Neglīts kašķis Kariņa valdībā – Bordāns uzbrūk Petravičai

Jaunā konservatīvā partija pagājušajā nedēļā paziņoja – ja tuvāko divu nedēļu laikā nebūs vērojami jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, partija apsvērs iespēju lūgt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
25.01.2021. Māris Krautmanis
 
Varētu padomāt, ka Bordāns ar Petraviču viegli koķetē, taču drūmā patiesība ir tāda, ka tieslietu ministrs labklājības ministri nevar ciest ne acu galā ©Oksana Džadana/ F64

Kas ir, tas ir - nevedas labklājības ministrei tā lieta ar kovida ierobežošanu pansionātos. Saslimstība ir lielos mērogos, un veci cilvēki, kas ir vārīgākā tautas daļa, mirst. Tas šausmīgi. Taču diezin vai tur vainojama viena pati Petraviča, kura bez pārējās valdības atbalsta arī nevar. Problēma ir zināma - tie cilvēki, kas aprūpē pansionātu iemītniekus, cirkulē no viena darba uz otru un tādā veidā pārnes sev līdzi kovidu. Viņi tā ir spiesti darīt tāpēc, ka citādi nav iespējams izdzīvot. Algas ir niecīgas. Tāpēc vajag vismaz divas algas - vienu, par ko samaksāt īri, elektrību, internetu, apkuri, ūdeni. Otra alga tad ir, lai ēstu un apģērbtos. Nekam īpaši citam nepietiek pat arī ar divām algām.

Labklājības ministre varētu nākt klajā ar kādu enerģisku rīcību - iedziļinoties pansionātu problēmās, rūpēties par to, lai darbinieki ir paēduši un apmierināti, varbūt arī darīt tā, lai viņi nestaigā riņķī un paliek pansionātā, piemēram, nedēļu. Bet tad par to ir attiecīgi labi jāsamaksā. Naudas taču esot tik daudz, kā nekad nav bijis, savulaik pauda Kariņš. Lūk, viena tēma, kurā naudu vajadzētu likt lietā.

Nevedas arī tāds kovida izplatībai lieti derīgs pasākums kā ātro testu izmantošana, lai vēl pirms ierašanās namā atsijātu tos, kas atnesuši infekciju. Tas būtu loģiski. Jā, ātrie testi nedod simtprocentīgu garantiju, ka cilvēks ir inficēts, tomēr ar 80% varbūtību to pateikt var. Vai nav labāk 80% kā nemaz? Taču esot kādi eksperti Veselības ministrijā, kuri neesot ieteikuši labklājības ministrei ātros testus. Kuri eksperti?

Vai tie vispār ir eksperti, kas spēj ieteikt tādas neloģiskas muļķības? Eiropas Padome jau 18. decembrī rekomendēja ātros testus kā derīgus kovida ierobežošanai.

Bet nu labi - Petraviča nav eksperte medicīnā un varbūt par Eiropas vēsmām nav bijusi savlaicīgi informēta. Bet loģiku jau gan varēja ieslēgt.

Lai nu kur, bet pansionātos vajadzētu testēt iemītniekus un darbiniekus ja ne katru dienu, tad ik pārdienas. Tam vajadzētu arī naudu, kuras tagad ir tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis. Negribas tā domāt un teikt, bet valdības darbošanās te no malas izskatās teju vai mērķtiecīga - „gerontocīds” veco ļaužu pansionātos taču dos lielu ietaupījumu valsts budžetam, jo mazāk būs jātērē sociālajām vajadzībām. Bet nu neturēsim aizdomās valdību par tādu cinismu.

Petraviča tā īsti nevelk - pagājušajā gadā viņa sadusmoja sociālo darbinieku saimi, kuri ne par ko negribēja kļūt vēl arī par tādiem kā Valsts ieņēmumu dienesta inspektoriem, kuriem uzdos ziņot, ja kāds no trūcīgajiem klientiem piepeši uzbiezē.

Petravičas balss valdībā laikam ir slikti dzirdama - viņa nevar uzsist dūri uz galda un sacīt: „Būs tā!”

Partija KPV LV, no kuras viņa tika ievēlēta, ir pārcietusi skarbus triecienus. Tai pat mainīts nosaukums, kas tagad ir „Par cilvēcīgu Latviju”, un nevar vairs īsti saprast, kurš no tās izmests, kurš kuru cenšas izreiderēt un kurā spārnā kurš atrodas. Tomēr nav arī tā, ka Petraviča būtu palikusi pavisam bez atbalsta Saeimā, un ir, kas viņu aizstāv.

Joprojām darbojas KPV LV frakcija, un tās priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens momentā ir atcirtis JKP pretī.

„Ar tādiem pašiem argumentiem, ar kādiem Jaunā konservatīvā partija (JKP) kritizē labklājības ministri Ramonu Petraviču, KPV LV varētu vērtēt iespēju prasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) demisiju,” sacīja Pucens.

Pucens pauda pārliecību, ka JKP vajadzētu vispirms paskatīties uz savām ministrijām, kas notiek viņu pašu pārraudzītajās nozarēs, piemēram, kā saslimstība ar Covid-19 izplatījusies Jēkabpils cietumā un Iļģuciema sieviešu cietumā.

Kur vēl atrast priekšzīmīgāku „mājsēdi” kā cietumos, bet pat tur kovids ir izplosījies pēc pilnas programmas.

Saprotams, ka Bordāns cenšas visus suņus sakarināt uz citiem, lai pats izskatītos daiļāk. Ilzes Viņķeles demisija arī esot viņa darbs, jo, kā izriet no Kariņa izteikumiem, Bordāns bijis tas, kurš spiedis no veselības ministres atvadīties. Viņķelei tiešām bija arī diezgan šausmīgs reitings - sociologu firmas SKDS pētījumā bija rakstīts, ka Viņķelei 2020. gada decembrī neuzticējās 65% Latvijas iedzīvotāju. Viņa, ja tā var teikt, bija neuzticēšanās līdere valdībā. Tikmēr Petravičai neuzticēšanās skaitlis ir 50%. Varētu padomāt - ja jau neuzticas puse iedzīvotāju, tad viņa ir bremze, kas kaitē pārējās valdības spožajam triumfa gājienam uz ļaužu cieņu un mīlu. Taču Šuplinskai ir krietni bēdīgāks reitings - viņai neuzticas 59%. Viņai neuzticību ir izteikuši ne tikai reitingi, bet arī visnotaļ konkrēta izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Tai ir pievienojusies arī Rektoru padome. Visa nozare brēktin brēc, kad beidzot Šuplinska aizlasīsies. Ja kāds ministrs ir tāds, kam derētu atkāpties vai tikt padzītam, tad labāku kandidatūru par Šuplinsku neatrast. Tas būtu tas nākamais Kariņa darbs, bet ar Petraviču vēl varētu pagaidīt un paskatīties.

Bet, ja Kariņš būtu viedi tālredzīgāks, tad pirmais, kurš viņam būtu jāpadzen, ir Bordāns. Vai tad nav redzams, kurš pin intrigas, šūpo laivu un katalizē neuzticēšanās atmosfēru Ministru kabinetā?