Spogulīt, spogulīt, vai Znotiņa valstī visietekmīgākā?

Kad zvērināta advokāte Ilze Znotiņa vēl tikai gatavojās kļūt par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, viņa tika reklamēta kā valdonīga, principiāla un kareivīga. Vajadzēja celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Beidzot treknie baņķieri, šie naudasmaisi dabūs trūkties un nevarēs vairs nodarboties ar terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu, par ko latvju valstij jāsarkst no kauna ārvalstu padomdevēju un uzraugu priekšā.
21.09.2020. Māris Krautmanis
 
©Romāns Kokšarovs/F64

Cerības uz Znotiņas kareivīgumu un valdonīgumu ir piepildījušās ar uzviju. Tagad Latvijā neienāk vairs ne cents netīras naudas, bet, ja Znotiņas iestādei ir kaut mazākās aizdomas par nepareizu naudas izcelsmi, bankām tiek uzlikti skarbi sešciparu sodi.

Nesen Znotiņa pavēstīja, ka viņai ir liels prieks strādāt ar trim konkrētām bankām, bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju. Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Tās skaitā ir desmit.

17. septembrī preses konferencē Ģenerālprokuratūrā Ilze Znotiņa šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu radīšanu. Tas ir mazliet mulsinoši - pati dalījās ar savu prieku un nepatiku, bet pēc tam kā Donalds Tramps piesauc ļaunos viltus ziņu izplatītājus. Tad, kas ir viltus ziņa? Vai tad Znotiņa tā neteica, kā teica?

Ja galvenā finanšu izlūce publiski nosauc labās bankas, tad tas nozīmē, ka viņai, ja ne uz papīra, tad galvā ir arī banku “melnais saraksts”, kurā iekļuvušie baņķieri var vaimanāt gauži un bailēs trīcēt. Viņi nezina, kurā brīdī atnāks finanšu izlūki un kādus sodus atkal uzliks. Uz kaut kādu objektivitāti laikam nevar cerēt, jo, kā redzams,

Znotiņa jau iepriekš ir izvēlējusies, kuras bankas tai ir simpātiskas, bet kuras ne visai. Diezin vai tas ir labi, ka tāda ar milzīgi represīvām iespējām apveltīta amatpersona pat neslēpj savu subjektīvo attieksmi. Vai šāda finanšu izlūce maz var būt finanšu izlūce?

Baņķieri panikā nezina, kādas zeķes uzvilkt, vai atlikušos matus uz paura sasukāt uz kreiso vai labo pusi, lai patiktu Znotiņai. Lai izpatiktu finanšu izlūkiem, viņi paši sāk neadekvāti uzvesties, paranoiski neatverot vai aizverot kontus personām, par kurām teorētiski var būt kādas aizdomas, ka tās var būt saistītas ar ļaunajiem masu iznīcināšanas līdzekļu teroristiem. Banku klienti paši vēl nav iedomājušies, ka viņi gribētu finansēt teroristus, kā jau ir atšifrēti un no Latvijas komercbanku sistēmas izslēgti. Par kādiem investoriem vairs sapņot, ja potenciālie investori Latvijai jau met lielu līkumu, lai nenokļūtu starptautisko teroristu finansētāju sarakstos.

Kas par daudz, tas par skādi, ir konstatējis pat premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kas nesen izteicās, ka Latvijas finanšu sektorā esot jāizbeidz tikai meklēt melno naudu” un vairāk jādomā par banku sektora attīstību. “Jāvienojas ar [banku] uzraugu un bankām, lai sāktu vadīt risku,” teica Ministru prezidents, uzsverot, ka vēlas panākt to, lai bankas neizvairās un nebaidās no potenciālajiem klientiem. Jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, uzskata Kariņš.

Bet diezin vai banku uzraugi tā uzreiz ņems un premjeru klausīs. Premjeram pašam un viņa ganītajai politiskajai elitei jau jābažījas, ka vēl nenonāk Znotiņas sarakstā kā aizdomīgu darījumu veicēji. Nevarēs vairs ņemt no Kipras krieviem kredītus kinoteātru pārbūvei.

Situācija ir ķezaina, un pat šīs valsts varenie ir ielipuši. Jautājums rodas par to, kas valstī ir ietekmīgāks - parlaments, valdība vai Finanšu izlūkošanas dienests? Saeimas deputāte Ļubova Svecova (“Diena”, 14. septembris) jau ir precīzi atbildējusi: “Ja man uzdotu jautājumu, kas ir ietekmīgākais cilvēks Latvijā, es nešauboties atbildētu - Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, jo faktiski viņa var vienpersoniski padarīt darboties nespējīgu ikvienu cilvēku un uzņēmumu vai vismaz uz laiku būtiski ierobežot to rīcībspēju. Jo, ja cilvēkam vai uzņēmumam nav aktīva bankas konta, viņa dzīve kļūst neiespējama.” Šķiet, ka deputātei taisnība.