Fenomenālais Gatis Truksnis

Otro vietu vēlēšanās ieņem Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (NA) ar 11,67% balsu atbalstu.

Pēc tam seko “Saskaņa” ar 9,72% vēlētāju atbalstu.

Partija “Tev, Jūrmalai” saņēmuši 9,32% balsu.

Piekto vienu ieņem apvienotais “Jaunās Vienotības”/”Kustības “Par!”” saraksts ar 5,21%. Tas arī viss, jo pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

“Kā tad tā?” brīnīsies rīdzinieks vai attālāk no Jūrmalas dzīvojošs elektorāts. “Truksnis šņauc! Truksnis dzer! Truksnis ir sapinies visādās tumšās shēmās kopā ar toksiskiem uzņēmējiem! Paga, uzreiz tā nevaru atminēties, bet vēl kaut kas bija par Truksni šmucīgs - laikam viņam vienreiz jau bija atbraukuši pakaļ no KNAB?”

Laikam bija, laikam nebija. Ir viena publika, kas skatās centrālo televizoru, lasa interneta ziņas. Bet ir arī Jūrmalas iedzīvotāji, kas zina, kas ir Truksnis. Daudzi pazīst Truksni vaigā. Tie, kas nepazīst vaigā, zina, kādi ir viņa darbi un kādi ir nedarbi. Ja saliek šos darbus un nedarbus vienu pret otru, iznāk, ka darbu ir vairāk - daudz vairāk. Un tāpēc ir tādi cipari - diezgan pat fenomenāli pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Kā Truksnis līdz tam ir ticis?

To var visādi skaidrot - gan ar senāku vēsturi, gan ar pēdējiem gadiem. Senāka vēsture Jūrmalas pilsētai ir bijusi diezgan šaušalīga - bija daudz partiju, daudz censoņu, daudz mēru, bija arī skumja korupcija, nododot kukuli pilsētas domes labierīcībās pie pisuāra. Daudz bija skandālu. Tikmēr iedzīvotāji redzēja, ka visādas komunālas lietas ir nesakārtotas, ēkas nerenovējas, ielas nelabojas, pludmale nesakopjas pati. Mēri nāk un iet, bet labāk nepaliek.

Bet tad starp pārspīlēti aktīviem un redzami blēdīgiem tēliem parādījās Truksnis. Lielā mērā priekšvēlēšanu sauklis “Citi sola, mēs strādājam” atbilst tam, ko redz jūrmalnieki - Jūrmalā pašvaldība strādā. Protams, varētu arī labāk - ir vēl redzamas nepadarītas lietas, bet nav jau garantijas, ka tie citi, kas sola atnākt un darīt, padarīs ko labāk nekā Trukšņa komanda. Bet

vismazāk jūrmalnieki gribētu, lai atnākt tie vecie laiki, kad bija vienas vienīgas intrigas un jukas, kurās viens grupējums rāva nost iepriekšējo, tad nāca nākamais, kas rāva nost abus iepriekšējos utt.

Vēl jūrmalnieki zina, ka varēja iznākt arī tā, ka viņiem būtu jāmaksā nepanesamas nekustamā īpašuma nodokļa summas tāpēc, ka blakus kāds Aizzilupes miljardieris uzbūvējis pili un tāpēc cēlusies arī apkārtējo objektu kadastrālā vērtība. Tādā gadījumā cilvēkiem nāktos doties projām uz kādu citu pilsētu, piemēram, Birmingemu vai Nīmegenu. Bet Truksnis ir šo jautājumu sakārtojis, izmantojot viņam dotās tiesības piešķirt nekustamā īpašuma atlaides.

Ne visur ir tāda pati situācija kā Jūrmalā - ir citas vietas, kur nekustamā īpašuma nodoklis ir būtisks pašvaldības ienākumu avots, bet šo īpašumu vērtība salīdzinoši nav liela. Tādās pašvaldībās kase kļūtu tukša, tādās pašvaldībās nevar. Bet Jūrmalā var - tas ir pamatots un izrēķināts.

Iedomājoties, ka var pie varas nākt kāds cits un šo pašreizējo atlaižu sistēmu izjaukt, jūrmalniekiem iemetas vēdera krampji. Nē - citu nevajag!

Vēl jūrmalnieki sabiedriskajā transportā kopš 2018. gada 1. jūnija brauc par velti. Patiesībā tas nav par velti, jo transporta uzņēmums ir jāuztur. Taču tā ir ērti. Tā ir daudz ērtāk. Ir citas pilsētas, kurās tā nedara - varbūt varētu tā darīt, bet ir citas naudas izlietojuma prioritātes. Bet Trukšņa Jūrmalā dara tā. Var viņam pārmest, ka tas ir populistiski, taču, ja populisms nedara skādi, bet dod labumu, tad - kur problēma? Vai tad Truksnim būtu jādomā, kā kļūt nepopulāram?

Iebraucot Jūrmalā ar auto, jāmaksā 2 eiro. Ne visu gadu, bet vasaras sezonā. Bet tad, kad autobraucējs ir ticis pilsētā, vairs nav problēmu ar dažādām zonām un sistēmām, kādās, piemēram, Rīgā ir risks ieberzties. Rīgā stāvēšana ir dārga, var iznākt maksāt sodu, ja pie veikala kaut kā būsi kļūdījies, nezinot, kā pareizi norēķināties vai reģistrēties. Jūrmalā novieto auto tur, kur redzi brīvu vietu.

Trukšņa valdījumi nav tikai garā josla starp jūras līci un Lielupi. Tur ir arī Kauguri, Sloka, Valteri. Tās ir teritorijas ar dažādām iedzīvotāju rocībām un dažādu, teiksim, mentalitāti. Ne visas balsis ir tikušas Truksnim. Bet Truksnim pietiek ar to, kas viņam ir - 50,56%. Ar to var turpināt.

Šo pašvaldību vēlēšanu mācība ir tāda, ka televizors greizā panorāmā var griezt de facto nenotikušus notikumus, cik grib, taču, ja vēlētājs pats ar savām acīm redz, ka pilsētā ir kārtība, tad nekāda propaganda un dēmonizācija nenostrādā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā