Atbilstoši valdības kovidnoteikumiem kāzas ir kulturāls, bet bēres – nekulturāls pasākums

Pamanot, ka atkal nav piepildījušās infektologu prognozes par to, ka tauta ap šo laiku mirs kā mušas, Ministru kabinets ir bijis spiests kaut kā reaģēt uz kovidizplatības samazinājumu. Tamdēļ Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” šis tas ir svītrots, šis tas pierakstīts klāt, un no 15. jūnija ir spēkā jauna redakcija. Kas tad īsti ir spēkā tagad?
18.06.2021. Māris Krautmanis
 
Līgavām atkal jāšuj skaistas kleitas, jo viņu kāzās var būt kaut vai 500 cilvēku, ja tie vakcinēti, izslimojuši vai testēti. Taču aizgājēji bērēs var neuztraukties par savu izskatu, jo atvadu ceremonijā drīkst piedalīties tikai 10 cilvēki telpās un 20 ārā ©Ģirts Ozoliņš/F64
“Trendā” ir jaunvārds “sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts”. Tie, kam tāds jau ir, var lidot, apmeklēt ēstuvju iekštelpas, sacensības un koncertus. Kam nav - tie paliek gribot.

Ministriem ir mazliet piemirsies pajautāt ēdinātājiem, kā varēs pārbaudīt, vai sadarbspējīgajam klientam ir derīgs dokuments, vai kafejnīcās ir ierīces šādu dokumentu nolasīšanai, taču tas ir sīkums - gan jau tas kaut kā noregulēsies un uzsūksies. Galvenais, ka varēs restorānus un kafejnīcas sodīt, ja epidemioloģiskā drošība nebūs ievērota.

Sportā daudz kas tagad ir brīvāk ļauts, taču ir arī interesanta norma, ka ārtelpu sporta sacensības klātienē drīkst vērot tikai skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Kas vispār ir ārtelpas? Ir dzirdētas dažādas definīcijas. Savulaik viena tagad jau bijusī ministre esot to interpretējusi tā: “Iekštelpas ir tās, kas ir iekšā. Ārtelpas ir tās, kas ir ārā. Bet teltis ir starpstadija starp ārtelpām un iekštelpām.”

Par ārtelpām mēdz dažkārt dēvēt sabiedrisko un daudzdzīvokļu namu teritorijas, kā arī skvērus un parkus. Tajos normatīvajos aktos, kas apraksta pilsētplānošanas jautājumus, mēdz nošķirt un definēt labiekārtotas un nelabiekārtotas ārtelpas, piemēram, palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

Kā turpmāk dzīvot tiem, kas nav koviddrošumā sadarbspējīgi, nudien nav saprotams. Jācer tikai, ka tie bezsertifikāta iedzīvotāji, kas skatīsies uz riteņbraukšanas sacensībām no parkiem vai palieņu pļavām, netiks uzreiz izķerti un sodīti.

Ir arī interesants jautājums par tādām lietām kā kāzas, bēres un citi privāti pasākumi. Kamēr publiskos, piemēram, kultūras pasākumos noteikts apmeklētāju limits 500 ārtelpās un 300 telpās, privātos pasākumos atļauts piedalīties 20 cilvēkiem. Kāzās var piedalīties 10 telpā un 20 ārā, bet, ja kāzinieki ir vakcinēti, izslimojuši vai testēti, var būt kaut vai 500 ārtelpās un 300 telpās. Tātad kāzas ir tas pats, kas kultūras pasākums, bet bēres ir nekulturāls pasākums. Jo par bērēm joprojām spēkā ir noteikums, ka bēru ceremoniju norisē var piedalīties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot noteiktu dalībnieku skaitu - līdz 10 cilvēkiem iekštelpās un līdz 20 cilvēkiem ārā. Bēriniekiem nav noteikti atsevišķi atvieglojumi, tāpēc jāievēro vispārīgie epidemioloģiskie nosacījumi, kas attiecas uz visu sabiedrību. Tātad, ja uz bērēm atvadīties no aizgājēja atnāks 21, vienam būs jāpaliek ārā pat no ārtelpas. Ko darīt bēru organizētājiem, ja miris cilvēks, kura bērēs sagaidāms lielāks ļaužu pieplūdums - piemēram, 22 vai pat 23 cilvēki? Laikam tad jāpiesaka publisks kultūras pasākums - koncerts par godu aizgājējam Vilibaldam Purvamiķelsonam vai kaut kā tā? Tad varēs kaut vai 500.

Lieliski, ka ir atļauti pasākumi, kuros apmeklētāji piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī. Automobilī vai laivā vienlaikus varēs atrasties viena persona vai personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Tā ir visādu pasākumu rīkotāju nolaidība, ka latvji joprojām tā īsti neseko amerikāņu paraugiem, kur jau sen pirms kovida bija modē kinofilmu skatīšanās no automobiļiem. Bet varbūt tad tagad?

Lieliska pasākumu apmeklēšana varētu būt arī no laivām. Tiesa gan, ar ērtu sēdēšanu var būt problēmas, jo ir ezeri, kuros laivu bāzu uzturētājiem jau rudenī aizliedza izsniegt zem dibena paliekamos matracīšus, jo tajos var ieperināties kovids. Pandēmija taču!

Lai vai kā, valdība strādā! Klupdama un krizdama, kā teica Valsts prezidents, bet uz pareizo mērķi. Valdība nemaz nebūtu Latvijas valdība, ja savos noteikumos nerakstītu ko mulsinošu un ja tur uzreiz būtu atbildes uz visiem jautājumiem. Valdības lēmumus jau arī nevajag skaidrot ar racionālu prātu un meklēt tajos loģiku. Valdībai ir jātic! Citādi, kā lai valdība sajūtas varena un varoša vara, kas regulē visu, sākot no palieņu pļavām un beidzot ar individuālajiem peldlīdzekļiem? Ja vairs nav iespējams ieviest kādu citu haosu un nekonsekvenci, tad vismaz pie kāzām un bērēm noteikts atšķirīgs apmeklētāju skaits.

Lai kādi ļaudis nemaz nedomā, ka kovidizplatības iešana mazumā ļaus viņiem pulcēties lielos protesta gājienos un piketos! Bet nav jau aizliegts pavisam. Klātienē drīkst organizēt gājienus un piketus ārpus telpām līdz 10 personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tā tikai vēl trūka, lai valdība ļautu protestēt pret sevi.