Valdība tehniskās apskates stacijas laiž uz privatizāciju

Ministru kabineta Komunikācijas dienests 11. augustā pavēstīja, ka valdība izskatījusi informatīvo Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.‒2030. gadam”.
13.08.2020. Māris Krautmanis
 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Jaunajā sistēmā paredzēts paplašināt tehnisko apskašu staciju tīklu, saglabāt vienotu pakalpojuma cenu un augstu kvalitāti visā Latvijā, kā arī mainīt kārtību, kā tiks izraudzīti uzņēmumi, kuri veiks tehnisko kontroli.

Vārdi “mainīt kārtību” faktiski nozīmē tehnisko apskašu uzticēšanu privātiem komersantiem un pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vēl piederīgo tehniskās apskates staciju privatizāciju.

Ideja nav jauna, par to bija spriests jau teju vai desmit gadus, bet nupat pasākums sācis skriet rikšiem.

Tehniskās apskates ir tāda lieta, kurai nav kāda neapstrīdami ideāla modeļa, un dažādās zemēs atkarībā no tradīcijām un politikas to risina pa savam. Amerikā ir štati, kuros nezina, kas tā tehniskā apskate tāda ir, un, ja auto kust uz priekšu, tad ar to brauc, ja nav bail. Horvātijā visas tehniskās apskates lietas ir valsts monopols. Vācijā ar tehnisko apskati nodarbojas akreditēti privātuzņēmumi, un, tā kā Vācija ir gana liela valsts, pēc apskašu tirgus liberalizācijas ir izveidojusies veselīga konkurence. Pie mums darbojas hibrīds tehniskās apskates modelis, apvienojot gan dažādus elementus no centralizētas, gan decentralizētas “test-only” sistēmas. Šī sistēma nav mainījusies kopš tās izveides pirmsākumiem.

Ko tehnisko apskašu privatizācija un plāni par attīstību var nozīmēt Latvijas autobraucējiem?

Te laikam ir gan labās, gan sliktās ziņas.

Tehnisko apskašu tīkla paplašināšana ir tīkama lieta, jo būs vairāk vietu, kur veikt tehnisko apskati, līdz ar to būs mazāk jātērē laiks un degviela.

Komersanti tagad var sākt rosīties, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, laika periodā līdz 2023. gadam publisko iepirkumu procedūras ietvaros tiks atlasīti uzņēmumi, kuri veiks transportlīdzekļu tehnisko kontroli. Šiem uzņēmumiem būs jānodrošina noteiktas prasības tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam, kā arī darbinieku kvalifikācijai un kompetencei.

Ja mēs dzīvotu izsapņotā zemē, kur apkārt staigā tikai cēli un sirdsšķīsti ļaudis, publisko iepirkumu procedūra notiktu caurspīdīgi un uzņēmēju ienākšana tirgū notiktu objektīvi. Taču drūmā realitāte stipri atšķiras no vēlamā - piemēram, autobusu pasažieru pārvadājumu iepirkumā vienā no zonām mistiskā veidā uzvarēja visnotaļ apšaubāma dienvidu kaimiņvalsts firma ar acīmredzami sliktāku piedāvājumu, bet satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikai plātīja rokas. Gara acīm var skatīt nākamību, ka ar tehniskās apskates lietām var notikt kas līdzīgs. Ja valdība grib liberalizēt šajā jomā tirgu, tai papriekš jāatrod finansējums Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam, lai tas var izveidot speciālu vienību tehnisko apskašu publiskā iepirkuma un objektu privatizācijas novērošanai. Tas ir tad, ja valdošajās partijās ir vēlme, lai viss notiek ar glanci. Bet varbūt pašiem ir doma pasildīt uz šā procesa rēķina savas rociņas?

No Satiksmes ministrijas informatīvā ziņojuma izriet, ka CSDD tehniskās apskates stacijas paliks vēsturē, un CSDD līdzdalība tajās tiks izbeigta. Tam šonedēļ direkcija ir saņēmusi valdības atļauju. Tātad uzņēmīgiem ļaudīm vārti uz diezgan vērtīgiem objektiem tūlīt būs vaļā. Lai nu tā būtu.

Tehniskās apskates pakalpojumus var sniegt arī privāti uzņēmumi, un tas nebūtu nekas briesmīgs, taču ir bažas par šo pakalpojumu cenu. Pašlaik tā ir neadekvāti liela un it kā varētu cerēt uz konkurenci, kas to spiestu uz zemi. Taču, vai neizveidosies privāts monopols, dupols, tripols, kas karteliski uzurpēs valsts monopolu un diktēs tādas cenas, kādas ienāk prātā? Nu stipri, stipri par to ir jābaidās. Latvijas tirgus nav liels, komersantu tajā diezin vai būs daudz. Tie cits citu pazīst, bet, ja nepazīst, tad tāpat ātri saostīsies. Bet pieņemsim, ka Konkurences padome turēs roku uz pulsa un to nepieļaus.

Vēl ir tāda nepatīkama lieta kā patvaļa un korupcija tehniskās apskates stacijās. Savulaik tur bija pagalam vaļīgi groži, un autobraucēji, kam mašīnas nebija kārtībā, varēja mierīgi nopirkt apskati par lētu naudu. To pavisam viegli varēja mazākās pilsētās, bet varēja arī Rīgā. Vajadzēja tikai zināt, kuram Koļam iedot “dvacāru”. Tagad tas brutālais laiks ir garām, bet arī pašlaik atgadās neglītas lietas - nesen tika aizturēti trīs CSDD darbinieki. Tiesa gan, ne par tirgošanos ar viltus apskatēm, bet aizdomās par autovadītāja apliecību nelikumīgu izsniegšanu.

Nevar neko sliktu teikt par tehniskajām apskatēm kopumā, taču ir gadījumi, kad klients tiek mocīts - auto tiek atzīts par nederīgu ceļu satiksmei, bet, kad viņš salabojis norādītos trūkumus atgriežas apskates stacijā, viņam norāda uz jauniem defektiem, un viņš maksā atkal. Agrāk rokas bremze neskaitījās tik nopietna, lai bez tās nevarētu aizbraukt līdz servisam, taču tagad nestrādājoša rokas bremze skaitās bīstams bremžu sistēmas defekts un pastāv iespēja, ka autobraucējam nemaz neļauj izbraukt no apskates stacijas. Un tad kaut kā tā laimīgi sagadās, ka turpat netālu jau dežurē evakuators.

Ir visādi gadījumi, un visādos gadījumos apskates stacijas darbinieki var visādi rīkoties - var palaist viegli un nelaist skarbi. Tur, kur ir šādas variāciju iespējas, rodas arī korupcijas augsne. Līdz šim šī korupcija ir mazinājusies un mazinājusies, jo CSDD ir mainījusi un mainījusi kadrus no zaglīgiem uz nezaglīgiem, ir ieviesta kontroles sistēma un tiek izmantoti tehniskie līdzekļi - videokameras. Taču, kā tas būs, kad visas apskates stacijas būs privātas? Tie autobraucēji, kas ir vieglprātīgi un kādu savas automašīnas defektu neuzskata par traucēkli braukšanai, labprāt samaksās kādu naudiņu stacijas darbiniekam vai īpašniekam, ja tas sanāks lētāk nekā remonts. Ja ir piedāvājums, arī pieprasījums var atrasties. Kā valdība domā risināt šo problēmu?

Nebūs labi, ja valsts monopolu nomainīs privāts monopols, valsts korupcijas vietā atnāks privāts koruptants, bet ierēdņu patvaļa konvertēsies par privātu patvaļu.

Kukuļu nebūs tad, ja sistēma būs tāda, ka ņemt kukuli būs ļoti nerentabli un ļoti bailīgi. Patvaļas nebūs, ja būs sistēma, kurā klients, kas nav vienisprātis ar apskates veicēju, varēs viegli, ērti sūdzēties un apstrīdēt apskates rezultātus. Un būs kāds kompetents eksperts augstāk par apskates stacijas darbinieku, kurš izvērtēs, vai klienta pretenzijas ir pamatotas.

Vēl ir tā, ka jau sen sabiedrībā virmo doma, ka tehniskās apskates katru gadu ir par biežu. Ka varbūt vismaz jaunām automašīnām, ar mazu nobraukumu tās varētu pieprasīt reizi divos gados vai kā. Tagad laikam par šo ideju nāksies aizmirst… Diezin vai jaunie tehnisko apskašu pakalpojumu sniedzēji pieļaus, ka viņiem no rīkles izrauj tīru peļņu - ja visām vai pat tikai kādām atsevišķām automašīnu kategorijām apskates varēs iziet retāk, tā taču būs milzīga naudas zaudēšana.