Reira nodokļu celšanas un opozīcijas žņaugšanas plāns

Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.
14.08.2020. Māris Krautmanis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Galvenokārt naudu plānots iegūt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales, kas būtiski samazinātu pašvaldību ieņēmumus. Vēl nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem. Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos - laikā no 2021. līdz 2023. gadam. FM izdomājusi likvidēt tādu parādību kā autoratlīdzības. Paredzēts palielināt akcīzes nodokli un vēl visu ko mainīt gaišās un ilgtspējīgās attīstības vārdā.

Tagad būtu jāskan vētrainiem aplausiem, kas pāriet nevaldāmās ovācijās. Valdība „atradusi” 180,8 miljonus medicīnai, un visi slimnieki tagad izveseļosies. Tomēr celties kājās un pievienoties vispārējai jūsmīgai ekstāzei traucē daži nesaprasti jautājumi.

„Naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis,” kovida krīzes sākumā definēja premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība). Taču izrādās, ka nav vis. Visus tos lielos četrus miljardus, kas aizlienēti vai pieejami valdībai kā kredītlīnija, nedos kovida krīzes ekonomiski apskādētajiem cilvēkiem, bet uzlies armatūrai betona celtnēs ‒ koncertzālē, cietumā, sporta arēnā. Tātad tā lielā nauda nav tā nauda, kuru vajag veselībai.

Nauda veselības maciņā iekritīs, taču tā nenokritīs no gaisa. Tā no kaut kāda maciņa būs jāpaņem. Galvenais maciņš ir iezīmēts - tās ir pašvaldības. Tātad, no vienas puses, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) un viņa ministrija uzglūn pašvaldību maciņiem ar straujām idejām par nekustamā īpašuma nodokļa neiekasēšanu no īpašniekiem, kam manta mazāk vērta par 100 000 eiro. Ja šis plāns īstenotos un netiktu izdomāta principiāli cita sistēma, kā kompensēt pašvaldībām zaudējumus no neiekasēta NĪN, pašvaldības paliktu bez būtiska naudas avota.

No otras puses, nāk Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) Finanšu ministrija un uzglūn citai pašvaldību naudai - iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN). Pašvaldības jau tāpat gadiem ilgi ir vaidējušas, ka šā nodokļa pārdale varētu būt draudzīgāka pašvaldībām. Nu tad tagad FM šo pārdali iecerējusi vēl skarbāku - IIN āda un gaļa būs valdībai, bet nagi, ragi un iekšu iekšas paliks pašvaldībām.

Nepietiek ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) administratīvi teritoriālās reformas „ceļa rulli”. Rodas iespaids, ka valdības valdošās partijas to vien dara, kā izdomā kaut ko jaunu, lai pašvaldības pazemotu, nospiestu, izputinātu. Bet tas laikam ir saprotams - daudzās pašvaldībās valdības partijām nav teikšanas, ir arī skaudība, ka starp visādām institūcijām Saeimai un valdībai ir gaužām zems reitings, bet pašvaldībām tas ir salīdzinoši daudz augstāks. Laikam ir doma pārdalīt ne tikai kādus nodokļus, bet arī varu pašvaldībās. Ja pašvaldības nevarēs veikt savas funkcijas sociālajā, izglītības, infrastruktūras jomā, varēs rādīt uz tām ar pirkstu: „Skat, kādi lempji, bet mēs esam labie!”

Ko nozīmē „Vēl nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem”? Tas nozīmē, ka aiz FM piedāvātajiem nodokļu politikas attīstības virzieniem, kas domāti cēlajai valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai, strādājošiem ar apgādībā esošām personām nodokļu slogs pieaugtu. To nav teicis kāds garāmgājējs, bet Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kārlis Vilerts intervijā ziņu aģentūrai LETA.

Viņš atzīmēja, ka FM piedāvā nodokļu rokādi, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi un vienlaikus samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, taču šādā gadījumā strādājošiem ar apgādībā esošām personām nodokļu slogs pat pieaugtu.

Latvijas Banka tradicionāli dzied unisonā ar valdību, taču šajā gadījumā ekonomists no LB pieklājīgi norāda, ka ar FM idejām kaut kas nav īsti labi. Viņš arī atskaņoja tēzi, kura nav jaunums, taču valdība neko šajā virzienā neveic. „Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Darbinieku algas un tām piemērojamie nodokļi ir būtiska uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa, augstāki darbaspēka nodokļi sadārdzina Latvijā ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas, tādējādi padarot Latvijas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus. Īpaši aktuāli tas kļūst globālas krīzes apstākļos, kad iedzīvotāju tēriņi samazinās teju katrā pasaules nostūrī un konkurence starp uzņēmumiem saasinās.

Līdz ar to uzskatu, ka pašreiz būtu īstais brīdis domāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu,” teica LB ekonomists.

Ja valdība par šo tēmu domātu nopietni, izsverot savus soļus un izvērtējot sekas, varbūt nebūtu ne vainas. Taču tendence ir nevis operēt ar skalpeli, bet ar miesnieka dūci - brutāli un tā, ka šķīst.

Dažbrīd sāk šķist, ka varbūt Latvijas tautsaimniecībai par labu nāktu padzīvot kādu laiku vispār bez valdības - valsts varbūt uzelpotu un atkoptos. Jo pašreizējā valdība pārdala naudu, kuras valstī paliek aizvien mazāk. Un mazāk paliek ne tikai objektīvu kovidisku iemeslu dēļ, bet absurdās valdošo partiju darbības dēļ - nu kaut vai numurs, kas tika izspēlēts ar ostu diskreditāciju, sankciju izsaukšanu un reiderisku ostu atņemšanu pašvaldībām. Uzreiz ir redzami rezultāti - piemēram, Rīgas ostā apgrozījums krities gandrīz par trešdaļu. Un šis jau nav vienīgais pasākums, kurā valdība darbojas pēc Mao principa „jo sliktāk, jo labāk”. Kur tur kādus nodokļus un no kā iekasēs, ja cilvēkiem nebūs naudas gāzei, elektrībai un maizei?

Plašsaziņas līdzekļiem, grāmatu rakstniekiem un izdevējiem, mūziķiem, aktieriem un dejotājiem, kas jau tāpat Covid-19 dēļ ir cietuši milzīgus zaudējumus un tagad ir skarbās materiālās grūtībās, atņems līdzšinējo nodokļu nomaksas režīmu par autoratlīdzībām. Tas nozīmē nodokļu sloga palielināšanos. Doma ir vienkārša un skaidra - iedzenot radošos cilvēkus galējā nabadzībā, paredzēts ar viņiem manipulēt un ekonomiski iznīcināt nepaklausīgos. Tie, kas valdošo eliti kritizēs vai neuzvedīsies pietiekami pielaizīgi, varēs maksāt nodokļus raudādami. Nodokļus maksās arī tie, kas aizrīdamies slavēs, taču viņus pielabinās ar naudiņu no Kultūras ministrijas atbalsta programmām. Izskatās, ka šajā jomā Putins un Lukašenko drīz nervozi pīpēs maliņā. Latvju politiķi parādīs, kā pareizi likvidēt opozīciju.

Būtu labi, ja valdības ministrijas kaut kā piebremzētu iedzīvotāju un biznesa šausmināšanu ar saviem ilgtspējīgajiem attīstības reformu plāniem, kas allaž nozīmē nodokļu celšanu. Būtu labāk domājuši, kā valstij naudu piesaistīt un nopelnīt, nevis laupīt iedzīvotājus un uzņēmējus.