī nav neviena vārda par to jauno tehnoloģiju izmantošanu un to kārtību, kādā tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Valsts prezidentam bija iespēja neizsludināt likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai. Varbūt tas būtu līdzējis deputātiem pārdomāt un ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji pieņemt izsvērtāku normatīvo aktu. Tā pieņemšanas gaitā vairākas reizes bija redzams, ka tautas priekšstāvji daudz ko īsi pirms balsošanas par atsevišķiem punktiem ierauga pirmo reizi un nav pat par to domājuši - piemēram, Varakļāni vienubrīd bija iebalsoti vienlaikus Vidzemē un Latgalē. Deputāti, spurgdami paši par savu nekompetenci, šo novadu mētāja kā skuķi spilvenu pa gaidu nometnes guļamistabu.

Taču Valsts prezidents izvēlējās neiebilst valdošajai koalīcijai un kļuva par tādu kā “Attīstībai/Par!” 14 deputātu. Mazliet parūca, pakritizēja likumu, bet izsludināja. Tā vietā viņš rīko smalkas pieņemšanas Rīgas pilī un stāsta par savu topošo latviešu vēsturisko zemju likumu. Šis likums varbūt būs skanīgs, ļoti pareizi vēsturisks un visādi citādi labs, taču tā būs lirika. Reālais likums ar tā juridiski administratīvajām sekām jau reāli darbosies, bet Levita likums būs kaut kas līdzīgs viņa sarakstītajai Satversmes preambulai - tikai patētiska daiļliteratūra.