Vitenbergs Nacionālajai apvienībai ir ieguvums

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pamet partiju KPV LV un pāriet uz Nacionālo apvienību (NA), kas parastos apstākļos viņam nozīmētu automātisku ministra krēsla zaudēšanu. Taču apstākļi nav parasti, jo KPV LV kādreizējais Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema projekts sen vairs nav tas pats, kas bija.
27.04.2021. Māris Krautmanis
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Tagad ir tā, ka pastāv partijas valde un ir KPV LV frakcija. Valde ir Vitenbergu atsaukusi no ministra amata, taču KPV LV Saeimas frakcija negrasās viņu atsaukt. Tas savukārt nozīmē, ka Vitenbergs paliks ministrs.

Ja pašreizējā valdošā koalīcija nebūtu caurspīdības un demokrātijas vārdā pati sev piešķīrusi partiju finansējumu no valsts budžeta, tāda KPV LV, visticamāk, vairs neeksistētu, taču tai ir palikusi vēl neapgūta valsts nauda un tāpēc vēl ir ko dalīt.

Tomēr KPV LV mantojums nav tikai nauda, bet arī cilvēki. Nevar teikt, ka NA būtu pavisam bez ekonomikā vai jurisprudencē zinošiem kadriem - ir Roberts Zīle Briselē, Kaspars Gerhards Zemkopības ministrijā, Egīls Helmanis Ogrē un citi, taču nevar arī teikt, ka viņu būtu daudz - liela daļa NA politiķu spēj spēlēt tikai uz vienas nacionālisma stīgas ar pāris vienkāršiem akordiem. Tādā ziņā Vitenbergs viņa jaunajai partijai ir ieguvums. Jādomā, ka ne pašam Vitenbergam, ne arī partijai nav kādu morālisku problēmu ar pāreju, jo KPV LV sabrukums jau sen ir redzams ar neapbruņotu aci. Pāreja arī neizskatās kā kāds piepeši, spontāni neapdomīgs gājiens - var just, ka NA un ministrs jau agrāk tam ir gatavojušies, ir runājuši, un jādomā, ka arī citām partijām var būt noskatīti kādi KPV LV vēl piederīgi, bet citu piestātni meklējoši cilvēki. Lūk, nupat partiju KPV LV pametusi Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena, kura 26. aprīlī uzņemta partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) rindās.

Ar Vitenbergu NA iegūst tādu kā “saprāta balsi” valdībā, jo viņš ir pozicionējies kā racionāli domājošs ministrs, kurš izprot uzņēmēju rūpes un dara visu, lai sniegtu tiem atbalstu.

Tur gan, spriežot pēc paša Vitenberga pēdējā laika intervijām plašsaziņas līdzekļos, priekšā vēl grūti politiski lēmumi. Lai gan, kā savulaik teica premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”, bet, kad aizlienētā nauda tuvojas pusei no iekšzemes kopprodukta, valdībai nākas domāt, kam dot atbalstu, bet kam nedot. Kariņš jau ir ieminējies, ka būs jādomā par atbalsta pārtraukšanu radošajām nozarēm. Bet Vitenbergs ir izteicies, ka IT un būvniecības nozares nav tās, kuras vajadzētu atbalstīt, bet vairāk jādod tiem, kas objektīvu apstākļu dēļ nevar strādāt - piemēram, ēdināšanas uzņēmējiem. Tas var izraisīt ēdinātāju prieku, bet var arī būt būvnieku dusmas. Bet būvnieki nav tas neietekmīgākais lobijs šajā valstī. Joprojām ir.

Taču uzņēmēju saimei kopumā uz ministru nebūtu jātur ļauns prāts.

“Ja kāda ministra piedāvātās ierobežojumu atcelšanas dēļ ievērojami augs saslimstība ar Covid-19, ministram par to ir jāuzņemas personīga atbildība, un premjeram ir jāprasa viņa demisija,” 24. februārī pērkondimdoši no saviem augstumiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits pēc tam, kad viņam, kā varēja noprast, par to, ka ministri neklausa, bija pažēlojies Kariņš. Nebija ne mazāko šaubu, kuru ministru Levits nenosauca vārdā, bet domāja - tas bija Vitenbergs. Šis “kāds ministrs” vismaz daļēji spēja panākt, lai valdība nepieņem vismaz pašus glupākos tirdzniecības ierobežojumus, kas maz ko līdzētu kovida izplatības mazināšanai vai pat to veicinātu. Bija infektologi, kas februārī biedēja ar inficēto ļaužu daudzkāršošanos un prognozēja, ka pēc četrām sešām nedēļām slimnīcās būs 3600 kovidslimo. Bet nu iznāca tā, ka šaušalīgās dakteru prognozes nepiepildījās, un Vitenberga galva uz bluķa kļuva neaktuāla.

Jādomā, ka neba nu Vitenbergs ir autors kritērijam 7000 kvadrātmetri tirdzniecības centriem. Joprojām ir tā, ka mazākos veikalos, ja tie ievēro epidemioloģiskās drošības noteikumus, tirdzniecība ir atļauta, bet tajos centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, iekšā strādājošie drēbju veikali, nevar strādāt. Tas ir apbrīnojams, iespējams, pat korumpēts noteikums. Ja tuvākajā laikā tas netiks pārskatīts, jādomā, ka ir kādas uzņēmēju grupas, kuras infektologiem un valdībai ir pasūtījušas graut savu konkurentu uzņēmumus un izreiderēt tos. Vitenbergs kā valdības loceklis arī ir valdībā, taču nezin vai viņš atbalsta šādu absurdu. Lai vai kā, Vitenberga darbība uz daudzu pārējo valdības locekļu un premjera haotiskās raustīšanās fona izskatās visnotaļ simpātiski. Cita lieta, kā uz šiem pārejas manevriem skatīsies “nacionāļu” elektorāts un vai Vitenbergs kļūs par spilgtu NA figūru? To vēl redzēsim.