Bordāna Ekonomisko lietu tiesa būs maza un ātra kā cauna

Kopš 31. marta darbojas jaunā Ekonomisko lietu tiesa (ELT), līdz ar to pašlaik Latvijā ir izveidojusies interesanta tiesiskā situācija – ir viens tiesiskums, kas ir vispārējais un parastais, un ir tiesiskums, kas ir visiem tiesiskumiem tiesiskums.
26.07.2021. Māris Krautmanis
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Oficiāli gan tas skan mazliet citādi - ELT kompetencē būs specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. ELT darbība aptvers visu Latviju.

Par ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ir iecelts šīs tiesas tiesnesis Miķelis Zumbergs. Viņš tiesu sistēmā strādā 16 gadus un citiem ELT tiesnešiem esot labi pazīstams. Kā lielākos izaicinājumus, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs minēja jauno tiesnešu nelielo pieredzi krimināltiesībās un komunikācijas izaicinājumus, jo būs liela sabiedrības un mediju interese par jaunās tiesas darbu. Problēma būšot arī nenokomplektētais darbinieku kolektīvs, jo amatu konkursi vēl turpinās, kā arī telpu trūkums.

Par to jauno tiesnešu nelielo pieredzi ir maigi teikts - dažs tiesas zāli no iekšpuses agrāk nebija redzējis. Bet nu nekas - gan iemācīsies.

Varbūt šāda speciāla un atsevišķa īpašiem mērķiem domāta tiesa nebūtu arī nekas slikts, taču iztēlosimies, kāda mēdz būt reālā situācija mūsu jaukajā valstī, kura ir maza, tāpēc daudzi cits citam ir radi, draugi, labi paziņas un kursabiedri. Lai novērstu situācijas, kad viens no strīdniekiem par mantu un naudu ir labs čoms tiesnesim, kurš pamanās kļūt tieši par šīs lietas tiesnesi, iepriekšējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) ilgi mocījās, kamēr izveidoja tādu sistēmu, kurā lietu sadale notiek kaut cik “uz aklo” kā loterija un tiesās notiek rotācija. Turpretī jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP) tagad ir izveidojis jaunu ELT, kurā strādās salīdzinoši ļoti maz tiesnešu. Pašlaik viņus var pat saskaitīt ar divu roku pirktiem un katru nosaukt vārdā: Ieva Jankovska, Vija Kalniņa, Ļubova Kovaļa, Aivars Latkovskis, Dagnija Muceniece, Kaspars Vecozols un Miķelis Zumbergs. Labi, turpmāk tiesnešu būs vairāk, bet kopumā viņu tik un tā nebūs daudz. Un, kur nav daudz, tur izskatāmo lietu iedalīšanas nejaušība mazāka.

Lai gan ELT priekšsēdētāja vietas izpildītājs sēro par telpu trūkumu, kas saprotami, ELT ir jau izmaksājusi bargu naudu un izmaksās vēl.

Gan Tieslietu padome, gan Augstākā tiesa savulaik neatbalstīja šādas ELT izveidi, taču pat šīm visaugstajām institūcijām ir nācies pierauties un skatīties, kas notiks tālāk. Jo pret lauzni nav paņēmienu. Nav pat nekāds noslēpums, kā šāda tiesa radās un kas bija tās izveides iniciatori. Lauru vainags kā darba izpildītājam pieder Jānim Bordānam, bet darba pasūtītājs bija Ārvalstu investoru padome FICIL, kas pamatā pārstāv ASV biznesa intereses Latvijā.

Nevar uzreiz teikt “hop”, bet

ļoti var gadīties, ka strīdos, kur amerikāņu intereses sadursies ar jebkurām citām latviešu, krievu vai abesīniešu interesēm, prāvu uzvarēs... nu, zināms, kas.

Un var gadīties, ka uzvara būs pretēja taisnībai vai pat elementārai loģikai. Bet to tā uzreiz un jau tagad nevar teikt.

Amerikāņu interešu nav īpaši daudz - ASV ir pakūtra investore Latvijā un ārvalstu tiešo investīciju apjoma ziņā atrodas 14. vietā, tomēr nevar teikt, ka amerikāņiem nav nekādu problēmu ar biznesa strīdiem Latvijas teritorijā. Dažkārt atgadās.

Dažkārt ir arī tā, ka kāda nauda vai manta amerikāņiem tik tiešām pienākas, taču lēnīgā tiesu darba dēļ viņi to nevar dabūt vai atdabūt ātri. Skaidrs, ka tas var kaitināt. Amerikāņus var saprast. Amerikas vēstniecība par savas zemes pilsoņu interesēm rūpējas, un, ja tā ierūcas, tad jau agrākos laikos bija prokurori, kas teciņus skrēja uz vēstniecību atskaitīties, cik labi izdevies pārtaisīt par krimināllietu biznesa strīdu, kurā vispār jau uzmetējs nebija latviešu uzņēmējs, bet amerikāņi...

Gara acīm varam iztēloties, kā Bordāns nostājas miera stājā un garantē draudzīgajiem transatlantiskajiem partneriem, ka būs Ekonomisko lietu tiesa un ar visiem jeņķus interesējošajiem keisiem viss būs O.K.

Jaunā ELT būs maza, ātra un asiem zobiem kā cauna. Neatkarīgās žurnālists Imants Vīksne tai devis trāpīgu apzīmējumu - “Ekonomisko lietu turbotiesa”. Rakstu lasiet šeit.

Ja ASV tiesiskums ar savu vietvaldi Latvijas tiesiskumā Bordānu būs apmierināts, jādomā, ka ministram būs visas iespējas darboties plašā laukā visās pārējās lietās, tostarp arī tādās, kur Jurim Jurašam vai kādiem citiem viņa līdzbiedriem ir naudiskas vai politiskas intereses. Ak, bēda tam, kurš pagadīsies JKP pa kājām! Ak, laime tam, kurš būs tik gudrs, ka pratīs ar JKP saostīties! Drūmākais, ka latvju zemes tiesiskuma druvā ar katru dienu aizvien vairāk nākas ieraudzīt, ka tas, kuram pieder politiskā vara (turklāt ar lielvaras aizmuguri), nosaka arī, kādu tiesu spriest. Bordāns bija pat tik bezkaunīgs, ka vienam Limbažu tiesnesim draudēja par to, ka viņš bija attaisnojis Magoni un Osinovski. Nu nav pat iedomājams, ka šis pats Bordāns tagad stāvēs maliņā, neko neteiks un neregulēs paša izveidotās ELT tiesnešus. Tiesneši klausīs un ēdīs no rokas, bet, kurš neklausīs, to saplosīs un izmetīs.

Ir pat zināms, kāds scenārijs var iznākt nākotnē. Tie, kas grauj pamatus, pēc kāda laika paši attopas zem sagruvušas sienas. Tie, kas taisa netaisnīgu sistēmu, paši vēlāk no šāda sistēmas dabū ciest. Tāds vienkārši ir dabas likums. Bet nu līdz tam laikam, kad JKP varoņi paši “dabūs iekšās” Ekonomisko lietu tiesā un paši tiks slodzīti Liepājas cietumā, vēl mazliet jāpagaida.