Nolikt mandātu ir šahistes Danas Reiznieces-Ozolas labākais gājiens

Bijusī ekonomikas un arī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi nolikt deputātes mandātu, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi.
06.01.2021. Māris Krautmanis
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

D. Reizniece-Ozola jau 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā starp pieaugušajām, divreiz kļuvusi par Eiropas čempioni un vienreiz izcīnījusi otro vietu pasaules čempionātā. Piedāvājums ieņemt augstu amatu šaha pasaulē esot nācis jau pirms kāda laika, un pagājušā gada nogalē politiķe to pieņēmusi. Būt par rīkotājdirektori nozīmē, ka tas nav tikai goda nosaukums, bet tik tiešām ar ļoti daudziem pienākumiem saistīts postenis, kurā būs daudz jāstrādā.

Pavisam pamest politiku D. Reizniece-Ozola gan nedomājot, viņa saglabās Latvijas Zemnieku savienības biedra karti. Ar to vismaz tuvākajā perspektīvā ir atbildēts jautājums par viņas partijas piederību - atšķirībā no Andas Čakšas, bijušās veselības ministres, D. Reizniece-Ozola negrasās to mainīt.

Pagājušā gada 4. decembrī Neatkarīgā rakstīja, ka „Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura atkāpšanās ir signāls Danai Reizniecei-Ozolai, ka viņai arī vajadzētu no kaut kā atkāpties. Tā kā viņa jau vairs nebija ministre un vairs nebija aktuāli atkāpties no ministres amata, kā atkāpšanās žests varētu būt Saeimas deputāta mandāta nolikšana.

Jo D. Reizniecei-Ozolai bija un arī vēl tagad ir problēmas, kas saistītas ar aizdomām un nešķīstām baumām par viņas darbību laikā, kad viņa vēl bija finanšu ministre. Vismaz pagaidām, kad izmeklēšana nav beigusies, pār D. Reiznieci-[Ozolu klājas ēna.

Jo ir tā, ka tā sauktajās Taureņu pirts sarunās, kurās Martinsons visu ko runāja ar politiķiem un amatpersonām, vienā no epizodēm piedalījies Žīgurs un toreizējais „Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis. Šīs sarunas 2015. gadā ir ierakstītas, un tas, kas tur tika apspriests, ir diezgan pikanti. Kungi runā par koncerna iepirkumiem, kā arī par plāniem iecelt „Latvenergo” valdē Martinsonam lojālus cilvēkus. Žīgurs iesaka „uzsviest drosmei” 50 Danai. Bijusi arī runa par Martinsona plāniem tikties ar toreizējo ekonomikas ministri D. Reiznieci-Ozolu Itālijā. Vēlāk ministre un Martinsons ir vienā laikā atradušies vienā Itālijas pilsētā - Milānā, bet nav zināms, vai viņi tikušies. Martinsons nav atzinies, ka būtu „uzsviedis 50 Danai drosmei”.

Protams, D. Reizniece-Ozola nevar būt atbildīga par to, ko veči mēļo pirtīs, taču šajā gadījumā ir tā, ka aizdomu ēna pār viņu krīt,

jo tas, par ko pirts pasākuma personāži runāja, ir pēcāk realizējies, un lēmumu pieņemšana bija ekonomikas ministres kompetencē.

Šādos apstākļos, krampjaini turoties pie Saeimas deputātes mandāta, D. Reizniece-Ozola nodarītu kaitējumu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Konkurenti jebkurā brīdī varētu izmantot tēzi par „50 uzmešanu Danai drosmei” un atkārtot to vēl un vēl, kamēr vien aizdomu ēna nav noņemta un nav pārliecinoši pierādījies, ka Danai necik nav uzmests un viņa bijusi godprātīga.

Protams, aiziešana, demisija, mandāta nolikšana nav vienīgais politiķa uzvedības modelis, kā rīkoties. Ir arī citi varianti - var nelikties ne zinis, ka pastāv problēma, var ar pilnu krūti iet cīņā pret konkurējošiem spēkiem. Tomēr šajā gadījumā un apstākļos, kādi ir radušies, deputātes mandāta nolikšana laikam ir labākā izvēle.

Grūti prognozēt nākamību, un nevar zināt, kas vēl notiks, bet teorētiski pastāv iespēja, ka D. Reizniece-Ozola, kad būs pabeigusi savu šaha funkcionāres karjeru, var atkal romantiski atgriezties politikā. Šis ir viedākais gājiens ar zirdziņu no visiem iespējamajiem.