Saeimā uzskata, ka Jura Juraša neētiskie izteikumi ir ētiski

Neatkarīgā ir rakstījusi par tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija, JKP), kurš pēc Vidzemes rajona tiesas sprieduma Magoņa – Osinovska lietā atļāvās kritizēt tiesnesi par attaisnojošu spriedumu, tā pārkāpjot visu iespējamo, ko vien var pārkāpt – nevainīguma prezumpciju, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Kriminālprocesa likuma 19. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2016/343, 1950. gada 4. novembra Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta otrajā punktā, 1948. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pantā un vēl virknē dokumentu.
26.03.2021. Māris Krautmanis
 
©F64

Tieslietu ministrs, lai arī jurists pēc izglītības, televīzijā publiski uzspļāva elementāriem tiesiskuma pamatprincipiem par nevainīguma prezumpciju un tiesu varas neatkarību.

Tieslietu padome pakratīja tieslietu ministram ar pirkstu un rezolūcijā neierakstīja, ka nosoda Bordānu, bet vērsās pie sabiedrības un abstraktām amatpersonām, nesaucot ministru vārdā un paužot, ka tā runāt nav labi. Tas gan neatturēja Bordānu no mēģinājuma ieriebt un uzbrukt Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, cenšoties panākt, lai Tieslietu padome nosoda viņu par it kā spiedienu uz tiesu.

Bordāna izdarības ir neapšaubāmi aizliegtas, par to pat strīdi ir lieki - atrodoties tādā amatā kā viņš, nedrīkst tā runāt kā viņš.

Bet ir arī tāds Juris Jurašs (JKP), kurš pēc būtības sava cīņubiedra Bordāna trauksmainajām runām piebalsoja un runāja apmēram to pašu. Kā nu nerunāt, ja zināms, ka Jurašs strādāja KNAB tajā laikā, kad tika aizturēts Uģis Magonis un sākta Magoņa - Osinovska lieta. Pirmajā instancē abus apsūdzētos tiesa ir attaisnojusi, taču Bordāns un Jurašs ar savu plosīšanos ir radījuši stindzinošo efektu tiem tiesnešiem, kas skatīs lietu augstākās instancēs - ir pateikts nepārprotams mājiens, kādam, pēc amatpersonas un politiķa domām, jābūt spriedumam.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka apsūdzētajam Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim nepieņemami šķituši Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša medijiem sniegtie komentāri pēc tam, kad tiesa paziņoja par attaisnojošo spriedumu.

Savā vēstulē viņš citē Jura Juraša kritisko spriedumu taisījušā tiesneša profesionalitātes vērtējumu, kā arī baumu pieminēšanu, ka viņam un Uģim Magonim labvēlīga sprieduma taisīšanā ieinteresētas ietekmīgas personas.

Šādi Juraša izteikumi, pēc Osinovska domām, ir aizskaroši un dod mājienus par negodīgu ietekmi, diskreditē procesa dalībniekus, rada iespaidu par darbībām ārpus likuma, un tie nebalstoties uz faktiem, jo Valsts policija, veicot resorisko pārbaudi, pārliecinājusies, ka deputāta apgalvojumi neatbilst patiesībai.

Līdz ar to Osinovskis uzskata, ka Jurašs rīkojies pretēji Saeimas deputātu Ētikas kodeksa noteiktajam, ka “deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”.

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumus var vērtēt tikai tad, ja iesniegumu iesniedz deputāts vai deputātu grupa vai frakcija, tādēļ Osinovskis vēstulē vērsies pie visu frakciju deputātiem un Saeimas priekšsēdētājas, cerot, ka kāds no tiem reaģēs un uzrakstīs iesniegumu atbildīgajai Mandātu ētikas un iesniegumu komisijai.

Osinovska vēstuli pamanīja tikai frakcija “Saskaņa”, kas vēstuli pārformulēja iesnieguma formā. Taču atbildīgajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputātu iesniegums palika bez tālākas virzības un pat izskatīšanas, jo komisijas vairākums to noraidīja. “Pret” bija valdošās koalīcijas tautas priekšstāvji, “puspozīcija” jeb KPV LV atturējās, un tikai divi “Saskaņas” un viens ZZS deputāts balsoja “par”.

Tas nav diez cik labi, jo viela diskusijām tomēr bija. Jā, Jurašs nav Bordāns, kas ir atbildīga valsts amatpersona, taču arī viņam ir augsts un atbildīgs amats parlamentā - viņš ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Tas nav gluži garāmgājējs vai ierindas deputāts. Te varēja rasties jautājumi, vai ir atšķirība starp komisiju priekšsēdētājiem un ierindas deputātiem, kuri tik tiešām daždien muld visa veida murgainas brīnumu lietas. Bet arī viņiem daždien ir jāatbild Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā, kad mēlei sanācis braukt pa priekšu prātam un pateikt ko neētisku.

Diezin vai Juraša izpaudumi ir bijuši kristāldzidri to ētiskumā?

Taču par to pat runāt nav sanācis, jo

Saeimā laikam ir kaut kāda sava, īpaša ētika, kas atšķiras no ētikas klasiskajā izpratnē un kuru nosaka balsojot. Ja nobalso, ka neētiskais ir ētiski, tad tā arī ir, un punkts.