Kariņš vairs neuzticas Viņķelei

Tā veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”; AP) demisija, par kuru politikas aizkulisēs runāja jau decembrī, nupat kļuvusi par faktu. Vakar, 5. janvārī, pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, pēc tam sēdi pārcēla uz pulksten 15, kas nozīmē, ka zem deķa šajā laikā notika liela kņada – pārrunas visiem ar visiem, kas nu būs un ko nu darīt.
06.01.2021. Māris Krautmanis
 
©Ekrānšāviņš no lsm.lv

Valdībā vakar bija paredzēts lemt par turpmāku Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pagarināšanu, kā arī par detalizētu vakcinācijas pret Covid-19 plānu.

Vēl vakar veselības ministre savā „Twitter” kontā moži klāstīja: „Tā tas notiek - rīts sākās ar cerīgām ziņām, ka „Moderna” vakcīna pret Covid-19 ES varētu tikt piereģistrēta vēl šodien, vakarā - lēmums nav pieņemts, izskatīšanu turpinās 6. janvārī.”

Vēl iepriekš viņa turpat tviterī priecājās: „Otrā „Pfizer” vakcīnu piegāde ir klāt. 3 kastes ar 13 650 devām. Daļa noglabāta.”

Šķiet, ka problēma nav tik daudz par to, vai Veselības ministrijai ir vai nav vakcinācijas plāns, bet par to, vai šis plāns ir apmierinošs - vai tas ir tas, ko sagaida koalīcijas partneri un premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Ja 4. janvārī bija trīs kastes ar 13 650 devām, no kurām daļa vēl noglabāta, vai tas ir vēlamais vakcinācijas temps šai valstij, kas jau vaid un cieš no visa veida ierobežojumiem? Ierobežojumi, kā zināms, grauj ļaužu fizisko un psihisko veselību un posta ekonomiku. Kamēr Latvijai par lielu prieku ir atnākušas trīs kastes, no kurām daļa noglabāta, piemēram, Izraēlā pirmās vakcīnas jau ir saņēmuši vairāk nekā miljons cilvēku. Tas ir attiecībā pret vairāk nekā miljonu no 8,72 miljoniem iedzīvotāju. Bet Latvijā lielām gavilēm jāatskan par 13 650 devām. Par trim kastēm, no kurām daļa noglabāta?

Latvijā pašlaik ir 1,87 miljoni iedzīvotāju. Pirmajā vakcinācijas nedēļā bija vakcinēti 2243 cilvēki. Vakcinēti ir 10% no slimnīcu personāla, kas nozīmē, ka deviņi no desmit dakteriem joprojām staigā bez vakcīnas, nemaz nerunājot par pārējo tautu. Nevar teikt, ka rezultāts būtu varens.

Labi, Izraēla nav salīdzināma ar Latviju. Tas ir veselības aprūpes sistēmas kosmoss pret asarainu bēdu leju, tomēr kaut kas īsti nav kārtībā arī pie mūsu valsts iespējām un vietas telpā un laikā. Var jau datorā uztaisīt skaistus infografikus un krāsainus stabiņus par to, cik jauks ir vakcinācijas plāns, bet, ja tajā nav satura un praktisku darbu, plānam nekādas lielās nozīmes nav.

Masveida vakcinācija ir cerība, ka varēs tikt vaļā no kovida, kas jau vairāk nekā gadu moka visu pasauli. Priekšā vēl daudz ķibeļu. Ne katrs gribēs tikt vakcinēts - varbūt pat daudzi spurosies pretī. Pastāv ne tikai iracionālas bailes no čipošanas un reptiloīdu sazvērestības. Ir arī cilvēki, kam vakcinēties tiešām varētu būt bīstami kādu veselības problēmu dēļ. Būs arī kāds, kas varbūt nomirs. Taču vakcinācija nav nekāds neparasts jaunums pasaules vēsturē - ar vakcināciju medicīna jau ir izskaudusi tīfu, mēri, bakas un daudzas citas sērgas.

Nav vēl zināms, cik ilgi vakcīna strādās - gadu, pusgadu, trīs mēnešus? Ne katram vakcīna nostrādās. Tomēr vakcinācija ir cerība. Būs ļoti nelāgi, ja Latvija šajā pasākumā paliks iepakaļ citai Eiropai, ja vilksies tālu aiz Lietuvas un Igaunijas. Tad astē vilksies arī visa ekonomiskā rosība un kultūras dzīve.

Ļaunas mēles jau pagājušā gada nogalē melsa, ka Viņķele „nogulējusi” vai atteikusies no 500 000 vakcīnu.

Esot atteikusies arī no kādu privāto partneru iesaistes vakcīnu piegādē. Nezin cik tas atbilst faktiskajiem apstākļiem, bet ir fakts, ka premjers ir izteicis veselības ministrei neuzticību un pieprasījis viņas demisiju. Tas savukārt nozīmē, ka Viņķelei nav izvēles. Palikuši tikai jautājumi par to, kas nāks viņas vietā un cik lielā mērā „Attīstībai/Par!” uzmetīs lūpu par tādu izrīkošanos ar viņu partijas pārstāvi valdībā. Kaut kāda zobu klabināšana gan jau būs. Kariņš jau novembrī bija nikns uz Viņķeli, bija arī publiska salamāšanās starp koalīcijas partneriem, taču drīz nāca jaunas nepatikšanas, jauni premjera konflikti jau ar citiem ministriem, un neapmierinātība ar Viņķeles darbu kaut kā uzsūcās.

Vēl ir tāda lieta, ka SKDS ir veicis pētījumu, aptaujājot sabiedrību un nosakot valdības locekļu reitingus. Viņķeles reitings visās tabulās rāda, ka ļoti daudz iedzīvotāju neuzticas veselības ministrei. Šajā „čempionātā”, sacenšoties par to, kuram cilvēki netic visvairāk, Viņķeli nedaudz apsteidz vienīgi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Pat tagad jau demisionējušais Juris Pūce (AP) ar visu kaunpilno izdarīšanos autostāvvietu skandālā ir ar labāku reitingu.

Protams, var to tulkot arī tā, ka Viņķele ir likusi galvu uz kopējās lietas ežiņas un pieņēmusi nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Var tulkot tā, bet var arī otrādi. Ja ministre ir ļoti nepopulāra, diez cik labi tas nav arī visai valdībai. Varbūt tad no šāda balasta jāatbrīvojas?

Viņķele gan ir dažkārt bijusi pamanīta arī kā „saprāta balss”, cenšoties iebilst savu valdības kolēģu tieksmēm uz zvērīgu aizliegšanu un sodīšanu, taču kolēģi viņu nesadzirdēja.

Lai vai kā, premjers Kariņš ir savu pateicis, un tas skan tā: „Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju.”