Viņķele bezbēdīgi čīgājusi visu vasaru. Tagad ir tintē

Vistuvākajā laikā valdība lems par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un stingrākiem kovida izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas nozīmē atkal lielus zaudējumus visām nozarēm, kuras strādā ar dzīviem cilvēkiem un kurām lielākā peļņa ir tur, kur ir vairāk cilvēku.
06.11.2020. Māris Krautmanis
 
Jācer, ka tas teksts uz mazās lapiņas, ko lasa Kariņš, nav visa valdības stratēģija cīņai ar Covid-19 ©Romāns Kokšarovs/F64

Tas nozīmē ciešanas pavāriem, viesmīļiem, viesnīcu apteksnēm, muzikantiem, aktieriem, kinoteātru biļešu pārdevējiem, tūrisma organizētājiem, kuriem ienākumi spēji samazināsies pirmajiem. Pēc tam līdzi grims visas pārējās nozares, kura straujāk, kura lēnāk.

Tas, ka būs tā sauktais otrais vilnis, bija skaidrs arī nemediķiem, nezinātniekiem - uz to viss vilka. Tagad kovids vairs nav ar ātrumu daži inficētie dienā, bet daždien 200 un vairāk.

Bija vairāki mēneši, kad valdība, no kuras diemžēl šādos apstākļos ļoti daudz kas atkarīgs, varēja strādāt, gatavoties, iepirkt, apgūt, stiprināt vai atvieglot.

Taču kā pasakā par skudriņu un sienāzi, ir bijuši sienāži, kas visu vasaru ir jautri čīgājuši vijoles, bet, kad pienācis rudens, tad ir tintē.

Ja var ticēt premjeram Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība”), tad veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par”) arī ir viena no tiem, kas visu vasaru ir daudz runājusi par kovidu, bet darbos nemaz neko daudz nav paveikusi. Žurnālam “Ir” Kariņš stāstījis, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā ar Covid-19. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. “Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski.

Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu,” atzina Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Kā norādīja Kariņš, 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. “27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties,” neslēpa valdības vadītājs.

Latvijas iedzīvotājus varbūt nemaz īpaši neinteresē, kurā datumā valdība pieņēmusi kādu stratēģiju, taktiku vai ‒ vienalga kā to sauc, bet nebūs labi, ja šo darbību rezultāts būs mirstošu slimnieku bari veselības aprūpes iestāžu gaiteņos, nederīgi respiratori slimnīcu personālam, prātā jūkoši dakteri, kuriem jālemj, kuru pacientu ārstēt, bet kuram ļaut aiziet uz debesīm, un ledus haļļu pārveidošana par morgiem. Vēl šāds murgs nav sācies, tāpēc varbūt vajadzētu pasteigties ar savām stratēģijām?

Kariņš līdz šim ir bijis slavens ar savu pokera seju un vismaz ārējo mieru, prasmīgi ganot raibo koalīciju, ar visiem mīļi runājoties un nevienam pretī neturoties. Taču tagad parādās kaut kas līdzīgs histērijai. Viņš gan tā kā ber pelnus pats sev uz galvas, ka neesot pietiekami skubinājis veselības ministri, tomēr galvenais vēstījums ir tāds, ka Viņķele nu pavisam nav bijusi čaklā. Un kas tad tagad notiks - prasīs Viņķeles demisiju?

Viņķelei uzreiz jau par aizstāvjiem ir metušies viņas politiskā spēka biedri, “Attīstībai/Par” līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce. “Man mācīja, ka lielu krīžu vadībā principiāli ir paļauties uz ekspertiem, sadarboties komandā un komunicēt izlemtus jautājumus, nevis pretrunīgus apgalvojumus. Ļoti negribētos, ka pandēmijas pārvarēšanā mēs sāktu atkāpties no principiem. Īpaši no kuģa kapteiņa ‒ premjera ‒ puses,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauž AP līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce.

Mājiens ir nepārprotams: „Tev, Kariņ, nebūs mūsu Viņķeli aiztikt! Ja lēksies, varam uztaisīt arī tā, ka tu kritīsi un mūsu Pūce iesēdīsies tavā krēslā.”

Drūmajā brīdī, kad kovids nāk virsū, Latvijas politiskās elites kungi un dāmas izspēlē diezgan nožēlojamu vodeviļu kā kādā vajā provinces teātrī - pāri salamājas, pēc tam atkal salabst un dabonas. Pat skatītājiem jānosarkst aktieru vietā.