Ģenerāļa Pujāta aizturēšana: mednieki kļūst par medījumu

Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus.
10.09.2020. Māris Krautmanis
 
©Neatkarīgā

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) TV3 raidījumā “900 sekundes” uzsvēra, ka galvenā loma te ir prokuratūrai, kurai vajadzētu pēc iespējas ātrāk pateikt, kas notiek, un ka ir ļoti svarīgi, lai prokuratūra tuvākajās dienās sniegtu skaidru procesuālu pozīciju saistībā ar ģenerāļa Pujāta aizturēšanu. Taču Ģenerālprokuratūra ar jaunām vēstīm nesteidzas. Tas arī saprotams, jo lieta solās būt sarežģīta. Iespējams, tā uz kādu laiku iekūņosies latentā stadijā kabinetos, bet publikai nekādu jaunumu nebūs. Līdzīgi tas jau notiek ar citiem procesiem, piemēram, ar bijušā SAB darbinieka Aigara Sparāna kukuļošanas lietu, kas iesākās aprīlī, bet tagad nekas par to nav dzirdams.

Spriežot pēc tās informācijas, kas izskanējusi līdz šim, kriminālprocess ierosināts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu ‒ ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums.

Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu maksimālais sods ir līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, bet var tikt cauri arī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tātad te nav runas par kontrabandas piesegšanu vai kādu korupciju, kuras riska zonā atrodas robežsardze, bet par salīdzinoši mazāk neglītu lietu - izmeklētāji uzskata, ka Pujāts bijis nolaidīgs un līdzvainīgs pie tā, kas iepriekš jau inkriminēts viņa priekšgājējam, bijušajam Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram.

Garbara karjera amatā beidzās un kriminālaizdomu ēna pār viņu noklājās pēc tam, kad Valsts kontrole revīzijā konstatēja prettiesisku rīcību par 7,14 miljoniem eiro. Nav zināms, kā beigu galā Garbara un Pujāta lietas beigsies, bet skandāls lien ārā no parastu tiesu lietu robežām un iesniedzas politikā. Aizvien vairāk izgaismojas tas, par ko agrāk runāja tikai aizkulisēs, bet tagad top acīmredzams - represīvi-politiski-ekonomiskais grupējums, kas saistīts ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), sastopas ar kādu spēcīgu pretsparu. Acīmredzot, ir tiesībsargājošajās struktūrās cilvēki, kuriem noriebusies jaunkonservatīvo bezrobežu patvaļa.

Jurašu ‒ Bordānu ‒ Sparānu ‒ Strīķu ģimenes jau vairs pat neslēpjas un atklāj savas kārtis - Alla Juraša ir advokāte gan Sparānam, gan tagad arī Pujātam. Jo pastāv risks, ka Sparāns vai Pujāts var tikt nolikti dilemmas priekšā: “Vai nu stāsti par lielākiem noziedzniekiem un noziegumiem nekā tev inkriminētais likuma pārkāpums, un tad apsūdzības pret tevi tiks noņemtas vai mīkstinātas, vai arī atbildēsi likuma priekšā par visu!” Lai kriminālvajātie nesāktu pļāpāt lieku, nākas sēdēt tiem blakus, maksāt par viņiem drošības naudu, paturēt rociņu un mierināt, solot atbalstu un aizstāvību.

Par ģenerāli Pujātu ir pretrunīgas ziņas - vieni teic, ka viņš ir normāls karjeras amatvīrs, kas šmucīgās lietās nelienot. Ir gan arī citi, kas saka pavisam pretējo ‒ ka Jurašs ar Pujātu esot “kontrabasa jumta namdari”. Kā tur ir patiesībā, nav zināms, bet ir dažas pazīmes, kas par bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša un Gunta Pujāta saitēm liecina. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tajā laikā, kad tur saimniekoja Juris Jurašs, strādāja Juris Pujāts, kurš ar Jurašu bija cīņubiedrs, un kurš KNAB strādā arī vēl pašlaik pēc birojā notikušās reorganizācijas.

2016. gadā portāls “Pietiek” publicēja mīļu fotogrāfiju, kurā pēc pusdienām restorānā-picērijā Da Sergio kopā stāv Aigars Sparāns, tolaik KNAB izmeklētājs un ētikas komisijas priekšsēdētājs Juris Pujāts un Juris Jurašs, kurš tagad jau Saeimas deputāts. Draugi!

Draugi, brāļi, sievas un radi. Virkne arī kopā studējuši Policijas akadēmijā. Šīs ģimenes sevi iedomājas par visvarenākajām un dzīves saimniecēm. Jo, ja kādai ļaužu grupai ir rokās vienlaikus politiska un izpildvara, vara tiesās, tiesībsargājošās iestādēs un delikātos specdienestos, tad tas ir ļoti ietekmīgs spēks. Ar tādu ietekmi var piesegt savējos, apsūdzēt konkurentus un nebīties soda.

Taču tagad labi ieeļļotajā mehānismā kaut kas ir sācis nobrukt - virkne grupējuma amatvīru ir zaudējuši amatus, arī partijas politiskais svars mazinās, daži tiek pat kriminālvajāti. Visam savs laiks - laiks akmeņus izmētāt, laiks tos salasīt.

Jādomā, ka tāpat vien šie ļaudis nepadosies un izmantos visu, kas viņu rīcībā vēl ir. Vēl viņu rīcībā ir valdošā partija ar trim ministriem un ģimeniski silta tuvība ar vēl pāris valdošo partiju cilvēkiem, ir savējie prokuratūrā, KNAB un citās iestādēs. Ir bagāti sponsori, kas cer ar JKP palīdzību izlobēt sev kādas šķidrās gāzes tirdzniecības intereses. Ir kāds olīveļļas spiedējs Krētā, kurš agrāk bija Šveices advokāts un kuram gali latvju politikā vajadzīgi, lai viņam netiktu vaicāts, kur palika viņam uzticētie tranzītuzņēmumu aktīvi.

Ļoti iespējams, ka ierūksies propaganda, kas dažos plašsaziņas līdzekļos tēlos notiekošo kā “oligarhu sazvērestību” pret godīgiem un profesionāliem amatvīriem. Viens no virzieniem, kādā šādos gadījumos mēdz strādāt publisko attiecību korifeji, ir devalvēt, trivializēt notikumus par “mentu kariem” un censties diskreditēt “sliktos”. Iespējams, būs uzbrukumi Pujāta “pāridarītājam” - Iekšējās drošības birojam. JKP par briesmoņiem ar spalvainām mugurām jau zīmē visus tos iestāžu vadītājus, kuri partijai neklausa uz vārda un neēd no rokas. Tagad vēl arī Iekšējās drošības biroja direktors Valters Mūrnieks var gandrīz vai būt drošs, ka tiks izlustrēts līdz bērnudārza vecumam. Iespējams, viņu jau septiņdesmitajos gados savervējis krokodils Gena.

Kovida krīzes nomocītajai publikai būs jautrāk - būs kaismīgas puiku spēles, kuras vērot kā teijāteri un just līdzi galvenajiem varoņiem. Pagaidām nevar zināt, vai no tā kas labs tiks valstij. Nebūtu labi, ja vienus “jumtotājus” tikai nomainītu citi tādi paši. Bet katrā ziņā izskatās, ka vecie mednieki paši kļūst par medījumu.