Akcīzes nodoklis jaunajiem tabakas produktiem ož nelāgi

Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.
16.11.2020. Māris Krautmanis
 
©Lauris Vīksne/F64

Absurdi bija argumenti, ar kuriem tika pamatots, ka pagrabos spēļu elles esot tumšas, ļaunas un blēdīgas, bet tās, kas uz katra ielas stūra aicina ar mirdzošām lampiņām, ir burvīgas, caurspīdīgas un jaukas. Beidzās tomēr ar to, ka toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis atsvieda likumu otrreizējai caurlūkošanai un otrajā reizē tas vairs netika pieņemts.

Pašlaik 13. Saeimā notiek kas ļoti līdzīgs - tāda pati nekautrīga biznesa pārdale, izmantojot likumdevēja varu. Šajā reizē tēma ir tabakas produkti - tradicionālās cigaretes pret jaunajiem nikotīna spilventiņiem, karsējamo tabaku, elektroniskajām cigaretēm.

Vairāki opozīcijas deputāti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, uzsvēra, ka priekšlikums par ļoti strauju akcīzes nodokļa kāpumu karsējamai tabakai nav pamatots un, iespējams, saistīts ar negodīgas lobēšanas pazīmēm.

Otrajam lasījumam koalīcijas politiķi bija iesnieguši priekšlikumus, kas tostarp paredz straujāk kāpināt akcīzes nodokli karsējamai tabakai. Atsevišķi deputāti komisijā vērsa uzmanību, ka šāds solis liekot domāt par negodīgas konkurences veicināšanu tirgū un negodīgas lobēšanas pazīmēm, labākā situācijā nostādot parastās tabakas izstrādājumu tirgotājus. Pēc Bezdūmu nozares asociācijas (BNA) aplēsēm, karsējamai tabakai nodoklis tiek palielināts par 113% gadā un elektronisko cigarešu šķidrumiem ‒ līdz pat 1100% gadā, kamēr cigaretēm tas faktiski nemainās un tiek celts vien par 5,8%.

BNA pārstāvis Māris Sproga komisijas sēdē uzsvēra, ka priekšlikumā, viņaprāt, manāma nepamatota un tieša vēršanās pret vienu nozari ‒ bezdūmu nikotīna produktiem, vienlaikus uzsverot, ka ir manāma politiķu ietekmēšana pāris cigarešu ražotāju kompāniju interesēs. Sproga solīja vērsties Satversmes tiesā, lai lūgtu vērtēt pieņemtā likuma atbilstību Satversmei.

“Ja kādam ir aizdomas par pretlikumīgu darbību, lai vēršas tiesā,” noteica komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Bondars nesaka neko nepareizu - ja ledusskapī nekā nav, var taču ņemt lasi. Tik tiešām nav liegts vērsties tiesā, taču tad nozares cunftei vajag advokātu, un tas nozīmē izmaksas. Tiesas prāvas nenotiek ātri - kamēr BNA vinnēs, būs pagājis daudz laika, būs jau kaut kādas jaunas nodokļu likmes, diezin vai tur izdosies piedzīt kādu naudu kā kompensāciju.

Tikmēr opozīcijas deputāte Ļubova Švecova ir rīkojusies radikālāk. Analizējot kopumā to likumdošanas pakotni, kas nāk kopā ar budžeta grozījumiem un attiecas uz akcīzes nodokļa palielinājumu, viņa ir izpētījusi šos materiālus un 10. novembrī ir nosūtījusi iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ar ierosinājumu izvērtēt iespējamo korupciju un tirgošanos ar ietekmi valdības koalīcijā. 8. novembra TV3 raidījumā “Nekā personīga” tika demonstrēts sižets par vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paaugstināt akcīzes nodokli karsējamajai tabakai par aptuveni 190 procentiem tuvāko trīs gadu laikā. Sižeta gaitā raidījuma veidotāji intervēja Saeimas deputāti I. Indriksoni, kura atzina, ka patiesais priekšlikuma sagatavotājs un virzītājs ir Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks. Šī priekšlikuma gadījumā bija skaidrs, ka deputātiem nav izpratnes par priekšlikumu, kuru paši parakstījuši, bet gan viņi, gan Parādnieks centās slēpt, no kurienes tas nāk, lai gan tas bija acīm redzams no “Japan Tobacco” demonstrētās prezentācijas. 2020. gada septembrī - oktobrī tabakas izstrādājumu ražotājs “Japan Tobacco International” organizēja īpašas tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieku I. Parādnieku un vairākiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. Švecova salīdzinājusi materiālu, kuru pirms neilga laika (2020. gada septembrī ‒ oktobrī) sagatavoja tabakas izstrādājumu ražotājs “Japan Tobacco International”, ar Saeimas deputātu I. Indriksones, E. Zālītes-Grosas, I. Dūrīša, E. Teirumnieka, A. Skrides un I. Ikstenas iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”“ un likumprojektam “Par valsts budžetu 2021. gadam” un secinājusi, ka tie ir praktiski identiski. Tāpēc deputātei ir aizdomas par iespējamu korupciju vai politiskas ietekmes tirgošanu kontekstā ar tiem priekšlikumiem, kurus iesniedza nosauktie deputāti.

Švecova aicina KNAB izvērtēt, vai I. Parādnieka un “Japan Tobacco International” pārstāvju darbībās varētu būt saskatāmas krimināli sodāmas darbības. Protams, ir vērts to analizēt kontekstā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rīcību, jo arī JKP atbalstīja radikālu akcīzes celšanu karsējamajai tabakai.

Ja šādām politiķu darbībām būtu diža nozīme tautas veselības sargāšanā vai milzu ieguvumi budžetā… Taču par veselību skan tikai liekulīgi vai apšaubāmi argumenti. Tiek spriedelēts, kas veselīgāks, kas kaitīgāks - cigaretes vai jaunie produkti. Kāds tur vispār var būt veselīgums? Skaidrs, ka visi šie produkti ir veselību gandējoši. Ar tradicionālajām cigaretēm vēl ir tā, ka tur papīra sadegšanas procesā rodas vairāk visādu indīgu un kancerogēnu vielu. Ar jaunajiem produktiem dažiem izdodas atbrīvoties no smēķēšanas vispār, pārejot no cigaretēm uz šiem jaunajiem produktiem, un pēc tam tiekot vaļā no atkarības vispār. Bet nevar, protams, arī apgalvot, ka šie jaunie produkti būtu kaut kas izcili lielisks - tāpat tā ir veselībai kaitīga padarīšana.

Runāt par kādu ieguvumu budžetam te laikam nevar. Tik milzīgs akcīzes nodokļa paaugstinājums šos inovatīvos produktus pa daļai izstums no tirgus vispār, pa daļai veicinās iepirkšanos kaimiņvalstīs, kur akcīzes nodoklis šiem produktiem ievērojami zemāks. Igaunija pat iet pretējā virzienā, un akcīze šiem produktiem tūlīt būs zemāka nekā iepriekš. Neadekvāts akcīzes nodokļa paaugstinājums varbūt var veicināt arī nelegālu apriti. Bet skaidrs ir nolūks - divas kompānijas, kas ražo cigaretes, cenšas izstumt no tirgus citus spēlētājus, kuri ražo inovatīvos, jaunos produktus un par to tiek sodīti ar 113% un 1100% akcīzes palielinājumu. Ar šādu kosmisku akcīzes palielinājumu tiek izjaukta iepriekšējā nodokļu struktūra un jelkāda samērība.

Šādas manipulācijas ar nodokļu likmēm paver plašas iespējas politiskajam tirgum “zem deķa” - tu man, es tev. Iespējams, uz polittirgus letes ir arī spēļu zāles kā 6. Saeimas laikā, tikai tagad stīvēšanās starp JKP un AP var izskatīties tā, ka JKP šantažē AP, draudot, ka nikni ālēsies, cīnoties par spēļu zāļu aizvēršanu Rīgā. AP to negribēs un būs spiesta piekāpties kādā citā likumdošanas vai Rīgas domes lēmumu segmentā. Iespējams, tas saistīts ar Rīgas pilsētas attīstības plānu, kurā var tikt ieviesti un tikpat labi var netikt ieviesti kādi nosacījumi spēļu zālēm un kazino.

Mēs pagaidām nezinām daudz par politiķu, uzņēmēju, lobētāju un varbūt arī korumpētāju sarunām un norunām. Tas ir KNAB darbs. Taču šis pasākums ož diezgan nelāgi - tā kā pēc tabakas, tā kā pēc kaut kā vēl nelabāka.