Ebreju organizācija pamatoti uztraucas par geto muzeju

Rīgas domes jaunā valdošā koalīcija savas darbības pirmajā laikā ir izcēlusies ar spožiem darbiem rīdzinieku labā. Ir izveidoti divi vicemēru posteņi, Rīgas mēram un vicemēriem kopā būs 11 padomnieki. Tātad tiek radītas darbavietas!
20.10.2020. Māris Krautmanis
 
Rīgas geto 1941.g. Rīgas geto tika izveidots pēc 1941. gada 1. Septembra. To izvietoja Latgales priekšpilsētā 12 kvartālos un to ierobežoja Latgales, Vitebskas, Žīdu, Lauvas, Lielā Kalnu, Lazdonas, Katoļu, Jēkabpils un Lāčplēša iela. 1944. gada jūlijā geto tika slēgts ©Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Jaunā dome nav atcēlusi maksu par automašīnu novietošanu vairākās zonās Rīgas centrā kā solīja. Tagad Rīgas centru apmeklēs mazāk ļaužu, un tas iepriecinās kovida skartos restorānus - varēs ietaupīt, atlaižot nevajadzīgos pavārus un trauku mazgātājas. Tas būtībā pagaidām arī viss.

Ak, nu jā ‒ vēl jaunā Rīgas dome ir radījusi nesaprašanu, vedusi teju izmisumā “Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzeju” un reliģisko biedrību “Šamir”, kas šo muzeju izveidojusi un uztur.

Lieta tāda, ka joprojām nav skaidrs, vai muzejs varēs palikt vecajā vietā vai arī tam būs jāizvācas. Muzejs atrodas vēsturiskajos Rīgas spīķeros Maskavas ielā 14a. Tas nav gluži kādreizējā geto teritorijā, bet tieši pie tās - gidi pēc muzeja apmeklējuma var ar roku parādīt - lūk, tur pāri ielai sākas geto, kurā vācu okupācijas laikā tika sadzīti un pēc tam metodiski iznīcināti cilvēki tikai par to, ka viņi bija ebreju tautības. Muzejs pastāv jau desmit gadus un tajā ir izveidota ekspozīcija, kas ar mulitimediālas mākslas metaforām emocionāli stāsta par holokaustu, par nomērdēto, nošauto un dzīvi sadedzināto cilvēku ciešanām. Muzejs neko nepārspīlē, neko nepazemo un nevilto - tas stāsta par baisu lappusi, kāda ir bijusi Rīgas vēsturē. Katrā ziņā muzejs ir nozīmīga pilsētas kultūras sastāvdaļa. Ir redzams, ka cilvēki ir ieguldījuši tā izveidē daudz darba un naudas. Muzejs nav tā vienkārši paņemams un aiznesams uz citu vietu.

Taču 10 gadu jubileja muzejam nāk kopā ar 10 gadiem, kas ierakstīti īres līgumā starp muzeju izveidojušo biedrību un Rīgas domi. Muzeju ir slavējuši un biedrībai atbalstu vārdos ir pauduši jo daudzi augstākie amatvīri un ietekmīgie politiķi, taču darbos līdz pat pēdējam brīdim nekas nav izdarīts, lai kliedētu bažas par iespējamo biedrības izlikšanu no spīķeriem. Arī tagad joprojām nav skaidras Rīgas domes nostājas un nav nopietna lēmuma. Ir tikai puspasākums, kas novērš problēmu uz neilgu laiku. Varēja būt tā, ka piecas dienas muzejs savās telpās atrastos nelikumīgi. Proti, līgums beidzas 22. oktobrī, bet Rīgas Īpašuma departamenta sēde, kurā jautājums par tā pagarināšanu vai nepagarināšanu būtu dienas kārtībā, tiktu sasaukta tikai 27. oktobrī. Vismaz tas ir novērsts, un līgums ir pagarināts uz mēnesi. Tas ir uz mēnesi. Bet pēc tam?

Rodas iespaids, ka jaunā Rīgas domes vadība tīši uzprasās uz pērienu. Holokausta muzejs nav kāds veikals... lai gan arī veikala, kroga vai noliktavas gadījumā cilvēkus nedrīkstētu čakarēt. Pašvaldībai jāizturas ar cieņu gan pret uzņēmējiem, gan pret jebkuru iedzīvotāju, un tāpat pret biedrību, kura veic kultūras un vēstures darbu. “Šamir” varbūt nav pati ietekmīgākā ebreju organizācija Latvijā, taču gana ietekmīga, lai gadījumā, ja tā sadusmotos, ziņa par Rīgas domes interesanto attieksmi pret Geto un holokausta muzeju izplatītos tālu pasaulē.

Tur sarkt un bālēt var sanākt ne tikai galvaspilsētas kungiem, bet arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un arī augstāk.

Jādomā, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nav zvērīgs antisemīts, kas to vien gudro, kā izlikt Geto un holokausta muzeju no telpām. Te runa ir par ko citu. Jaunā Rīgas koalīcija nebeidz priecāties par savu iegūto varu, eiforiski apgūst tās labumus, dala amatus un ietekmes areālus, bet ir piemirsuši pašu galveno - ka Rīgas domē ir arī šis tas jādara. Muzeja lieta nav novēlusies no gaisa nupat vakar. Līguma termiņš tuvojās beigām un tuvojās, un tuvojās. Ja arī kādi jaunie domnieki to nezināja, būtībā tā pati koalīcija, kas tagad ir domē, pie varas Rīgā ir jau kopš vecās domes gāšanas - trīs ministrijas ar “Attīstībai/Par!” kontrolēto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju priekšgalā nosūtīja uz galvaspilsētas pašvaldību administratorus. Nu un diezin vai “Šamir” pārstāvji nav politiķiem vaicājuši, rakstījuši un stāstījuši. Problēma nav tikai īres līguma termiņā, bet redzams, ka pastāv jau ilgstošs konflikts ar uzņēmumu “Spīķeru nami”, kas saimnieko teritorijā blakus muzejam. “Šamir” septembrī ir nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, kurā pauž: “Pēdējo gadu laikā muzejs piedzīvo konsekventu agresiju no privātā biznesa puses, kas ar tiesu palīdzību, draudiem un sūdzībām dažādām varasiestādēm vēlas pārņemt teritoriju, cenšoties muzeju izslēgt no Spīķeru kvartāla.”

Neba no malas spriest, kurai pusei taisnība - kaimiņiem, kas kašķējas, jāmeklē miers vai juridiski risinājumi, taču iztēlosimies, ko te varētu domāt “Šamir”! Dome vilcinās ar īres līguma pagarināšanu, dome pagarina līgumu tikai uz mēnesi - tātad, kādas aizdomas te var rasties?

Būtu labi, ja jaunā dome beidzot sāktu strādāt, nevis cēli defilētu pa rātsnamu. Citādi šim gadījumam klāt nāks vēl un vēl citi. Te ir acīmredzama lamatu bedre, kas gaida, lai tajā ieberžas Staķis ar visu viņa svītu. Jādomā, ka domes vadība tagad sāks kustēties, lai defektu vērstu par efektu un uzstātos par labajiem problēmas atrisinātājiem. Bet tas jau šai koalīcijai raksturīgi, un arī valdības koalīcijā ir tāds stils - vispirms uz līdzenas vietas radīt milzīgu problēmu, bet pēc tam pompozi uzstāties par nejēdzības novērsējiem. Tas ir diezgan kleini.