Latvijas diskriminētie jaunieši pameklēs citu vietu, kur studēt

Lai pamatotu obligāto vakcinēšanos pret Covid atsevišķās profesijās un obligātu sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību iekštelpu pasākumos, viens no valdības argumentiem ir tas, ka vakcinācija nepieciešama, lai aizsargātu apkārtējo cilvēku drošību.
05.08.2021. Māris Krautmanis
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Taču zināms, ka

pasaulē ir parādījušās jaunas Covid vīrusa mutācijas - piemēram, tā sauktais Delta paveids, kuru var pārnēsāt un ar to aplipināt citus gan vakcinēti, gan nevakcinēti cilvēki. Līdz ar to, piemēram, prasība studentiem obligāti vakcinēties vairs neiztur kritiku.

Vienīgais, ko apdraud nevakcinētie, ir viņu pašu veselība, un tā ir viņu atbildība pret sevi, jo vakcinācija ļauj izslimot koronavīrusu vieglākā formā, kamēr nevakcinētajiem risks nomirt vai iedzīvoties ļoti nopietnās veselības problēmās ir daudz lielāks.

Pašlaik pret Covid vakcinējušies aptuveni 40 procenti studentu, kas arī loģiski - viņi nebija prioritārajās iedzīvotāju grupās, kad vakcīnu vēl trūka. Lielākā daļa ir gados jauni un veseli, līdz ar to viņi nav riska grupa. Tiesa gan, studentija ir aktīva, un, tā kā valstī jau pastāv apgrūtinājumi apmeklēt publiskus pasākumus bez sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta, visticamāk, pamazām studējošie savakcinēsies daudz lielākā skaitā - kad aizvien biežāk saskarsies ar to, ka netiek iekšā kādā iekārotā koncertā vai diskotēkā. Droši vien studentus nav īpaša vajadzība kaut kā speciāli spiest un aģitēt. Demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības vakcinēties vai nevakcinēties, ja vakcinācija pret Covid nav likumā noteikta. Četri no desmit jau ir vakcinējušies, kāds vēl nav paspējis, kāds ir jau pārslimojis, bet nevar pierādīt, ka slimojis, jo antivielas organismā neskaitās pārslimošanas pierādījums. Vēl kāds vilcinās, jo ir kādas veselības problēmas, kas pagaidām traucē vakcinēties. Varbūt ir arī kāds, kurš nevēlas vakcinēties principa pēc -jaunos gados cilvēki mēdz būt dumpīgi un “uz nažiem” ir pret visu, ko tiem uzspiež no augšas ar draudiem un propagandu.

Līdz 1. septembrim, kad Latvijas augstskolās varētu sākties klātienes mācības, nav daudz laika. Būs diezgan dīvaini, ja iespēja apmeklēt klātienes nodarbības būs tikai vakcinētajiem studentiem, bet nevakcinētajiem tas tiks liegts. Vismaz līdz šim nav atcelta Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcija par vakcinācijas ētiskajiem, tiesiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem, kurā minēts, ka vakcinācija nav piespiedu pasākums un ka neviens netiks politiski, sociāli vai citādi ietekmēts. Citādi - tas ir, piemēram, liekot pašam segt regulāras testēšanas izmaksas vai piespiežot vakcinēties.

Šī rezolūcija ir saistoša arī Latvijai, tāpēc nav zināms, kādā mērā tā izrādīsies pretrunā ar Ministru kabineta konceptuāli iecerētajiem likuma grozījumiem, uzliekot par pienākumu obligāti vakcinēties sociālajiem, medicīnas un izglītības darbiniekiem līdz 1. oktobrim. Tur iespējama juridiska šķēpu laušana, iespējami būtiski darba traucējumi sociālajos namos, skolās un slimnīcās, ja līdz 1. oktobrim nebūs vēl savakcinējusies būtiska šajās jomās strādājošo daļa.

Bet ir vēl viena ļoti būtiska problēma: kas notiks ar augstskolām? Vai nevakcinēto studentu intereses tiks ņemtas vērā? Vai viņi tiks diskriminēti?

Jauniešiem ir ļoti plašas iespējas studēt ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Mūsdienās viņi zina vismaz angļu valodu, kas dod iespēju kontaktēties sociālajos tīklos ar vienaudžiem visā pasaulē un iegūt informāciju internetā par iespējām studēt klātienē citur. Piemēram, Šveice, tāpat Zviedrija un vēl citas valstis iet uz to, ka varbūt jau šoruden tur būs atvērtas augstskolas un liela daļa mācību notiks klātienē. Attālināta mācīšanās ir ļoti jauka lieta, taču tā nevar pilnībā aizstāt klātieni - tātad attālinātas mācības ir nekvalitatīvas. Bet kāpēc jaunietim iegūt nekvalitatīvu izglītību, ja var iegūt kvalitatīvāku?

Izbraukt no valsts un doties studēt uz citu vietu jaunieši var arī bez vakcīnas, ja uzrāda lidostā negatīvu kovida testu.

Latvija var zaudēt ne tikai lielu daļu savas jaunatnes, bet arī lielu daļu ārvalstu studentu, kas vairākām Latvijas augstskolām ir būtiski finansiālā izteiksmē, jo tās ar savu izglītības eksportu pelna. Arī ārzemju studenti metīs Latvijas augstskolām līkumu, ja redzēs, ka šeit ir pārāk daudz kavēkļu iegūt izglītību.

Sociālajos tīklos un anonīmos komentāros pie mediju rakstiem internetā redzams, ka liela daļa sabiedrības ir sašķēlusies divās galēji neiecietīgās nometnēs - cits citu lamā tā, ka slikti paliek, to lasot. Taču tie pārsvarā ir cilvēki, kuri nezina, kā vadīt garos vakarus. Akadēmisko vidi šī nelaime vēl nav tik nelāgi skārusi. Taču skars, ja arī augstākajā izglītībā tiks ievazāta studentu dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos, un būs citas valstis, kuras plaši atvērs vārtus latvju nevakcinētajai un dzimtajā zemē diskriminētajai jaunatnei.

Droši vien universitāšu un augstskolu vadībām, tāpat Izglītības ministrijai un valdībai nupat ir pēdējais laiks šo problēmu nopietni izvērtēt - kāds būs mācību formāts šoruden?