"Otrais grāvis" un valstī visietekmīgākā persona Ilze Znotiņa

Gadu gadiem veiklas Latvijas komercbankas bija strādājušas ar nerezidentu naudu, apkalpojot viņu kontus un nodrošinot pārskaitījumus tādos apjomos, kas mērāmi miljardos. Latvija uzturēja stāstu par sevi kā augošu “starptautisku finanšu centru” un visādi veicināja komercbanku plauksmi.
04.01.2021. Māris Krautmanis
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Taču 2018. gada februārī skaistais sapņu stāsts skaudri aprāvās - ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā bija arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to virzītas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tādā veidā sākās ABLV un citu komercbanku problēmas, Latvijas varasvīri saprata, ka latviešiem nebūs baņķieriem būt. Lai izvairītos no lielām nepatikšanām - Latvijas iekļaušanas “pelēkajā sarakstā” - 2019. gadā premjers Krišjānis Kariņš parakstīja trīs rīkojumus, ar kuriem tika iesākts tā saucamais finanšu kapitālais remonts. Ar to Latvija apņēmās uzraudzīt komercbankas daudz stingrāk nekā iepriekš.

Taču 2020. gada laikā pamazām sāka atklāties, ka banku uzraudzība ir iebraukusi otrā grāvī - pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem tiek ierosināts lērums apšaubāmu kriminālprocesu, pārspīlēti stingri bankas dancina arī tiešais uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Komercbankas šādos apstākļos paniski baidās no nepatikšanām, kas var rasties saskarsmē ar FID izmeklētājiem, tāpēc dažkārt atsaka veikt darījumus vai atvērt kontus ne tikai nerezidentiem, bet pat vietējiem uzņēmējiem. Tas notiek līdz pat tādam absurdam, ka

bankā vēro, vai klients nav pārmēru uztraucies, vai viņš gadījumā nesvīst. Ja svīst - tātad ir aizdomīgs, un sadarbība tiek atteikta.

Pagājušā gada laikā gan Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, gan premjers Krišjānis Kariņš, gan pat Valsts prezidents Egils Levits ir norādījuši, ka ar banku uzraudzību ir iebraukts otrā grāvī. Mājiens nebija tik daudz FKTK virzienā kā uz FID vadītāju Ilzi Znotiņu mērķēts. Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Ļubova Švecova izteicās, ka Ilze Znotiņa ir visietekmīgākā persona valstī. Un jāteic, ka uz to pusi tiešām ir, jo ne Kazāks, ne Kariņš, ne Levits nekādā veidā nav ietekmējuši viņas pārliecību, ka nekādā “otrā grāvī” nav iebraukts un viss, ko viņas dienests dara, ir pareizi. Tātad Kazāks, Kariņš un Levits runā, bet karavāna brauc tālāk.

Satraukumu par notiekošo ir pauduši arī zvērināti advokāti Daiga Siliņa, Saulvedis Vārpiņš, Lauris Liepa, Oskars Rode un Aivo Leimanis, kuri parakstījuši atklātu vēstuli, kurā lūdz ģenerālprokuroru Juri Stukānu “nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem” (Advokātu vadzis ir pilns - finanšu izlūces Znotiņas patvaļa vairs nav ciešama, 28.12.2020.)

Jādomā, ka šo piecu advokātu redzējumam pievienotos plaša juristu saime.

Kā norāda vēstules autori - nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos. Advokāti sagaida aktīvāku un saprotamu ģenerālprokurora pozīciju šajos sabiedrībai svarīgajos jautājumos.

“Šobrīd investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodīti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas īstenoto politiku investīciju piesaistē. Šķiet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdības veicinātā politika ārvalstu noguldījumu piesaistē, kas gāja tiešā sazobē ar grozījumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas tautsaimniecībā ienesa 142,5 miljonus latu,” pauž advokāti.

Zvērinātie advokāti savā vēstulē pauž atbalstu Stukāna atziņai par Latvijas pārcentību piemērot Krimināllikuma normas par mantas konfiskāciju.

Kaut kur izzūd arī tāds jēdziens kā nevainīguma prezumpcija - uzņēmējiem nākas taisnoties un pierādīt naudas izcelsmi vēl pirms veiktas kādas izmeklēšanas darbības un uzrādītas apsūdzības par kādiem finanšu noziegumiem. Ir milzīga atšķirība, vai līdzekļi iegūti noziedzīgā vaidā vai arī tiem ir nenoskaidrota izcelsme.

Bet oktobra beigās notikušajās, noslepenotajās mācībās likumsargiem Ilze Znotiņa tiesnešiem bija stāstījusi, ka viņi varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes. Jādomā, ka pēc šādas lekcijas ne viens vien tiesnesis grima dziļās pārdomās par to, kas vispār notiek. Tātad pierādījumi ir štrunts - galvenais, lai ir pārliecība, ar kuru pietiek, lai notiesātu.

Kas šajā strīdā par “pretējiem grāvjiem” varētu notikt 2021. gadā?

Ir diezgan skaidrs, ka Ilze Znotiņa nav “vieglais pasažieris” - nost no amata viņu nevar dabūt. Ir acīmredzams, ka viņa ir ar “Amerikas mandātu”. Proti, aizokeāna finanšu uzraugi uzticas viņai un skubina viņu rīkoties, kamēr kaut kāds Latvijas prezidents vai premjers ir daudz mazākā vērtē. Gan Egils Levits, gan Juris Stukāns parādījās videosižetā, kas bija uzņemts sakarā ar Starptautisko pretkorupcijas dienu un kam scenārijs bija tapis, kā var noprast, ASV vēstniecībā. Tas bija Latviju pazemojošs video, kurā vairāku valstu vēstnieki būtībā kaunināja Latviju. Sižets zīmēja Latviju kā šaušalīgu korupcijas un naudas atmazgāšanas bedri. Filmiņā pat bija norādes uz konkrētām “sliktajām” bankām, bet tāds iestādījums kā nevalstiskā organizācija “Delna” tika cukursaldi slavināts par ieguldījumu antikorupcijas druvā.

Tik milzīgam spiedienam diezin vai maz iespējams nepakļauties, tāpēc, visticamāk, būs tā, ka ikviena amatpersona, pat Ministru prezidentu, Valsts prezidentu, Latvijas Bankas prezidentu un ģenerālprokuroru ieskaitot, pastāvēs pie ratiem, bet Ilze Znotiņa turpinās izlūkot un visu darīs pa savam prātam.