500 eiro ielāps izdilušajai valdības reputācijai

Bērnu tēma politikā tiek izmantota kopš aizlaikiem, un bieži vien tieši visasiņainākie diktatori ir iztēlojuši sevi par lieliem bērnu mīlētājiem, pozējot kopā ar sapucētiem bērneļiem, pieņemot no viņiem puķes un maigi papliķējot mazulim pa vaidziņu. Citā, protams, veidolā šāda pedopolitika tiek piekopta arī mūsu Latvijā un mūsu kovidšausmu laikā.
17.02.2021. Māris Krautmanis
 
Norises valdošajā koalīcijā ļoti atgādina bērnu spēles – „kas dārzā, kas dārzā”, „šim es došu, tam nedošu”. Tikai diemžēl likme ir cilvēku labklājība ©Ilze Zvēra/F64

Var teikt arī tā, ka pašas Ministru kabineta un valdošās kolīcijas darbības stipri atgādina bērnu spēles „kas dārzā, kas dārzā” un „šim es došu, tam es došu”, tikai diemžēl šajās spēlēs ir likmes, un šīs likmes ir cilvēku labklājība, veselība, arī dzīvība.

Vispirms tautas masām tika nodots signāls, ka ir radusies doma piešķirt bērnu vecākiem vienreizēju pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo domu virzīja Nacionālā apvienība, taču ideja sastapa sīvu valdības liberālā spārna pretestību, kas kopā ar KPV LV to noairēja. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”, JV)) vēl ilgi paliks atmiņā kā īpaši sīkstulīgs politiķis, kurš gribējis bērniem noskaust naudiņu, jo reti kurš atceras visu viņa teikumu līdz beigām. Viņš teica, ka vienreizēja pabalsta izmaksa 500 eiro apmērā nebūtu lietderīga, un tas parādījās visu mediju virsrakstos. Bet ministra domas turpinājumu, ka lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, plašas ļaužu masas nemaz vairs negribēja klausīties, jo jau bija paguvušas sašust līdz baltkvēlei.

Reirs gan pats arī ir vainīgs pie šādas leksiskā diskursa deformācijas komunikācijā, jo kurš gan nezina, ka viņš kā skopulis Arpagons nevienam nedod naudu, ja neskaita lidošanas kompāniju „airBaltic”. Bet naudas, kā savulaik definēja premjers Krišjānis Kariņš (JV), pašlaik ir tik daudz, kā nekad nav bijis - milzīgs maiss.

Nauda gan nav gluži par velti, tā kaut kad būs arī jāatdod, un to atdos mūsu bērni vai viņu bērni, taču pašlaik situācija ir spiedīga, un bērniem tā kā derēja dot - tiem, kas mums ir tagad un šeit.

Un tavu brīnumu! Tagad valdība piepeši dod. Kaut kad jau martā būšot katra bērneļa vecāku maciņā pa piecsimtniekam. Tagad valdība uzmetas par bērnmīļiem un dāsni atver valsts maku, no kura, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vajadzēšot kādus 179 miljonus eiro, lai neviens mazais nepaliktu tukšā.

Valdības pēkšņā mīlas lēkme pret bērniem gan nav gluži bez mielēm - gara acīm var iztēloties, kādiem vārdiem JV, „Attīstībai/Par!” (AP) un KPV LV tagad klāj savus partnerus NA un arī Jauno konservatīvo partiju, kura tāpat līmējas klāt pie lielākajiem pabalsta atbalstītājiem. Atkal spilgti redzama premjera nespēja piekopt konsekventu politiku, un vēl trakāk ir tas, ka viņam neizdodas panākt, lai diskusijas paliktu valdošās koalīcijas iekšpusē. Tās vispirms iznāk uz āru, tās dzird visa publika, un tikai pēc tam sākas kāda racionāla lemšana, ko darīt.

Uzspiežot visai valdībai 500 eiro izmaksu, ir izcēlies, ja tā to var dēvēt, „konservatīvais” koalīcijas spārns. Un labi vien ir darīts, jo 500 eiro būs lietderīgi ļoti daudzām ģimenēm, kuras tos liks lietā prātīgi. Būs arī pa kādam finanšu pratības neprātim, kas šo naudu nodzers vai nospēlēs, taču tie būs atsevišķie indivīdi, jo savā vairumā ļaudis nav durni. 500 eiro vajadzēja jau agrāk, un ne tikai 500, bet vairāk eiro. Un vajadzēja jau vakar, jau pagājušajā pavasarī, nevis šajā, taču naudai ir tāda jocīga īpašība, ka priekš bērniem tās vienmēr trūkst, bet visādiem Vakcinācijas projekta biroja jaunu galdu pirkumiem tās ir vairāk, nekā jebkad iepriekš ir bijis.

Diezin jele, vai 500 eiro tagad ņems un tā radīs dramatiskas politiskas sekas. Dusmas ir, taču tās pāries. Pabalsta izmaksu negribējušie ir īgni uz gribējušajiem, bet tagad ir izdomāts, ka visiem kopā ir jānopērk ļaužu balsis, jo nav jau līdz pašvaldību vēlēšanām vairs pārāk tālu.

Šis ir labs kukulis no valsts maka bērnu vecākiem, lai populāri pazīmētos -

par 500 eiro koalīcija iegādājas kaut vai kādu ielāpu savai izdilušajai reputācijai.

Lai gan politiķi iepriekš ne reizi vien ir tautu ņēmuši un uzmetuši, negribas ticēt, ka tagad atkal 179 miljoni var piepeši neatrasties. Lai gan... ej nu zini.

Un vēl jau ir tā, ka līdz vēlēšanām viss kas var notikt, skandalozas ņemšanās būs atliku likām - nāks jauni mēsli, un šie aizmirsīsies.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.