2020. gadā viņi aizgāja debesīs. Latvija

2020. gads ir bijis pēdējais dzīves gads daudzu Latvijas aktieru, mūziķu, zinātnieku, literātu, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku dzīvē. Nāves cēloņi ir visdažādākie – sirds un asinsvadu slimības, pneimonija, vēzis, arī kovids.
30.12.2020. Māris Krautmanis
 
©Foto kolāža

20. decembra rītā negaidīti un skaudri nomira rokmūziķis Gvido Linga. Viņam bija 51 gads. Piecas dienas iepriekš viņam palicis slikti. Sieva izsaukusi ātro palīdzību. Gvido pats aizgājis līdz mediķu mašīnai, taču tur piepeši viņam apstājusies sirds. Mediķi ātrās palīdzības mašīnā 40 minūtes esot cīnījušies, lai atjaunotu Gvido sirdsdarbību. Tas izdevies, tomēr pēc pāris dienām sirds apstājusies atkal un pavisam. Gvido Linga ir radījis jo daudz varenu dziesmu - "Nāc dejot", "Krodziņš", "Signe melo", "Šeit šeit" un citas. 1994. gadā grupa uzvarēja pašā pēdējā "Mikrofona" dziesmu aptaujā ar dziesmu "Nāc man līdz". Atvadīšanās no mūziķa notika Bieriņu picērijas „Ansamblis” nojumē, kur, ievērojot kovidpiesardzību, pulcējās prominenti Gvido kolēģi.

6. jūlijā Stokholmā pēc smagas slimības mūžībā aizgāja dzejnieks Juris Kronbergs (1946-2020). Viņš rakstīja dzeju gan latviešu, gan zviedru valodā. Tulkoja gan latviešu literatūru zviedriski, gan zviedru literatūru latviešu valodā. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2007. gadā saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, 2016. gadā apbalvots nominācijā "Dzeja" par krājumu "Uz balkona/Bet ja visu laiku...".

1. februārī nomira Leons Briedis (dzimis 1949. gada 16. decembrī). Viņš bija dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar viņa liriku sacerēts daudz populāru dziesmu. No 1992. līdz 2010. gadam izdeva žurnālu "KentaursXXI". Bija poliglots - prata daudzas valodas. 2003. gadā apbalvots ar Portugāles Nopelnu ordeni, 2010. gadā saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju par darbu "Mijkrēšļa rokraksts", savukārt 2015. gadā Briedim piešķirta Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva. Leģenda vēsta, ka Leons Briedis iedevis no moldāvu valodas tulkotus parindeņus Imantam Ziedonim, kurš tos atdzejojis, tostarp arī Grigores Vieru dzejoli "Dzimtā valoda". Grupa "Līvi" šo dzejoli pārvērtuši dziesmā, kas ir viena no roka un Atmodas laika šedevriem. Leona Brieža spalvai pieder daudzi cittautu dzejnieku atdzejojumi. No tiem pirmais nāk prātā portugāļu dzejnieks Fernandu Pesoa (grāmata "Zudušais dārzs").

9. februārī mūžībā aizgāja Aloizs Vaznis (dzimis 1934. gada 11. martā). Viņš bija latviešu jurists un politiķis. Pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs neatkarības atgūšanas laikā (1990-1991), vēlāk zvērināts advokāts. Līdz pat pēdējam brīdim strādāja, cenšoties pagūt pabeigt visas lietas. Bija apveltīts ar asu prātu, sekoja līdzi visām izmaiņām likumdošanā, lai varētu aizstāvēt savus klientus. Vēl pat pēdējos gados spoži uzvarēja vairākās tiesu prāvās, pierādot savu aizstāvamo nevainīgumu. Jaunībā kā milicijas izmeklētājs bija iesaistīts maniaka Staņislava Rogoļeva lietas atšķetināšanā. Augusta puča laikā bija spiests neilgi slēpties, jo bija reāla informācija par nodomu viņu nogalināt. Viņš bija arī viens no filmas "Aveņu vīns" līdzautoriem. Aloizs Vaznis sava mūža notikumus un vērojumus ir aprakstījis grāmatā "Informācija pārdomām".

11. aprīlī Rīgā, Latvijas Infektoloģijas centrā pēc smagas cīņas ar elpceļu infekcijas slimību Covid-19 nomira žurnālists, augstskolas pasniedzējs, sabiedriskais darbinieks un raidījumu un pasākumu vadītājs Rolands Tjarve. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, no 2003. līdz 2020. gadam - pasniedzējs Latvijas Universitātē. Tjarve bija spēka gados, piekopa veselīgu dzīvesveidu, tomēr krita par upuri kovidam.

Kovids bijis pie vainas arī cietuma kapelāna Valda Baltruka nāvē.

Kovida izraisītās komplikācijas bija nāves cēlonis arī pasaulslavenajam Dienvidkorejas kinorežisoram Kimam Kidokam, kurš nomira slimnīcā Rīgā. Viņš it kā esot gribējis iegādāties Latvijā kādu īpašumu.

20. septembrī brutāli tika noslepkavots zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Tiesībsargājošajām iestādēm pagaidām nav izdevies šo noziegumu atšķetināt.

2020. gadā miruši arī dzejnieki Valdis Rūja un par Tomu sauktā Ināra Eglīte. Miruši ir rakstnieki Pauls Bankovskis, Didzis Sedlenieks, Artūrs Snips, politiķis un vēsturnieks Visvaldis Lācis, politiķis un mežsaimnieks Aivars Berķis, politiķis un žurnālists Pēteris Tabūns, politiķi Jurijs Petropavlovskis un Juta Strīķe, žurnālists un preses izdevējs Voldemārs Krustiņš, aktieris Leons Krivāns, leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis, sporta ārsts Jānis Kvēps, hokejists un treneris Mihails Beskašnovs, teātra kritiķe Silvija Radzobe, kamaniņu sporta treneris Jānis Ozoliņš, ģitārists Leonīds Skrjabins, gleznotāja Ilze Strekalova, ekonomists un pasniedzējs Ivars Brīvers.

Mūžībā aizgājuši arī par Miku dēvētais režisors Mihails Kublinskis, sporta žurnālists Kaspars Lācis, gleznotājs Miervaldis Derkusovs, futbola vārtsargi Oļegs Karavajevs un Laimonis Laizāns, Latvijas hokeja „vectēvs” Uldis Opits, riteņbraucējs Dainis Liepiņš, biologs un ornitologs Juris Lipsbergs, botāniķe Ella Muižarāja, pārtikas zinātniece Daina Kārkliņa, politologs Jānis Peniķis, sirds ķirurgs Jānis Volkolākovs, mežsaimnieks Gunārs Skriba, gleznotājs Laris Strunke, orientēšanās sporta treneris Rusins Vilks un daudzi citi cilvēki, kas bija sabiedrībā pazīstami, cienīti un mīlēti. Daudzus no viņiem mēs pazinām, šķiet, nupat vēl viņi bija tepat blakus, telefonzvana attālumā vai tuvāk. Taču tagad viņu vairs nav starp mums. Lai viņiem vieglas smiltis!