Sabiedriskās ēdināšanas nozare, tūrisms un viesmīlība jau ir smagi cietuši no pavasara kovida ārkārtas stāvokļa ierobežojumiem, taču tagad situācija izskatās, ka būs vēl daudz smagāka. Virkne politiķu uzskata, ka viens no atbalsta pasākumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums. Par to nevajadzētu smagi skaidroties ar Eiropas Savienības institūcijām, kas nevarētu pārmest Latvijai nekorektu protekcionismu.
Samazinātu PVN likmi praktizē daudzās Eiropas valstīs.
Taču Finanšu ministrijai ir savi uzskati un plāni, kā pildīt valsts budžetu, un tā joprojām cieti turas pie domas, ka nekāds PVN nav jāsamazina. Katrā ziņā ne zivīm, pienam, gaļai un ne sabiedriskajai ēdināšanai.
Saeimas 15. oktobra ārkārtas attālinātajā sēdē deputāti lēma par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kam mērķis bija noteikt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošināt godīgu konkurenci Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem, neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija iesniedzis priekšlikumu papildināt likuma 24. pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā - nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro sabiedriskajai ēdināšanai. Taču atbildīgajā komisija tas netika atbalstīts.
Ģirģena priekšlikumu atbalstīja deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie Linda Liepiņa, Vjačeslavs Dombrovskis un Aldis Gobzems. “Šis priekšlikums ir viens ļoti konkrēts, manuprāt, tāds, kurš arī uzņēmējiem dod tūlītēju labumu un ļaus pārdzīvot, nu jau arī burtiskā nozīmē ziemu,” sacīja Reizniece-Ozola. Gobzems aicināja darīt kā Vācijā, kā Eiropā, atgādinot, ka Vācijā jau labu laiku ir samazinātas nodokļa likmes. Dombrovskis aicināja deputātus uzdot sev šādus jautājumus: “Vai Latvijā tūrisma nozare kā tāda ir nepieciešama, vajadzīga? Vai tūrisma nozarē ir krīze? Vai valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai šo krīzi tūrisma nozarē atrisinātu? Vai valdības izdarītais vai neizdarītais ir sasniedzis savu mērķi?” Deputāts atgādināja, ka nesen Saeima ir atbalstījusi samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem, līdz ar to samazinātā likme vairs nav svētā govs, kurai nedrīkst skarties klāt, un redzams, ka samazinātā PVN likme var palīdzēt nozarēm. “Ja Saeimas vairākums uzskatīja, ka tas var palīdzēt augļu un dārzeņu nozarei palielināt apgrozījumu, samazināt ēnu ekonomiku un tā tālāk, tad kāpēc jūs nevarat atbildēt apstiprinoši arī uz jautājumu - vai samazināt PVN likmi varētu būt līdzīgs efekts uz tūrisma nozari, tai skaitā uz sabiedrisko ēdināšanu? Arī ņemot vērā, īpaši ņemot vērā to, ka šī nozare šobrīd atrodas dziļā krīzē un ir vispār uz izdzīvošanas... jautājums ir par tās izdzīvošanu.
Tāpēc es jūs, kolēģi, aicinu padomāt šoreiz ar savu galvu, jo, ja valdība turpinās, un nekas neliecina par to, ka tā varētu neturpināt arī neko nedarīt attiecībā uz tūrisma nozari, jo tad, kad sāks slēgt viesnīcas, restorānus, cilvēki sāks zaudēt darbavietas, jūs atcerēsieties, kolēģi, šos lēmumus, kurus jūs arī šodien pieņemsiet.” Taču opozīcijas deputātu runas nekādā veidā neietekmēja valdošo partiju nostāju, un Ģirģena priekšlikums tika noraidīts.
Te jāpiebilst, ka deputāts Ģirģens ir no valdošās koalīcijas partijas KPV LV, taču tas neko nenozīmē - pārējā valdošā koalīcija viņa priekšlikumus pārnestā un tiešā nozīmē sarullēja un ielidināja papīrgrozā. Ģirģenam bija vēl priekšlikums ‒ papildināt likuma 42. pantu ar astoņpadsmito daļu šādā redakcijā: “Nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie skābpiena produkti bez piedevām - piens, maize, svaiga gaļa, svaigas zivis un olas.” Taču arī šis priekšlikums nebija guvis komisijas atbalstu un neguva arī Saeimas vairākuma atbalstu.
Toties vismaz jautājumā par augļu un dārzeņu samazinātā PVN atstāšanu iepriekš jau samazinātā PVN likmes līmenī Saeima nobalsoja atbalstoši. “Šis ir īpaši patīkams likums sabiedrībai,” sacīja deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV), “jo likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazinātu piecu procentu likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, tādējādi veicinot augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinot ēnu ekonomiku, palielinot legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinot svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Likumprojekts paredz arī saglabāt Covid-19 infekcijas izplatītās seku pārvarēšanas pasākumu pārmaksāto PVN, izvērtēt un nodokļu maksātājiem atmaksāt 30 dienās.” Šis likums ar 83 balsīm par tika nodots komisijai, un paredzams, ka augļu un dārzeņu samazinātais PVN paliks spēkā pa vecam.
Dažs plašsaziņas līdzeklis, atspoguļojot nedēļas norises Saeimā, izcēla kādus opozīcijas deputātu pārāk emocionālus izteikumus, bet par samazinātā PVN problēmu ziņoja tādā tonī, ka tā jau nesaprātīgā opozīcija, kas populistiski piedāvā samazināt nodokli - ko no tās paprasīsi. Taču tik viennozīmīga šī lieta nav. Jau ir spēkā samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem, un zeme nav atvērusies - nav vērojams nodokļu ieņēmumu samazinājums šajos virzienos. Iespējams, izvēloties samazinātu nodokļa likmi sabiedriskajai ēdināšanai, zivīm, pienam vai vēl kam, ieguvumi būtu pat lielāki nekā neiegūtie ieņēmumi. Maksājot saprātīgu, adekvātu PVN, uzņēmēji mazāk blēdītos un ietu ārā no “pelēkās zonas”. Citās zemēs sabiedriskajai ēdināšanai tiek piemērotas samazinātas PVN likmes. Taču Latvijā joprojām ir sliktā tradīcija neklausīties opozīcijas ieteikumos. Turklāt šeit pat nav tikai opozīcija, bet arī pozīcija - KPV LV vismaz pašlaik, vismaz formāli ir valdību veidojošā partija. Arī Zemkopības ministrijā, kura ir Nacionālās apvienības pārraudzībā, eksperti saredz samazināta PVN pozitīvo jēgu. Taču spēku samērs acīmredzami ir tāds, ka budžeta izskatīšanas un pieņemšanas priekšvakarā Finanšu ministrija nekādus iebildumus un idejas par mazāku PVN pat dzirdēt negrib, un šī nostāja pašlaik gūst virsroku. Finanšu ministrija pastāv uz kantainu, neapstrīdami negrozāmu PVN likmi, neņemot vērā, ka kovids kauj nost tūrismu, restorānus, viesnīcas, kurās strādā cilvēki, kuriem drīz nebūs darba vai jau tagad vairs nav darba.
