Juraša blefs, lielās "fenderes" gatavošana un "uzmestie" veikalnieki

Latvijas interneta portālu apskats
01.03.2021. Māris Krautmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valsts policija resoriskajā pārbaudē secinājusi, ka Saeimas deputāta, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Juraša publiskie izteikumi par “ietekmīgu vīru interesēm” bijušā ”Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa prāvas sakarā ir bijuši tikai tukša izrunāšanās, - tas izriet no lēmuma par resoriskās pārbaudes rezultātiem, raksta interneta portāls Pietiek.com.

“Vismaz pēdējos divus mēnešus gaisā virmoja dažādas runas, un bija skaidrs, ka ļoti daudzi ietekmīgi vīri, kuru interesēs bija panākt šādu iznākumu [attaisnojošu spriedumu U. Magonim], darīja visu iespējamo, lai šāds lēmums tiktu pieņemts,” aģentūrai LETA paziņoja J. Jurašs, gan nenosaucot ne “ietekmīgos vīrus”, ne viņu darbības lietas ietekmēšanai. Policija ir pārbaudījusi un konstatējusi, ka Jurašs blefo.

Pietiek.com publicēts Saeimas deputāta Alda Gobzema raksts “Jau tiek gatavota lielā “fendere”. Mantai paliekot tur, kur tā ir pašreiz, respektīvi, zem gādīgās, visnotaļ spalvainās un ne tik tīrās Meroni roķeles, rodas iespaids nevis par taisnīgu sodu, bet tikai kārtējo sēriju “Ventspils karos”. Gobzems raksta: “Mani ļoti pārsteidz, cik primitīvi tomēr ir uzbūvēti Latvijas mediji un cik viegli ar tiem ir manipulēt. Visu virsrakstu un pirmās rindkopas ir veltītas opelim tigrai un apročpogām, bet uzskaitījums kapitāldaļām ir nobāzts pašā tālākajā kaktā. It kā tīksminātos par to, ko tad īsti ir atņēmuši Lembergam kā cilvēkam, nevis pēc būtības, ko valsts iegūst un kā valstij tiek kompensēts par noziegumā nodarīto kaitējumu.

Otrs un vissvarīgākais ir desmitkārtīgi samazinātā summa, respektīvi, simti miljoni ir pārvērtušies par vairākiem desmitiem miljonu. Tas nozīmē - jau tiek gatavota lielā “fendere”. Un nevajag tagad vaimanāt, ka es “par lembi” vai oligarhi mani baro. Šoreiz es par valsti. To vienkārši apzog. Jūsu acu priekšā.”

“Izlasot likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus,” portālā Pietiek.com konstatē biedrības “Ausma” priekšsēdētājs Klementijs Rancāns. “Vai “Dzīvojamo telpu īres likums”, ko komisija Saeimā gatavo trešajam lasījumam, nav īrnieku un izīrētāju naida kurināšanas akts?” virsrakstā vaicā Rancāns. Diezin vai kāds ir gribējis tīšām kaut ko kurināt, bet autors cenšas jau laikus brīdināt, ka likumdevējs raksta kārtējo juridisko brāķi.

Sabiedrībā ir plaši izskanējusi jauno Krimināllikuma normu tēma, jo ir neizpratne - vai par vecmāmiņas kaklarotas glabāšanu skapī, vai par mežā atrastu viduslaiku monētu arī var nonākt cietumā. Portāls Pietiek.com ir publicējis Tieslietu ministrijas sagatavotu materiālu Oficiālais skaidrojums - jaunā kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar senlietām.

Ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2021. gada 2. februārī (turpmāk - grozījumi Krimināllikumā), tika papildinātas un precizētas ar Krimināllikumu aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī noteikta kriminālatbildība par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta. Tomēr tik traki nav. Likums runā par senlietām, kas datētas līdz 17. gadsimtam ieskaitot. Likums neparedz atbildību par tām senlietām, kas jau legāli reģistrētas. Likums ir labi un pareizi vērsts pret kapu izlaupītājiem un zagļiem arheoloģisko izrakumu vai vēsturisku objektu vietās. Taču, kā šis likums strādās, to vēl nevar zināt. Bet katrā ziņā ar to ir vērts iepazīties, jo likuma nezināšana no atbildības neatbrīvo.

Interneta žurnāls puaro.lv publicējis brīdinošu Latvijas Bankas materiālu, ka vairāk nekā katrs ceturtais eiro, ko tērējam, ir aizņemta nauda. Vērtējot FM sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzīst, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.

“No tās naudas, ko tērējam, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta nauda. Latvijā rekordaugstākais budžeta deficīts - 9,6% no IKP - bija 2009. gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes,” uzsver Kušners.

Latvijas Bankas pārstāvis atzīst, ka Covid-19 krīzē ir nozares, kuras attīstās, un ir nozares, kuras ir apturējušas darbību. No centrālās bankas viedokļa, ekonomika patlaban nav jāsilda, bet gan jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts krīzē cietušiem uzņēmumiem un ir jāgatavojas brīdim, kad ekonomika atkal attīstīsies.

“Stāvošu sektoru nav jēgas sildīt. Aicinām mērķtiecīgi tērēt līdzekļus ar lielu ilgtermiņa efektu,” pauž Kušners.

Par izdevuma “Dienas Bizness” galveno redaktoru iecelts līdzšinējais laikraksta “Diena” žurnālists Romāns Meļņiks. Viņš ilgstoši ir strādājis žurnālistikā, strādājis vairākos uzņēmumos mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību jomās, bijis valdes loceklis AS “Diena” un SIA “Dienas mediji”. Galvenā redaktora amatā Meļņiks ir no 17. februāra, nomainot iepriekšējo galveno redaktori Anitu Kantāni. Ir jau iznācis pirmais izdevuma “Dienas Bizness” numurs viņa vadībā.

“Dienas Bizness” kā galvenos materiālus ir izcēlis cigarešu un alkohola cenu pieaugumu akcīzes nodokļa paaugstinājuma dēļ, kā arī faktu, ka Latvijas finanšu iestādēm novērojams peļņas kritums. SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis “Dienas Biznesā” publicējis rakstu “Jūtamies nodoti no valdības puses”, kurā stāstīts, ka “Depo”, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. “Bet, ak vai! Valdība ar lielu entuziasmu pieprasīja ieviest “Drošas tirdzniecības koncepcijas” paaugstinātās prasības ar š.g. 8. februāri, bet ar pamatīgu cinisma devu paziņoja, ka visiem veikaliem pilnvērtīgi strādāt joprojām nav atļauts. Tāpat kā ļoti daudzi tirdzniecības nozares dalībnieki jūtamies pievilti, nodoti un sodīti. Tirdzniecības nozare ierobežotos apstākļos strādā jau kopš 2020. gada 6. novembra. Apskatot saslimstības statistiku, kopš lielas daļas nozares paralizēšanas 19. decembrī, neredzam apstiprinājumu tam, ka saslimstību būtu veicinājusi tieši tirdzniecības nozare. Acīmredzot kaut kas tiek darīts nepareizi. Saslimstība joprojām ir augsta un samazinās ļoti lēni.”

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.