Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas Valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes.
23.09.2021. Māris Krautmanis
 
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijā ©Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Tas labi! Lai slava Valsts prezidentam!

Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā.

Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?

Pēc apsveikumiem Maldīvijas ārlietu ministram Abdulam Šahida kungam un Antoniu Gutērrešam ar iecelšanu un pārvēlēšanu amatos Egils Levits uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un pieskaras pandēmijas radītajām problēmām un to risinājumiem. Pēc Levita domām, galvenā nelaime pasaulē ir dezinformācija. “Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī piedāvājot apgūt medijpratību.”

Apžēliņ! Medijpratība?

Latvijas Valsts prezidents runā par lietām, kas varbūt ir svarīgas vienas konkrētas Latvijas vienam sociālā tīkla “Twitter” burbulim, kurā cilvēki caurām dienām cepas un gānās.

Vieniem šķiet, ka informācija ir informācija, citiem, ka tā ir dezinformācija un otrādi. Augstprātīgi elitārā un ļoti intelektuālā tviterpublika grib paturēt sev pēdējo vārdu un, piesaucot medijpratību, norādīt, kur īstā patiesība.

Diezin vai šīs problēmas ir aktuālas cilvēkiem Etiopijā, kur kopš pagājušā gada novembra turpinās konflikts Tigrejas reģionā Etiopijas ziemeļos - slaktiņi, izvarošanas, piespiedu pārvietošana. Šis konflikts skar arī Eritreju un vismaz piecus miljonus cilvēku, kuriem nav ko ēst un trūkst arī dzeramā ūdens. Tāpēc viņiem jāapgūst medijpratība. Lai šiem cilvēkiem būtu jautrāka dzīve, ASV ir uzlikušas un vēl uzliks aizvien jaunas sankcijas visādām amatpersonām, kuras ir ne visai medijpratīgas.

Afganistānā medijpratība pašlaik ir pats svarīgākais. Jādomā, ka talibi, kas pašlaik ir pārņēmuši varu gandrīz visā valstī, būs tik medijpratīgi un paklausīs Egilam Levitam - izveidos daudzveidīgus, caurspīdīgus plašsaziņas līdzekļus, kuri objektīvi vēstīs, kāda vieta saskaņā ar šariata likumiem ir ierādāma sievietēm, mākslai un mūzikai.

Nav tā īsti skaidrs, kā medijpratību liks lietā cilvēki Mali ziemeļos, centrā un dienvidos, kur nav rimuši bruņotu islāmistu uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Mali visi karo pret visiem - islāmisti, etniskie pašaizsardzības spēki un valsts drošības spēki. Palaikam karo, palaikam nekaro, bet bads ir pastāvīgs. Taču pats galvenais, kā tikt ārā no šīs krīzes, ir medijpratība. Un, kas būtiski - jācīnās pret dezinformāciju!

Bangladešā pašlaik uzturas aptuveni miljons bēgļu no Mjanmas, kurus nevēlas redzēt pie sevis ne valdība, ne vietējie. Taču, ja šiem cilvēkiem būs ilgtspējīga medijpratība, viņi uzreiz atrisinās visas savas problēmas.

Visai nelāgi ir saasinājušās attiecības starp Alžīriju un Tunisiju. Taču, ja tiks padziļināta izpratne par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, šis konflikts pazudīs kā nebijis un abu valstu valdības laidīsies priecīgā dejā.

Venecuēlā strauji aug hiperinflācija, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, ir pārtikas un zāļu trūkums. Pēdējos gados valsti pametuši vairāk nekā 5,6 miljoni venecuēliešu. Tas tāpēc, ka viņiem trūkst medijpratības un viņi ir dezinformēti.

Vēl Egils Levits runāja par mazo tautu mašīntulkošanas rīkiem digitālajā pasaulē, inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem. “Latvija turpina aktīvi izvērsties ilgtspējīgas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.” Pieskārās arī Afganistānas, Baltkrievijas, Ukrainas tēmām, noraudot asaru par brutālo opozīcijas apspiešanu.

Tas tad vēl tā - Latvijai nostāja jāpauž. Tomēr kopiespaids ir tāds, ka Egils Levits runā par tādām lietām, kas ir pašsaprotamas vai atkal otrādi - saprotamas tikai šaurā lokā, kas ir viņa tuvāko, snobisko un no realitātes tālo padomnieku loks. Kāda Sarmīte Ēlerte vai kas raksta viņa runas?

Arābu valstīm, latīņamerikāņiem, Āzijai ar tās autoritārajiem režīmiem, Āfrikai Levita runas laikā nāk žāvas.

Latvijai ir iespēja pēc Igaunijas pārņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2026.-2027. gadā. Balsojumā piedalīsies visa Ģenerālā asambleja - arī tuksnešu, džungļu, stepju un salu valstis.

Jāsāk tā kā šaubīties, vai izdosies šo statusu iegūt, ja mūsu prezidents runā kaut ko apkārt un garām - levitē.

Runu lasiet šeit.