Pavļuta slepenība. Juhņēvičas vagoniņu no VM pārstumj uz NVD. Tieslietu padomes kurvītis Bordānam

Interneta portālu apskats.
©Ekrānšāviņš

Pirmdien, 15. martā, no rīta portāls “Pietiek” (pietiek.com) nevērās vaļā, bet datora ekrānu rotāja uzraksts “Error 520”. Tā gadās. Iespējams, īslaicīgas tehniskas problēmas, iespējams, kaut kas cits. Šādiem gadījumiem portālam ir “brāļi” un “māsas” - pietiek.net un pietiek.info. Arī pietiek.info vietnē nebija pieejams viss portāla saturs, toties ar pietiek.net viss bija kārtībā. Kā jau vienmēr, portālā lasāmi interesanti stāsti, piemēram, “Pavļuts noslēpis no sabiedrības valdības sēdē izskatīto ziņojumu par Covid-19 vakcīnām”.

“Dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ tas nav publicējams,” - šādu lakonisku veselības ministra skaidrojumu sniedz Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Nekādi sīkāki paskaidrojumi par noslepenošanas iemesliem netiek sniegti.

Informatīvais ziņojums “Par vakcīnām pret Covid-19” ar paskaidrojumu “ziņojums turpmākai rīcībai”, kura autors bija veselības ministra Daniela Pavļuta vadītā Veselības ministrija, valdības sēdē tika izskatīts 28. janvārī.

Šis nav pirmais gadījums, kad D. Pavļuta vadītā Veselības ministrija noslepeno sabiedrībai īpaši nozīmīgu informāciju Covid-19 epidēmijas sakarā. “Pietiek” jau aprakstīja gadījumu, kad D. Pavļuts sākotnēji bija noslepenojis informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu viņa Vakcinācijas projekta birojam, kas faktiski dublē Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra funkcijas, vienlaikus nodrošinot biroja darbiniekiem premjera līmeņa algas līdz 4900 eiro mēnesī.

Šajā sakarā arī Neatkarīgajai ir ko piebilst. Tik tiešām nav izprotama Latvijas valdības, valdošās koalīcijas un partijas “Attīstībai/Par!” dīvainā tieksme uz visa veida informācijas slēpšanu no sabiedrības. Vārdos valdošās partijas ar pilnu krūti pauž, ka ir par demokrātiju, caurspīdību, vārda brīvību un tamlīdzīgām skaistām Eiropas vērtībām, bet darbos daždien uzvedas kā Brežņeva laiku PSKP. Starp citu 27. janvārī notika Eiropas Parlamenta debates, kurās tika pieņemta rezolūcija 2361, kurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka iedzīvotāji ir informēti par līgumiem ar vakcīnu ražotājiem un kas tieši tajos rakstīts. “Pārredzami paziņot ar vakcīnu ražotājiem noslēgto līgumu saturu, un padarīt tos publiski pieejamus parlamentārai un publiskai pārbaudei”, sacīts rezolūcijas 7.3.5. punkta burtiskā tulkojumā no angļu valodas.

Tātad redzam, ka 27. janvārī ir šī rezolūcija, bet 28. janvārī Pavļuta ministrija tai uzšķauda virsū, uzskatot, ka Eiropas Parlamenta dokumenti tai nav saistoši, jo Latvijā ir tāda tauta, kurai nekādi līgumi par “nebijuša mēroga pasākumiem” un ziņojumi par vakcīnām nav jārāda. Nav jābrīnās, ka šāda slima slepenošanās veicina urbāno folkloru - nostāstus, anekdotes un memes internetā. Kas slēpj no sabiedrības informāciju, tas melo; kas melo - tas zog...

Portālā “Puaro” (puaro.lv) pašlaik galvenais raksts veltīts dīvainajām un bezjēdzīgajām rokādēm ar Vakcinācijas projekta biroju. “Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts kā Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrvienība, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš citastarp atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

Tas ir brīnumjauki, ka beidzot ielikti pamati! Tikmēr Izraēlā jau svin vakcinācijas spāru svētkus, Lielbritānijā klāj apmetumu uz fasādes, bet Ungārijā un Dānijā aktīvi norit vakcinācijas sienu mūrēšanas darbi. Pat Bulgārijā vakcinācijas celtnieki ir pamodušies un sparīgi tver ķelli un ķieģeļus. Bet Latvijā vakcinācijas brigadieres vagoniņš tiek pārstumts no ministrijas uz dienestu. Pamati skaitās ielieti, bet vēl nevar zināt, cik tie būs šķībi vai kādi. Pamatus stiprinās ar vakcinācijas avīzi 825 000 eksemplāru, ar bukletiem un senioru auditorijai paredzētu multiplikācijas filmu.

“Dienas Bizness” (db.lv) raksta: “Lielo ostu komersanti iebilst ostu pārvaldības modeļa maiņai”. Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti 22. martā organizēs diskusiju, kurā piekritis piedalīties arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā.

Portālā LV pieejama informācija “Ministra rezolūciju par tiesas un tiesnešu kritikas jautājumiem Tieslietu padome skatīs pēc Ētikas komisijas atzinuma saņemšanas”.

Zem šā virsraksta slēpjas trakas kaislības. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) savā nevaldāmajā politikāniskajā populismā ir izvilcis kara cirvi pret godājamo Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Tā ir tāda kā atriebība par to, ka iepriekš Tieslietu padomē tika izskatīts jautājums par Bordāna izteikumiem saistībā ar attaisnojošo spriedumu Magoņa un Osinovska lietā. Neatkarīgā jau vairākkārt ir rakstījusi, ka Bordāns bija kritizējis Vidzemes rajona tiesnesi, pārkāpis nevainīguma prezumpciju un veicis brutālu politisku spiedienu uz neatkarīgo tiesu varu.

Tieslietu padome ir pieņēmusi rezolūciju nevis ar Bordāna piedāvāto tekstu, kurā pieprasīts izteikt nosodījumu Strupišam, bet citu rezolūciju - par izpildvaras un tiesu varas dialogu tiesnešu apmācības jautājumos. Šis dokuments izskaidro, ka neatbilst patiesībai tieslietu ministra publiskajā telpā paustais, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs kavē tiesnešu mācību iestādes izveidi. Tiesnešu apmācības pārņemšana no izpildvaras ir atzīta par prioritāru tiesu sistēmas stratēģisko mērķi. Tieslietu padome priekšsēdētāja vadībā aktīvi strādā pie jaunās tiesnešu apmācības sistēmas izveides.

Tieslietu padome aicina tieslietu ministru turpināt dialogu ar Tieslietu padomi, ievērojot profesionālas diskusijas principus, un atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.

Te gan jāteic, ka nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka Bordāns mierā neliksies, turpinās ālēties un no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs neatturēsies.

Vēl Latvijas Zvērinātu advokātu padome vētīs, cik ētiski ir tas, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna advokātu birojs “Wall” izmanto tieslietu ministra vārdu, lai gan savu darbību advokatūrā Bordāns apturējis jau 2018. gadā pēc iekļūšanas Saeimā. Par to interneta portāli un digitālais laikraksts Neatkarīgā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā