Varakļānus Satversmes tiesa aizsūta trimdā uz Vidzemi

Piektdien, 2021. gada 28. maijā, tika publicēts un preses konferencē paskaidrots Satversmes tiesas spriedums apvienotajā lietā Nr.202-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.
31.05.2021. Māris Krautmanis
 
Latgales Māra Rēzeknes centrā māj ardievas. Varakļānus atkal atņem Latgalei un izsūta uz Vidzemi ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pieteikumu Satversmes tiesā bija iesniegušas Varakļānu, Garkalnes un Inčukalna novada dome.

Satversmes tiesa ir spriedusi, ka Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā atbilst Satversmei. Tāpat Satversmei atbilst arī Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā. Tiktāl viss saprotams - šajās vietās 5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kā jau tas paredzēts.

Taču problēmas tagad rodas Madonas un Rēzeknes novadā, jo Satversmes tiesa, tēlaini izsakoties, ir Varakļānus un Murmastienes pagastu aizsūtījusi trimdā uz Madonas novadu, kas ir Vidzeme.

Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

“Vispārējais princips - vienlīdzīgums - attiecas uz visām valsts darbībām, tostarp arī uz valsts darbību, veicot administratīvi teritoriālo reformu. Un šajā gadījumā nebija šīs vienlīdzīgās pieejas attiecībā uz Varakļāniem. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot administratīvo teritoriju likuma apakšpunktu, kas nosaka attiecīgi Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi,” lēmumu komentēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) kartes pārzīmēšanas reformas plānu Varakļānu novadam sākotnēji bija paredzēta vieta pie jaunveidojamā Madonas, taču galīgajā lasījumā pēc deputātu Edmunda Teirumnieka un Jura Rancāna ierosinājuma Saeimas vairākums nobalsoja par Varakļānu atkal pievienošanu Latgalei, tas ir, Rēzeknes novadam. Ar šādu Saeimas lēmumu nebija mierā Varakļānu novada dome ar tās ilggadējo priekšsēdētāju Māri Justu priekšgalā, un tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesā par šī lēmuma neatbilstību Satversmei un citiem tiesību aktiem.

Tagad ir Satversmes tiesas verdikts, taču, kad pateikta visa patiesība, mēdz uzdot papildjautājumus...

Vispār jau ir arī tāds Satversmes 3. pants, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Varakļānos runā augšzemnieku dialektā (latgaliešu valodā). No Varakļāniem ir cēlušies jo daudzi latgaliešu kultūras un sabiedriskie darbinieki. Varakļānu pagasta centrs no Madonas ir 53 kilometru attālumā, bet līdz Rēzeknei ir tuvāk - 42 kilometri. Varakļānus reiz jau aizsūtīja uz Madonas rajonu. Tas bija voluntārā PSKP ģenerālsekretāra Ņikitas Hruščova laikā 1963. gadā.

Taču arī šajos laikos šo laiku lēmēji ministrijā domā, ka govs ir zirgs, bet Varakļāni ir Vidzeme. Saeimā bija deputāti, kas domāja, ka govs tomēr nav zirgs, taču Satversmes tiesa domā, ka tā domāt ir patvaļīgi...

Lai vai kā, Satversmes tiesa ir cienījama iestāde, un tās spriedumi ir jāpilda. Politikas aizkulisēs jau pirms 28. maija sprieduma bija zināms, ka spriedums būs tāds, kāds tas izrādījās, ka ir. Neatkarīgā par to rakstīja - rakstu var lasīt šeit. Tas ir tā mazliet interesanti, ka par to, kāds būs spriedums, zināja arī VARAM, un arī Centrālajai vēlēšanu komisija jau sāka rosību. No malas raugoties, rodas iespaids, ka šīs institūcijas ir draudzīgi sadarbojušās, strādājušas roku rokā. Tas būtu jauki, ja Latvija saskaņā ar Satversmi nebūtu demokrātiska valsts, bet demokrātiskas valsts pamatpazīme ir tāda, ka izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un viena no otras neatkarīgas. Tā būtu jābūt.

Bet var jau būt, ka daudzi topošo Satversmes spriedumu nosapņoja. Ticot šiem pravietiskajiem sapņiem, VARAM jau ir gatavs lēmumprojekts par to, kā šo spriedumu izpildīt - ir jau pat zināms, ka vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novadā notiks 11. septembrī. VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) skaidro, ka ministrija rīkojusies preventīvi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par Skultes pašvaldību, un jau izstrādājusi lēmumprojektu, kurā ņemts vērā, ka Varakļāni būs Madonas novadā. Te varētu bilst, ka spriedums par Skulti bija jau 12. aprīlī, un tas, ka Skulte nebūs Saulkrasti neradīja neparedzētas ķibeles ar vēlēšanu rīkošanu. Bet ar Madonu un Rēzekni ķibeļu ir pārpārēm.

Līdz 5. jūnijam vēlēšanas sarīkot nav iespējams, līdz ar to šodien notiks mēģinājums šo putru legalizēt un tiks sasaukta kārtējā Saeimas ārkārtas sēde, kurā izskatīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī paredzēts pieņemt Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu.

Līdz šim pēc analoģijas ar Satversmes 11. pantu, kur sacīts, ka “Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā”, vienotas vēlēšanu dienas princips bija ietverts arī Pašvaldību domes vēlēšanu likuma 1. pantā, kur šā panta pirmā daļa nosaka, ka domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā. Tagad visi šie principi ir sajukuši - ārkārtas vēlēšanas Rīgā jau bija, pārējie novadi vēlēs 5. jūnijā, bet Madona un Rēzekne tikai 11. septembrī.

Kas Madonas un Rēzeknes novadā būs pie varas līdz jaunās novada domes sanākšanai? Par to VARAM jau ir padomājusi. Šodien pieņemt paredzētajā likuma projektā jau ierakstīts, ka valdīs pagaidu administrācija jeb VARAM, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ierēdņi. Šo amatpersonu vārdi jau ir zināmi. Tātad notiks kā Rīgā, kur uz laiku pie varas nonāca personas, kuras neviens nekad nekur nav ievēlējis.

Kas vēl ir nodarīts pāri Madonas un Rēzeknes novadu iedzīvotājiem?

Vēl ir tā, ka

Madonas un Rēzeknes iedzīvotāju ievēlētajām domēm pilnvaru termiņš būs īsāks nekā citām. Vai nav tā, ka tas ir nesamērīgi un diskriminējoši?

Par rīdziniekiem varēja kaut kā nosacīti teikt, ka paši bija vainīgi, jo ievēlēja tādu domi, kas nespēja nostrādāt līdz pilnvaru beigām, bet Madonas un Rēzeknes cilvēku vainas nav ne vismazākās. Varakļānos viena daļa bija lepni latgalieši un gribēja būt Latgalē, citi domāja, ka caur Madonu nokļūs tuvāk dižajai Rīgai, jo Latgale allaž pie visādu labumu dalīšanas paliek aizmirsta un pēdējā vietā. Bet iedzīvotāji nebija domājuši neko ļaunu, tāpat arī deputāti Teirumnieks un Rancāns nebija ar sliktiem nolūkiem. Gribējās tikai loģisku risinājumu, gribējās skaidrību arī no Satversmes tiesas, lai tā pasaka, kā tad īsti ir? Nu tad tagad ir atbildēts, ka ir, kā ir, bet diez kas jau nu nav.