JKP eksistenciālā krīze, pie visa vainīgais Henkuzens un "Sofija", kas nogalinās cilvēkus

Portālā “Pietiek” N. Andersons raksta: “Pašvaldību vēlēšanas parāda: JKP atrodas eksistenciālā krīzē, sākusies atbalstītāju loka sairšana”.

Autors situāciju analizē tā, ka JKP, kas ir varas partija ar trim ministriem, ietekmīgiem amatiem Saeimas komisijās un Jāni Bordānu kā Ministru prezidenta biedru, reti kurā novadā vai pilsētā spējusi salasīt 22, 18 vai kaut tikai 16 kandidātus pašvaldību vēlēšanām - kandidāti ar savu rīcību parāda, ka negrib vēlētāju acīs asociēties ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vārdu un stāties tās sarakstā.

No 41 vēlēšanu apgabala JKP spējusi salasīt pilnu sarakstu tikai deviņās pašvaldībās, vēl divos ir bijis vajadzīgs lūgt palīgā Nacionālo apvienību vai Latvijas Reģionu apvienību. Tam pretī redzami nepilni saraksti 22 pašvaldībās (turklāt Tukumā un Augšdaugavas novadā pat kustības “Par!”, NA un LRA piesaistīšana nav spējusi sagādāt pilnu listi), bet septiņās pašvaldībās nav atradies vispār neviens kandidāts, kurš gribētu savu vārdu atvēlēt JKP sarakstam.

Tā tas ir, taču tas vēl nenozīmē, ka JKP jau būtu norakstāma. Skaidrs, ka JKP pietrūkst resursu, lai ko daudz iegūtu pašvaldību vēlēšanās, taču nākamgad būs jaunas Saeimas vēlēšanas un tur gan JKP visnotaļ cer pašreizējās pozīcijas neatdot. Neticama bezkaunība, blefs, solījumi un liekulīga uzmešanās par vienīgajiem “gaišajiem” baisās korupcijas jūrā jau ir devusi šai partijai daudz mandātu un lielu ietekmi. Jādomā, ka 14. Saeimas vēlēšanas šo partiju interesē daudz vairāk nekā vietas pašvaldībās, jo īpaši tāpēc, ka valdošās koalīcijas un tajā skaitā JKP politika ir censties visādos veidos pašvaldību varu mazināt, skatīties uz pašvaldībām no augšas un regulēt, kā tām pareizi jādzīvo.

Veselības ministrijas (VM) veiktās un šodien publicētās dienesta pārbaudes ziņojums atsaucas uz manu un Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena telefonisko un whatsapp saziņu par vakcīnu iepirkumiem pagājušā gada 21.-22. decembrī, raksta bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP). S. Henkuzens bija 2. decembrī izveidotās vakcinācijas darba grupas vadītājs, un man bija pilna pārliecība, ka viņam ir zināms piedāvāto vakcīnu daudzums (par ko liecina arī dienesta ziņojums).

Viņķele pastāsta, kad sazinājusies ar premjeru, kāda bijusi sarakste ar ierēdņiem. Nobeigumā viņa saka: “Viņš (Svens Henkuzens) man un Ministru kabinetam sniedza informāciju, kas liecināja, ka viņš ir iesaistīts un piedalās konsultācijās ar kolēģiem Latvijā un ES par vakcīnu iepirkumu (arī par to liecina dienesta pārbaudes materiāli). Tāpēc man nebija pamata neuzticēties viņa sniegtajai informācijai un papildus pārbaudīt tās pareizību.” Ar bijušās ministres paskaidrojumiem varat iepazīties šeit.

Bet “Pietiek” atkal interesanti noformējis bijušās ministres sniegto informāciju, pieliekot tai savu ironiski sarkastisku virsrakstu “Esmu sagatavojusi jaunu paskaidrojumu, un tagad vainīgais ir Henkuzens, kurš visus piekrāpa”.

Interneta žurnāls “Puaro” uzsver faktu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pēdējos trīs gados izdevis rīkojumus par 876,87 miljonu eiro iesaldēšanu - tā liecina FID vadītājas Ilzes Znotiņas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē prezentētā informācija.

Ar ko šo skaitli varētu salīdzināt? Varbūt, piemēram, ar Rīgas budžetu, kur plānotie ieņēmumi 2021. gadā ir 916 miljoni eiro. Tātad gandrīz tikpat naudas ar FID rīkojumiem ir bijusi vai joprojām stāv iesaldēta Latvijas komercbankās. Bet vai nu tā liela muiža - viena Rīga vairāk vai mazāk?

Nav arī tā, ka visur valstī būtu tikai mēsli. Ir arī pozitīvas ziņas, un ir, kas mēslus savāc. Portāls “Dienas Bizness” raksta, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā. 7. aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona “Getliņi” teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide poligonā “Getliņi”” ietvaros.

Laikraksts “Diena” pievērsies tēmai par cilvēka un mākslīgā intelekta attiecībām un nākotnes izaicinājumiem šajā sakarā. Roberts Rasums apcerē “Varu nepārņems, bet revolūcija var notikt” raksta: “Laikā, kad pasauli jau vairs nepārsteidz ziņas par pašbraucošām automašīnām, datorprogrammām, kas sacer simfonijas un spēj šahā uzvarēt pat Gariju Kasparovu, atsevišķi zinātnieki brīdina, ka mērķis attīstīt mākslīgo intelektu tik tālu, lai tas pārspētu cilvēka spējas, var būt bīstams pašiem cilvēkiem. Īpaši jomās, kurās tehnoloģiju attīstība notiek strauji.

Ideja par mākslīgu superintelektu, kas pārņem cilvēci, ir gandrīz tikpat veca kā pati mākslīgā intelekta ideja. Lai gan domājoši un radoši roboti kādam var likties kaut kas tāls, tehnoloģiju attīstība mūsu gadsimtā ir bijusi ļoti ātra, vienlaikus mainoties arī sabiedrības attieksmei pret mākslīgo intelektu. Tā 2016. gada februārī Honkongas zinātnieku izstrādātajam projektam “Sofija” Saūda Arābija piešķīra pilsonību, turklāt neraugoties uz to, ka pirmās prezentācijas laikā “Sofija” uz jautājumu “Vai tu vēlies nogalināt cilvēkus?” atbildēja ar vēsu: “Labi, es iznīcināšu cilvēkus.” Lai gan šis gadījums uztverams vairāk kā medijos izplatījusies detaļa, nevis reāla problēma, tas tomēr parāda trīs fundamentālas mūsu laikmeta iezīmes: centienus radīt cilvēkam līdzīgi domājošu mākslīgo intelektu, risku kaut kam šajā procesā noiet greizi un sabiedrības bažas par šo tehnoloģiju ietekmi nākotnē.” Lasiet šeit.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā