Pārbiedētā Saeima izveido atsevišķu Varakļānu novadu

Valsts prezidents Egils Levits otrdien bija izsaucis uz tepiķa Saeimas partiju pārstāvjus un mājis ar mietu – ja viņi turpinās lekties un balsos pret Satversmes tiesas pagājušās piektdienas sprieduma izpildi, tad iestāsies konstitucionālā krīze.
03.06.2021. Māris Krautmanis
 
©Ekrānšāviņš no lsm.lv

Levits kā Satversmes sargs tad ierosinās Saeimas atlaišanu. Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija kaunīgi nolaida acis, pārcilāja prātā, vai šāds pavērsiens tām būs izdevīgs, un nosprieda, ka nebūs vis. Politiķi ir iekārtojušies siltos amatu krēslos, bet Varakļānu jautājums tomēr nav tik principiāli svarīgs, lai eskalētu Saeimas krišanu. Tad būs jukas un vēl nevar zināt, kurš tiks zirgā.

Nupat iepriekšējā dienā, pirmdien, šo partiju deputāti kopā ar opozīciju bija balsojuši, ka Varakļāniem būs būt Rēzeknes novadā, bet nu Latgales interešu aizstāvji sašļuka kā pārdurti baloni un ķērās pie likuma pārtaisīšanas, lai Satversmes tiesas spriedums tiktu pildīts un paši paliktu dzīvi.

Beigu galā ir sanācis... atkal murgaini.

Saeima otrdien, 1. jūnijā, galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi.

Varakļānu novadā iekļauta Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts. Kā novada administratīvais centrs noteikti Varakļāni. Likums noteic, ka Varakļānu novada pašvaldība līdz šī gada 1. oktobrim organizē publisko apspriešanu par novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem.

Likums grozīts, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kurā tiesa atzinusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.

5. jūnijā plānotās pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes novadā ir atceltas. Savukārt Madonas novadā tās norisināsies. Varakļāniem un Rēzeknei pieņemts atsevišķs likums, kas paredz pašvaldību vēlēšanas rīkot šī gada 11. septembrī. Līdz jaunas Varakļānu un Rēzeknes domes sanākšanai šajās pašvaldībās darbosies pagaidu administrācijas.

Plānots, ka jaunievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome uz pirmo sēdi sanāks šī gada 1. oktobrī. Jauno pašvaldību domju pilnvaras izbeigsies ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāks 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā Varakļānu novada dome, pašvaldībā ar likumu iecelta pagaidu administrācija. Varakļānu pagaidu administrācijas vadītājs būs tas pats Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un administrācijas locekļi būs tie paši ļaudis, kas pašlaik ir novada deputāti.

Savukārt par jaunievēlētā Rēzeknes novada domes pagaidu administrācijas vadītāju iecelts Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, bet par pagaidu administrācijas locekli - Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova. Rēzeknes novads ne mazākajā mērā nav piedalījies šajās kaislībās, taču arī tur vēlēšanas pārceltas uz Ņujorkas dvīņu torņu sabrukšanas 20. gadadienu.

Slava Levitam - Satversmes sargam! Slava Satversmes tiesai! Slava Saeimai, kas savā nepārspējamajā viedumā pieņēma šādu likumu! Slava Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai!

Konstitucionālās krīzes ķeza tagad ir pārvērsta konstitucionālā briljantā - Varakļānos pat būs sabiedriskā apspriešana. Tātad cilvēkiem prasīs, kāds ir viņu viedoklis - vai viņi grib būt Madonas vai Rēzeknes novadā. Tā ir demokrātijas uzvara vienos atsevišķi ņemtos Varakļānos!

“Kā tad tā? Bet kur ir demokrātija mums? Kāpēc mūsu viedokli neprasa vai arī, ja esam to pauduši aptaujās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā to saburza un izmet miskastē?” diezgan pat tā pamatoti varētu vaicāt Ozolnieku, Ikšķiles, Ilūkstes un daudzu citu apdzīvotu vietu iedzīvotāji. Vismaz 24 pašvaldībās ir ļaužu dusmas, jo kaut kas ir atņemts, pievienots, apvienots vai likvidēts. Cilvēki nav apmierināti ar voluntāro kartes sašvīkāšanu Rīgas VARAM varaskungu kabinetos. Varakļāniem ir paveicis, ka to dēļ izcēlusies teju vai konstitucionāla krīze, bet citās vietās iedzīvotājiem neprasa, ko viņi grib.

Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda, kas ir pats par sevi saprotams, un uz to norāda Egils Levits. Tas var beigties ar Saeimas atlaišanu.

Bet, ja jau Satversmes tiesas spriedumus nedrīkst nepildīt, tad Valsts prezidentam vajadzētu būt principiālam arī citos gadījumos. Piemēram, Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde jau vairāk nekā mēnesi nepilda Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Tas ir par to, ka vīrieši un sievietes atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo vīrieši sodu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izcieš slēgtajā cietumā, bet sievietes sodu par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izcieš daļēji slēgtajā cietumā. Spriedums bija jau 2019. gada 7. novembrī, šā gada 1. maijā tam bija jābūt izpildītam, taču nekas nenotiek - it kā šāda sprieduma nemaz nebūtu bijis.

Kā tad tā - vienā gadījumā Levits steidz palīgā Satversmes tiesai, bet otrajā neko nesaka? Vai tad nav viens likums un viena taisnība visiem? Pat ja prasības pieteicēji ir cietumnieki, kas ilgajos ziemas vakaros ir studējuši likumus un atraduši viena normatīvā akta neatbilstību Satversmei.

Levits Satversmes tiesas sprieduma ievērošanu stingrā formā varētu pieprasīt premjeram Krišjānim Kariņam (JV). Atlaist visus vainīgos Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanā un tieslietu ministru vispirmām kārtām!

Bet nu maz ticams, ka Valsts prezidents šajā gadījumā ierūksies tikpat draudīgi - šis gadījums nav tas gadījums, un dubultas mērauklas ir dubultas mērauklas.