Kovida monetarizācija turpinās. Būs vakcinācijas avīze 825 tūkstošos eksemplāru!

825 000 Latvijas mājsaimniecību marta beigās saņems vakcinācijas avīzi latviešu un krievu valodā, valdības sēdē moži un priecīgi informēja darbīgā Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča. Te varētu celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Pareizi! Vajag!
11.03.2021. Māris Krautmanis
 
©F64

Vakcinācijas projekta birojs ir izplānojis grandiozas komunikācijas aktivitātes - informēs, atbildēs uz jautājumiem internetā, televīzijā, radio. Senioriem televīzijā rādīs multiplikācijas filmu vieglajā valodā ar aicinājumu pieteikties vakcinācijai. Sadarbībā ar “Latvijas pastu” kopā ar pensiju izmaksu tiks piegādāts aicinājums pieteikties vakcīnai. Vakcinācijas projekta birojs plāno informatīvus vebinārus dažādu nozaru iestāžu darbiniekiem.

Vakcinācijas projekta birojs plāno izdot infolapas, bukletus, plakātus, ko izplatīs pašvaldībās un sadarbībā ar aptieku tīkliem. Animēta video reklāma tiks izvietota Rīgas, Liepājas un Rēzeknes sabiedriskajā transportā, “Latvijas pasta” nodaļās.

Te gan uzreiz rodas bikls jautājums, kas par to visu maksās?

640 tūkstoši, kas paredzēti vakcinācijas Ģenerālštāba dibināšanai un algām, nav tā nauda. 1,45 miljoni, kas paredzēti vakcinācijas IT risinājumiem, nav tā nauda. 20 vai 30 tūkstoši no Veselības ministrijas vakcinatoru biroja mēbelēm un ērtībām arī nav tā nauda, kas domāta komunikācijai.

Ir dzirdēta informācija, ka valsts plāno veltīt 330 000 eiro, lai īstenotu kampaņu iedzīvotāju emocionālās spriedzes mazināšanai un aktīva dzīvesveida veicināšanai. Tā tad laikam ir tā nauda? Taču neizklausās, ka ar to varētu pietikt avīzei, bukletiem, infolapām, plakātiem, video, multenēm. Varbūt tas domāts 330 000 mēnesī?

Lai vai kā, vakcinācija ir svēta lieta, un neskaitīsim naudu svešās kabatās! Ja jākomunicē, tad jākomunicē. Jo citādi, kā vēlāk paskaidrosi sabiedrībai, kur palika visi Eiropas miljardi? Ir pēdējais laiks kovidu monetarizēt tā, lai ne gailis pakaļ nedzied.

Kopīgās lietas labad virkne ieteikumu

825 tūkstošus avīžu vismaz 66% iedzīvotāju saņurcīs un nelasījuši izmetīs atkritumos. Bažas pat, ka varbūt ne tikai 66%, bet vairāk.

Ja papīrs būs glancēts, tas neder nekam - ne ķemertiņam, ne iekuram, jo rada tikai pelnus un neaizdedzina. Nu ar avīzēm tagad vairs dibenus slauka reti, taču, ja mājsaimniecībā aizmirsies iegādāt aizdedzināmo šķidrumu vai sausā spirta kubiciņus, avīzes lieti noder krāšņu iekurināšanai. Tāpat labā papīrā var kaut ko ietīt. Lūdzu, mīļais Vakcinācijas projekta biroj, drukā visu savu informāciju uz mīksta avīžu papīra!

Latviešu tauta būs lepna arī par to, ka būs palīdzējusi brālīgajai lietuviešu ekonomikai, jo, visticamāk, drukāšana notiks kaut kur Šauļos. Viņi mums savu pienu un sieru, bet mēs viņiem poligrāfijas pasūtījumu!

Nacionālās bibliotēkas pētniece Elza Ungure aģentūrai LETA nupat vēstīja bēdīgu informāciju, ka, vērtējot Latvijā izdoto grāmatu, laikrakstu un žurnālu skaitu un tirāžu, redzams, ka grāmatu un laikrakstu kopējā tirāža ir sasniegusi zemāko punktu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas... Bet nu tagad šo statistiku varēs lieliski uzlabot - ar 825 tūkstošiem vakcinācijas avīzes eksemplāru.

Pilsoņu ievēlētajām pašvaldībām tagad ir aizliegts izdot savus laikrakstus, tāpēc veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) izdomātais birojs varētu iet pašvaldībām talkā un avīzē pie viena painformēt iedzīvotājus arī par kanalizācijas plīsuma novēršanu Daugavpilī, par cirsmu izsoli Tukuma novada “Jaunsātos”, par Ciblas jauno uzņēmēju konkursa nolikumu.

Lai avīzes saturs būtu objektīvs, varētu pastāstīt arī, par ko Valsts ieņēmumu dienests uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai un Vakcinācijas projekta biroja jaunajam darbiniekam - vakcinācijas procesa koordinatoram Edgaram Labsvīram.

Otrdien poti pret Covid-19 Latvijā bija saņēmuši 2200 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2175 cilvēkiem, bet otrā - 25, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās iedzīvotāju reģistra statistikas, Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada 1. janvārī bija 2 069 089. Varbūt te ieskaitīti arī tie, kas dzīvo Korkas, Stavangeras, Dublinas, Birmingemas un Eindhovenas pašvaldībās, taču kaut kāds skaitlis par pamatu aprēķiniem jāņem.

Tātad ar pašreizējo vakcinācijas procesa tempu, ievērtējot arī brīvdienas un pieņemot, ka ikviens kvēli alks vakcinēties, visu iedzīvotāju vakcinācijai vajadzīgi 2,57 gadi.

Ir vēl arī Centrālās statistikas pārvaldes skaitļi, kas liecina, ka 2020. gada sākumā Latvijā bijuši 1 907 675 iedzīvotāji. Tad ar vienu pilnu gadu pietiek, lai vakcinētu 42% iedzīvotāju.

Tagad vajadzētu skanēt dziesmai “Sarauj, sarauj, Latvija!”

Nesen Latvija sāpīgi zaudēja Bulgārijai basketbolā, toties tagad jaunākie dati rāda, ka esam apsteiguši Bulgāriju nevakcinācijas čempionātā un izvirzījušies pirmajā vietā Eiropas Savienībā.

Lielbritānijā, kas gan vairs nav Eiropas Savienībā, 5. martā bija vakcinēti 31,5% iedzīvotāju. No ES valstīm visvairāk vakcinēto ir Ungārijā (9,8%), jo valdībai apnika gaidīt uz eirobirokrātiju, un savu iedzīvotāju dzīvības tā glābj, lietojot arī krievu “Sputnik”. Otrajā vietā ir Dānija (8,6%). Bulgārijā vakcinēti 3,4%, bet Latvijā - 3,3%, kas ir vismazākais skaitlis ES.

Ar šiem cipariem arī derētu palielīties vakcinācijas avīzē, bukletos un televīzijas animācijā.

Vispār jau būtu tikai godīgi, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakcinācijas avīzes naudu pieskaitītu “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu izdevumiem. Vai varbūt izdalītu uz piecām koalīcijas partiju galviņām? Taču cerēsim, ka KNAB būs maigs un tik gauži nedarīs.