Linkaits - bez nodokļa vecām automašīnām nebūšot jaunu dīzeļvilcienu. Cik bēdīgi!

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.
15.10.2020. Māris Krautmanis
 
©Pasažieru vilciens

Budžetā rēgojas vairāk nekā miljardu liels caurums, bet tas ir tad, ja viss notiks kaut cik paredzamā gaitā un ja nebūs vēl kādas baisas un pārsteidzošas ekonomikas turbulences. Taču, lai varas elite varētu ēst un dzert, tiek gudrots, kur no kā ko vēl varētu noplēst. Viena no domām ir paaugstināt vecu automašīnu reģistrācijas nodokli. Pie vecām tad būtu pieskaitītas tās, kas vecākas par pieciem gadiem. Labi, ka ne tās, kas pašlaik slīd pa konveijeru, un ka ne uzreiz ‒ kā no tā nost, tā uzreiz vecas.

Ir tāda tradīcija, ka absurdiem gājieniem jāmēģina tomēr sacerēt kaut kādu pamatojumu. Ar ko tad īsti var pamatot automašīnu reģistrācijas nodokļa palielinājumu, kas būtu no 80 līdz pat 800 vai varbūt vēl arī vairāk eiro? Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un viņa parlamentārais sekretārs Jānis Butāns ir mēģinājuši stāstīt, ka jauns transportlīdzekļu nodoklis tiks ieviests ar mērķi “novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā”. Taču visu ir sabojājis premjers Kariņš, kurš ir sacījis apmēram to pašu, tomēr niansēs mazliet atšķirīgu versijā. Automašīnu nodoklis, pēc viņa domām, ir vajadzīgs tāpēc, lai Latvija nepārvērstos par vecu automašīnu kapsētu.

Gara acīm var iztēloties, ka Kariņš sagaida kādu augstu ārzemju viesi - Makronu vai kaut ko tikpat svarīgu. Viesis no lidostas brauc pa Kalnciema ielu un redz pilnīgas šausmas - pa Rīgas ielām kust visādas 10, 15 un pat 20 gadus vecas toijotas, folksvāgeni, auģiki un aprūsējuši bemberi. Pat dažs žigulis.

Tas ir kauns. Labi, ka var uzlikt sejas masku, lai noslēptu, cik ļoti mūsu premjers ir nosarcis augsto ārzemju viesu priekšā.

Vispār jau ir tā, ka valsts autoparks liecina par ekonomikas stāvokli valstī. Kur ir bagātība, tur tiešām pa ielām braukā tikai jauni vāģi, bet daži vecie auto ir antikvariāta fanātiķu īpašums - tiem katra pūciņa un ik smilšu graudiņš tiek ar zamša lupatiņu noslaucīts. Francijā tā ir. Tikmēr ir pasaulē vietas, kur brauc ar 40 gadus vecām tatām kā Indijā, pat ar 70 gadus veciem amerikāņu vāģiem kā Kubā vai ar bijušās Dienvidslāvijas mazmašīnītēm kā Serbijā. Latvija taču nedrīkst būt Kuba!

Bet arī latvieši grib pārvietoties no punkta A uz punktu B. Automašīna nav greznība, bet ekonomiskai rosībai - jāpārved kādas ķelles un līmeņrāži no vienas vietas uz citu. Jānonāk darba vietā un tā. Bez automašīnām būtu grūti runāt arī par kādu iekšējā tūrisma pastāvēšanu, jo neba nu satiksmes autobusi nodrošinās viesu namus un apskates objektus tajā nozarē, kas balstās uz Latvijas apceļošanu.

Taču latvieši neko nesaprot no valsts tēla un no tā, ka Kariņam jākaunas. Lai stimulētu latviešus pāriet uz progresīvām un jaunākām automašīnām, vajag nodokli. Premjers laikam nevar saprast, kāpēc jocīgie latvji braukā ar grabažām, ja var taču par kādiem pārdesmit tūkstošiem nopirkt gluži ciešamu jaunu auto un mierīgi braukt. Runā, ka mazlietotu elektromobili varot nopirkt par nieka pieciem tūkstošiem. Cik lēti! Kāpēc latvieši, ja nav maizes, neēd kūkas?

Varbūt tomēr problēma ir tā, ka latviešiem mazliet tā kā trūkst naudas. Arī ar līzingiem un kredītiem daudzi ir jau ieberzušies. Un tagad kredītus un līzingus bankas pakaļ vairs nemet. Ne jau kurš katrs var dabūt aizdevumu ar maziem procentiem no Kipras krieviem kinoteātra ēkas renovācijai.

Šajā dramatiskajā brīdī uz skatuves iznāca Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura pa visu valsti pērkondimdoši pasludināja, ka neatbalsta ļauno un slikto automašīnu nodokli. Aleluja! Beidzot JKP laikam pirmo reizi vēsturē dara vienu labu darbu un nobremzē vienu absurdu ieceri. Te vajadzētu skanēt aplausiem, kas pāriet nevaldāmās ovācijās. Ir gan tā, ka šis stāsts vēl nav beidzies, un iepriekšējais projekts tiek pārstrādāts.

Taču visu sabojāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits no tās pašas JKP, kurš sāka runāt pavisam dīvaini. Esot tāda sāpe ‒ ja netiks ieviests automašīnu nodoklis, Latvijas jauno dīzeļvilcienu iegāde varot aizkavēties līdz 2027. gadam. Dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami aptuveni 75 miljoni eiro. Ar grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā triju gadu periodā bija plānots iekasēt aptuveni 70 miljonus. Tātad gandrīz visu nepieciešamo summu.

Ir gan tāda ķibele, ka, pastiprinoties spiedienam, daudzi Latvijas iedzīvotāji aizvien nopietnāk sāks domāt, vai vispār vajag reģistrēt auto un iziet tā apskates šeit Latvijā, ja var aizbraukt līdz Valgai un visas ar savu auto saistītās lietas nokārtot tur, kur tas ir daudz vienkāršāk un daudz lētāk. Ieņēmumu ekspektācijas var izrādīties ar mīnusa zīmi. Vienīgā cerība novērst masveida reģistrēšanos kaimiņvalstīs ir kovids un obligātas pašizolācijas prasības pēc kaimiņvalstu apmeklējuma, kas var mazliet atturēt cilvēkus no tādas nepatriotiskas rīcības kā automašīnas ar kaimiņvalsts numuru.

Gribējās teikt atzinīgus vārdus JKP, taču atkal nesanāk. Žēl. Uzstājoties kā cīnītāja un absurda novērsēja, šī partija mazliet notušē, ka pati ir šā absurda radītāja, pret kuru tik varonīgi cīnās. Bet nu cilvēki, kas neseko peripetijām un visam tic uz vārda, noticēs, ka JKP ir labā. Pie šīs tēmas ir vērojams, kā partijas cenšas ripināt mucas no sevis projām un uzvirzīt tās virsū saviem tuvajiem koalīcijas partneriem. Bet loģiski - neviens negrib izskatīties pēc idiota.

Vispār jau pati Satiksmes ministrija, kuru kontrolē JKP, ir tā, kas jauno nodokli virzīja. Bet tas nu tā. Esot bijuši kādi citi sliktie no citām ministrijām, kas uz to mudinājuši. Pirmreizējās reģistrācijas nodokļa, lai finansētu dīzeļvilcienu iegādi, nebūs. Valdība Linkaita un Jaunās konservatīvās partijas virzīto ideju izbrāķējusi. Taču problēma ar vilcienu iegādi paliek. Nauda kaut kur jāņem, bet iespējas tikt pie Eiropas Savienības līdzfinansējuma, gadiem ilgi muļļājoties ar vilcienu iepirkumu un dzelzceļa elektrifikāciju, ir palaistas garām.

Dīvaina ir dīzeļvilcienu sasaiste ar automašīnu nodokli. Tādā garā varam gaidīt, ka ielu un tiltu remontiem nebūs naudas, ja netiks uzlikts nodoklis biezpiena sieriņiem. Ja netiks uzlikts nodoklis filca čībām, nevarēs uzbūvēt jaunu koncertzāli. Ja valdība nepaaugstinās nodokli zārkiem, skolotāji līdz 2027. gadam paliks bez algas paaugstinājuma. Autobraucējiem tagad jājūtas tā kā vainīgiem ‒ viņi negrib maksāt nodokli par vecām mašīnām, tāpēc Latvijā nebūs jaunu vilcienu.

Latvijā vispār nekā nebūs, ja pie varas turpinās atrasties cilvēki, kas nezina, ko runā un dara, kas vienā brīdi dara un runā vienu, bet nākamajā nikni karo pret to, ko paši iepriekš runājuši un darījuši.