Bordāns izvilcis kara cirvi arī pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša izteikumos par Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) krimināllietu un Ekonomisko lietu tiesas (ELT) izveides gaitu saskata apdraudējumu tiesu varas autoritātei, tāpēc šis jautājums tiks pārrunāts Tieslietu padomes sēdē 12. martā, kurā ministrs piedāvā pieņemt rezolūciju un nosodīt Strupiša izteikumus.
11.03.2021. Māris Krautmanis
 
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau gara acīm redz, kā jaunās Ekonomisko lietu tiesas tiesneši stāvēs viņa priekšā miera stājā un no lūpām nolasīs viņa pavēles ©Oksana Džadana/F64

Ko tādu tik apdraudošu un nosodāmu ir sacījis augsti godājamais augstākās instances priekšsēdētājs Strupišs? Kā viņš ir grāvis un kaitējis?

Komentējot “Lemberga lietu”, AT priekšsēdētājs februārī intervijā LTV sacīja, ka “šī lieta būs kā hrestomātisks piemērs, kur tiesnešiem mācīties, kā nedarīt. [..] Uz šīs lietas pamata ir tiešām bezmaz vai jātaisa mācību grāmata tiesnešiem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt. Un ne tikai tiesnešiem, bet, es pieļauju, arī prokuroriem.”

Vajag daudz iztēles, lai šos Strupiša vārdus iztulkotu kā vēršanos pret konkrēto tā saucamās Lemberga lietas tiesnesi un kā kaut kādu spiedienu. Jādomā, ka vislielākā sabiedrības daļa un arī tiesneši to tā neuztvēra. Augstākās tiesas priekšsēdētājs runā par lietu, par problēmu, kas tik tiešām pastāv, jo tā saucamā Lemberga lieta tika intensīvi skatīta pirmajā instancē 12 gadus, bet 24. maijā apritēs 22 gadi, kopš tika uzsākts kriminālprocess pret Ventspils mēru. Apsūdzība vairākkārt mainījās, tiesnešiem bija jāurbjas cauri milzīgajiem papīru blāķiem, kurus uz tiesu bija aizšķūrējuši prokurori. To visu pat izlasīt bija grūti. Liela daļa šīs makulatūras bija absolūti tukša, kas pat neattiecās uz lietu. Prāvas laikā tika pieļauti neskaitāmi procesuālie pārkāpumi, ierobežojot tiesības uz aizstāvību. Vai par to nevar uzrakstīt mācību grāmatu? Droši vien var un pat ne vienu vien.

Kas vēl nepatīk Bordānam? Komentējot Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešu amata kandidātus, Strupišs sacīja, ka ELT izveide notika steigā. “Kad ELT sāka darboties, nebija zināms, kas notiks tālāk. Tagad ir nonākuši finišā - jau tiesneši ir apstiprināti, pēc mēneša viņiem ir jāsāk strādāt. Nevienam no viņiem nav tiesneša pieredzes. Tagad sāk domāt par to, kā viņus apmācīt. Protams, mēs, esošie tiesneši, savus jaunos kolēģus atbalstīsim visos iespējamos veidos - piedalīsimies viņu apmācībā, dosim padomu, jo tiesnešu darbs ir ļoti specifisks. Tagad viņus pusotru mēnesi intensīvi apmācīs līdz marta beigām, un tad viņiem būs jāsāk strādāt,” teica Strupišs.

Kurā vietā te viņš ir paudis ko tādu, ko tulkot kā spiedienu, graušanu, apvainošanu? Vai tad ELT izveide nenotika steigā? Vai ELT tiesnešiem ir liela tiesneša darba pieredze? Vai tiesneša darbs nav specifisks?

Taču, pēc Bordāna domām, Strupišs esot “nievājoši izteicies” gan par Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesi Jansoni, gan par ELT tiesnešiem.

Bordāna vēstījums te ir nepārprotams: “Ikviens, kurš kaut vai ar zilbi pieminēs manas kabatas tiesas manis protežētos tiesnešus, tiks noriets, un gānīts, un var sagaidīt manus uzbrukumus!” Strupišs neko nievājošu nesaka, bet Bordāna cirvis jau cērt.

Tieslietu ministrs ir sacerējis penteri, kas domāts kā vēlamais AT priekšsēdētāju nosodošās rezolūcijas melnraksts, kurā piesaukti visi svētumi un briesmonis Strupišs kā kontrasts tiem. “Tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībās ar augstu pilsoniskās apziņas līmeni un tiesisko kultūru, kas cita starpā sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tai skaitā tiesas uzbūves un darbības principiem. Uz faktiem un pierādījumiem nebalstīti, tikai emocijās sakņojošies apgalvojumi neliecina par šādu augstu pilsonisko apziņu un kultūru, un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus,” paziņots Bordāna piedāvātajā rezolūcijas projektā.

Bordāns rosina Tieslietu padomei pieņemt aicinājumu izvērtēt AT priekšsēdētāja rīcības ētiskumu, jo AT priekšsēdētāja publiskie apgalvojumi apdraudot tiesu varas autoritāti. J. Bordāns skaidro: “AT priekšsēdētājs ir izvēlējies pasniegt ļoti dīvainu un atšķirīgu vēstījumu sabiedrībai, publiski paslavējot Magoņa attaisnojošā sprieduma tiesnesi, taču vēršoties ar neargumentētiem pārmetumiem pret savu kolēģi, kas ir atzinusi Lembergu par vainīgu virknē smagu kriminālnoziegumu.”

Strupišs gan neko nav slavējis, bet atgādinājis faktu, ka Latvijas Republikā tiesu vara ir neatkarīga. Tas nav nekāds “atšķirīgs vēstījums”. Varbūt vienīgi tas atšķiras no Jaunās konservatīvās partijas ideoloģijas, ka pierādījumi nav vajadzīgi - pietiek ar politiķu un pūļa viedokli, ka Magonis vai jebkura cita persona ir jābāž cietumā.

Ko tas nozīmē? Būtībā neko vairāk kā sīku un zemisku atriebību. Atminēsimies, ka saistībā ar izteikumiem par Magoņa un Osinovska lietu Bordāns saņēma juristu pārmetumus par politiskā spiediena izdarīšanu uz tiesu. Bordāns kā atbildīga, augsta amatpersona pārkāpa visu, ko vien iespējams pārkāpt - būtībā draudēja tiesnesim un radīja stindzinošo efektu arī nākamajiem šīs un citu lietu tiesnešiem. Tas bija arī mājiens tā saucamās Lemberga lietas tiesnesei - lai viņa baidās, ja spriedums nebūs notiesājošs.

Tādi izteikumi ir aizliegti, piemēram, Kriminālprocesa likumā. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdzīgos gadījumos norāda uz nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. To aizliedz starptautiski normatīvie akti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gadā 9. martā pieņemtā direktīva 2016/343 par nevainīguma prezumpciju, kas aizliedz amatpersonām publiski izteikties par vainu, pirms nav stājies spēkā spriedums par apsūdzētas personas vainu. Bordāna bļaustīšanās ir pretrunā ar vispārpieņemtiem tiesu varas darbības pamatprincipiem. 1948. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pants 3. nosaka, ka katram cilvēkam, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas iespējas uz aizstāvību.

Lūk, tas gan bija spiediens, necieņa, graušana. Turklāt apbrīnojami, ka to atļāvās cilvēks, kurš ir jurists, pat zvērināts advokāts. Vai tad Bordāns nekad neko nav lasījis par šiem pašiem fundamentālākajiem principiem?

Tagad Bordāns ir izdomājis, ka vajag tādā kā spoguļattēlā atspēlēties Tieslietu padomei un Strupišam, lai sabiedrība domā, ka nevis Bordāns, bet Strupišs ir kaut ko spiedis uz tiesu varu. Te akurāt ir gadījums, kad ir kā ar mēteli - ne ta viņš nozaga, ne ta viņam nozaga, bet beigās nevar saprast, kurš kam nozaga.

Varbūt Strupišam nevajadzēja neko paust, taču, ja žurnālists jautāja, viņam bija jāatbild un jāizklāsta savs redzējums, kuru Bordāns uzreiz izķidā un izrauj atsevišķas vietas no konteksta. Lai vai kā, Strupiša izteikumi nekādā ziņā nav salīdzināmi ar to, ko bija runājis Bordāns, kura uzbraucieni tiesnesim par “nepareizu spriedumu” bija nepārprotami.

Tie, kas redzēja TP sēdi, kurā tika apspriests Bordāna izlēciens, pamanīja, ka vairāki TP locekļi Bordānu asi kritizēja un kaunināja, paužot arī dažu emocionāli iekrāsotu sentenci. Bordāns sēdēja un smīnēja. Tikmēr Strupišs bija tik neitrāls, cik vispār iespējams - solīds un mierīgs, racionāls un konstruktīvs. Rezolūcija, kuru beigās pieņēma TP, bija maigāka par maigu - tajā Bordāns netika saukts vārdā, viņam netika izteikts nosodījums, bet tekstā bija mazliet pateikts, ka tā darīt nevar, un aicinājums abstraktai sabiedrībai un abstraktām amatpersonām vairs tā nedarīt. Turpretī Bordāns savā rezolūcijas melnrakstā aicina nosodīt, izvērtēt ētiskumu. Labi vēl, ka ne saraustīt Strupišu gabalos.

Bordāns kā ļaunatminīgs kamielis atceras arī to, ka Tieslietu padome ļoti skeptiski vērtēja ELT izveides nepieciešamību un to neatbalstīja.

Grūti iedomāties, ka TP locekļi, ja neskaita Bordāna tuvo līdzgaitnieku Juri Jurašu, varētu parakstīties zem viņa piedāvātās rezolūcijas teksta. Vienai daļai būs grūti noturēties nepielikt pie deniņiem pirkstu un nepagrozīt to, vērtējot tieslietu ministra iznešanos.

Taču ne viss elektorāts skatīsies, kas notiek TP sēdē. Bordāns jebkurā gadījumā atkal publikai parādīsies kā varonis - triumfators, kurš it kā ar pilnu krūti cīnās par bezkompromisu tiesiskumu.

Bordānam nav nepieciešams “bērns” - Strupišu nosodoša Tieslietu padomes rezolūcija. Viņam pietiek ar “seksu” - ar paša sarakstīto rezolūcijas projektu un paša komentāriem par to.

Varēs atkal ar putām uz lūpām klaigāt televīzijā, internetā un preses konferencēs.