No pirtīm skan aplausi par Adamoviča ņemšanu pie dziesmas

Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču („Jaunā Vienotība”). Kādas šausmas! Ko gan šis deputāts pastrādājis – vai slepkavojis, laupījis? Varbūt korumpējis miljonus?
09.10.2020. Māris Krautmanis
 
©Ieva Ābele, Saeima

Uz to pusi gandrīz vai velk, jo deputātam KNAB inkriminē, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu. Tāpēc Ģenerālprokuratūra lūdza tautas priekšstāvi izdot. Šie Krimināllikuma panti ir skarbi un par tiem sodi ir bargi - līdz pat četriem gadiem vietā, kur logiem priekšā restes.

Vairākas dienas nebija īsti skaidrs, kā īsti deputāts varētu būt veicis likuma pārkāpumus, bet tagad šis tas sāk tapt zināms. Kriminālprocess sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam KNAB inkriminē vairāku tūkstošu eiro lielas dzīvojamo telpu īres un aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas izkrāpšanu. Prokurora pienākumu izpildītājs Ando Skalbe šodien Saeimas komisijā precizēja, ka kopējais zaudējums Saeimas budžetam veidojot virs 3000 eiro.

Tātad laikam ir bijis tā, ka deputāts, kurš ir no Latgales, laikam nav dzīvojis tajā vietā, par kuru saņēmis kompensācijas. Bet varbūt ir dzīvojis? Par to juristi vēl strīdēsies, cik ilgs laiks jāpavada kādā dzīvoklī, lai varētu teikt, ka cilvēks tur dzīvo. Tas ir interesanti, cik tad īsti - stundu, diennakti, nedēļu mēnesī, astoņas stundas diennaktī, sešpadsmit dienas mēnesī? Kā tiks pierādīts, vai cilvēks dzīvoja tur vai nedzīvoja - ar lieciniekiem, ar videonovērošanu? Nākotnē gan problēmu laikam vairs nebūs, jo, ja turpināsies pašreizējā Latvijas virzība uz vispārēju pilsoņu izsekošanu, jaunās tehnoloģijas ļaus precīzi pateikt, kurā vietā un cikos kurš kurā dienā atradies. Vispār jau tas ir iespējams arī pašlaik, tikai, lai radītu sistēmu, mazliet pietrūkst normatīvā regulējuma un finansējuma.

Ar to dzīvokli varbūt vēl var būt strīdi, bet par degvielas liešanu ne tajā automobilī KNAB laikam ir pārliecinoši pierādījumi - divi čeki! Deputāts lējis benzīnu automašīnā, kas nepieder viņam, jo viņa mašīna tobrīd bijusi salūzusi. Tādā veidā viņš nelietīgi ielējis degvielu 83 eiro vērtībā! Labi vēl, ka nepirka arī eļļu un snikerus.

Vienā gadījumā viņš konstatējis, ka ir kļūdījies un samaksājis ar nepareizo karti, tāpēc čeks ir anulēts, un kompensāciju viņš valstij atmaksājis. Bet laikam ir otrs gadījums, kurā nav attapis misēkli. Nu tad par to saņems!

Deputāts laikam ir pārkāpis likumu, taču, vai tad nevarēja viņam izteikt brīdinājumu? Pastāv visādi veidi, kā saukt priekšstāvjus pie kārtības - izteikt lielu „fui” no Saeimas tribīnes ar ierakstīšanu vai bez ierakstīšanas „Latvijas Vēstnesī”. Saprotams, vajag piespiest atmaksāt nepareizi saņemto naudu, uzlikt kādu naudas sodu. Bet te ir kriminālvajāšana!

Ir apbrīnojami, ka KNAB un Ģenerālprokuratūra nodarbojas ar šādu, kā angļi teiktu, čikenšitu jeb cāļu kaciņām. Tiek darbināts viss lielais, smagais un dārgais tiesu varas aparāts, būs laikam arī tiesa, varbūt ‒ ne tikai pirmajā instancē.

Tikmēr tas pats KNAB nevar ieviest nekādu skaidrību sabiedrībai par, piemēram, slavenajām „Taureņu” sarunām, kur cilvēki pirtī runā brīnumu lietas. Piemēram, ka vajag uzmest drosmei par katru 50 un tad skatīties, vai neuzmetīs. Jo, kā zināms, gadās, ka paņem un uzmet. Persona, par kuru runā šie jaukie cilvēki pirtī, ir kāda Dana. Bet laikam jau KNAB izmeklētājiem nav laika noskaidrot, kas ir šī Dana, vai viņi viņai uzmeta drosmei, vai viņa paņēma? Vai varbūt paņēma un uzmeta viņus? Jo jāvajā Adamovičs. Gara acīm var iztēloties, ka pirtīs, garaiņiem kūpot un dzērieniem glāzēs putojot, tiek uzsaukts tosts KNAB izmeklētājiem: „Malači, tā tikai turpināt!”

It kā jau viss pareizi - likumi jāievēro ikvienam, arī tautas prieksštāvjiem. Tautas priekšstāvjiem jābūt kristālšķīstiem. Bet taču kaut kādam samērīgumam arī jābūt! Ieliet benzīnu ne tajā mašīnā ar nepareizo karti ir slikti. Šāda pārkāpuma dēļ Zviedrijā savulaik mūsu tautiete Laila Freivalde atkāpās no tieslietu ministres amata. Tolaik Latvijā visi brīnījās, cik traki - tāda nieka dēļ. Zīmīgi, ka ministre atkāpās pati, neviens ar roku dzelžiem viņai pakaļ negrasījās nākt. Tie bija ētiski morāli apsvērumi, iespējamais mediju un sabiedrības spiediens.

Tagad Latvija iznāk sterilāka par Zviedriju. Par nepareizo benzīnu 83 eiro vērtībā draud kriminālatbildība un četri gadi cietumā. Nu diezin vai te viss ir kārtībā?

Pilnīgi droši, ka Adamovičs nav vienīgais, kurš būtu ņemams aiz dziesmas. Iespējams, tādu deputātu ir pat daudz. Dzīvošanas, transporta, degvielas kompensācijas ir druva, kurā KNAB var pļaut pa labi un pa kresi - visur atradīsies tautas priekšstāvji, kas kļūdījušies, sīki blēdījušies vai daudz blēdījušies. Jādomā, ka Adamoviču KNAB nezin kādu apsvērumu dēļ ir izvēlējies kā paraugperamo - lai citi pieraujas un steigšus padomā, kā sakārtot savas kompensāciju lietas tā, lai nevar piesieties. Zīmīgi, ka Adamovičs ir no pareizās, „labās” koalīcijas partijas, pret kuru asais biroja knābis vienmēr ir bijis maigāks. Bet nu pašlaik „Jaunajai Vienotībai” no tā nerodas nekāda lielā reputācijas un reitingu bēda - nav jau tagad vēlēšanu kampaņas.

KNAB mērķis ir saprotams un cēls, taču politikas procesam un valstij tas nav īsti labi. Kompensāciju jēga ir tam, lai netiktu atstumti politiski aktīvi cilvēki no reģioniem, lai viņi netiktu diskriminēti attiecībā pret rīdziniekiem, lai viņi neciestu personīgā maka zaudējumus, pārvietojoties no tālās Latgales uz Rīgu. Sistēmu varēja izveidot arī kaut kā vienkāršāk, lai deputāti nenonāk likuma pārkāpuma ēnā, taču tā ir tāda, kāda ir - diezgan komplicēta un ar risku ieberzties, pat nemaz negribot kaut ko noblēdīt. Varētu teikt, ka deputāti paši vainīgi - brāķīgus likumus pieņēmuši, lai tagad cieš! Tur jau tā lieta, ka Rīgas un tuvējo pilsētu deputāti necik necieš. Vismaz dzīvošanas kompensācijas uz viņiem neattiecas. Tāpēc arī likuma uzlabošana viņus maz interesē. Viņiem ir pat labāk - pie nejēdzīgas sistēmas mazāk konkurentu - lauķu.

Jau tāpat partijas un Saeima bauda lielu sabiedrības neuzticību - reitings šīm institūcijām ir allaž zems. Cilvēki neiesaistās partijās, Latvijā ir vismazākais partiju biedru īpatsvars Eiropā. Redzot Adamoviča piemēru, cilvēkiem vēl mazāk rodas vēlme iestāties kādā partijā, kas viņiem šķiet kā iekāpt čupā, kas nelāgi ož. Tas neveicina konkurenci politikas vidē, tas veicina politikas degradāciju. Ja šķiet, ka tā jau ir degradējusies tik tālu, ka tālāk nevar, ‒ tā īsti nav, jo ir vēl daudzi pakāpieni, kur krist vēl zemāk.