Valdošās partijas savu ietekmi cer saglabāt, atņemot naudu pašvaldībām

Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek pārdalīti pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk.
26.10.2020. Māris Krautmanis
 
Ja valdība turpinās iesākto kursu uz pašvaldību aplaupīšanu, cilvēki no laukiem nevis vienkārši emigrēs, bet bēgs. Bet šādas graustu ainas kā Smiltenes novada Grošļos vairosies vairumā ©Kaspars Krafts/F64

Nākamā gada budžeta kontekstā valdības valdošā koalīcija ir visu kaunu maize apēdusi un jau bez kādām bremzēm tur kursu uz pašvaldību izčakarēšanu. Tur ir pat vesels komplekts pasākumu. Viens ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lielais projekts ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras galvenā doma ir samazināt pašvaldību varu un pārnest to uz Saeimas un valdības piķa dalītāju ietekmes jomu. Bet ar to laikam nepietiek.

Tā kā caurmērā pašvaldības nav gluži tas pats, kas valdība, un daudzviet tās kontrolē ne tie paši spēki, kas ir Saeimas vairākumā, valdošā koalīcija ir izdomājusi vienkāršu, lai neteiktu, ka primitīvu veidu, kā tām aizgriezt skābekli - nedot naudu. Pašvaldības ilgus gadus no vietas ir aicinājušas, jautājušas, draudējušas un žēlojušās, ka nav īsti taisnīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valdību un pašvaldībām. Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem tas tiek pārdalīts pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk - aptuveni rēķinot, pašvaldībām tiks atņemti vēl 90 miljoni, bet pēc gada vēl vairāk - 2022. gadā tie būs vismaz 140 miljoni. Pašvaldības var gavilēt, ka valdība bijusi tik pieticīga - varēja atņemt arī deviņus miljardus.

Gaļa, āda - valdībai, iekšu iekšas - pašvaldībām

Nekad agrāk - ne pie Šķēles, ne pie kāda cita - valdība nav tik bezkaunīgā veidā pārdalījusi savu ietekmi ar naudas atņemšanas metodēm. Bet nu tagad ir tiesiskuma koalīcija un Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”) - tiem runasvīriem ir tas spēks un vara.

Vispār jau ir tā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības politiskajiem diskursiem un arī rakstītiem aktiem pašvaldību nozīmi būtu nevis jāžņaudz, bet tieši otrādi - jāatbrīvo vietējo kopienu lemšana un vara. Bet nu par to laikam nav dzirdēts.

Te gan ir tāda interesanta nianse, ka Rīgā valdošās koalīcijas spēki ir savākuši „Saskaņas” zemē nomesto varu un pašvaldību apskādēšana attiecas arī uz Rīgu. Bet, ja nav pašam, lai nav arī Sašam.

Vēl viena doma, kas ir dzimusi VARAM kafijas dzērāju dzīlēs, ir samazināt pašvaldību izpilddirektoru amata pilnvaru laiku uz divreiz pieciem gadiem. Tas ir, lai pašvaldību politiskā vara nejustos stabili - lai viņiem aiz muguras nebūtu kārtīgas saimnieciski un juridiski zinošas un konservatīvas izpildvaras.

Lai varētu atdalīt Rīgu no pārējās Latvijas, kur valdības valdošajai koalīcijai maza ietekme, varētu tagad izvilkt no papīrgroza apputējušo likumprojektu par Rīgu kā galvaspilsētu - to savulaik vicināja Nils Ušakovs, bet tā kā viņš nebija pareizais, tad viņu neņēma aubē. Tagad varbūt var kaut kā to aktualizēt - lai nauda un manta ir Rīgai, bet visi citi lai sūkā īkšķus. Vismaz rīdziniekiem būs prieks.

Par to varētu iefanot, taču rezultāts nebūs labs - novadu pašvaldības nevarēs pildīt savas funkcijas, cilvēki kļūs vēl apskādētāki. Ir nejēdzīgi, ka tavs pieraksts kādā pašvaldībā kļūst traucējošs, pat veselību un dzīvību apdraudošs. Jo nevar saņemt pakalpojumus.

Ir dzirdēts, ka kādi opozicionāri rīkošot protesta akcijas pret pašvaldību apskādēšanu. Bet pareizi - sen vajadzēja. Te gan ir tāda problēma, ka visiem viss ir diezgan vienalga - gan rīdziniekiem, gan lauciniekiem, gan citu pilsētu iedzīvotājiem. Valdošo partiju bezkaunība ir sen apnikusi, bet nav jau vairs spēka.