Jaunie kovidnoteikumi varēja būt vēl drūmāki
Nauda iztērēta, bet situācija ir tintē
Tagad Latvija ir pie sasistas siles - par 80 miljoniem eiro ir nopirktas 120 intensīvās terapijas gultas, bet slimnīcās jau ārstējas vairāk nekā 700 pacientu. Kad būs vairāk nekā 1000 pacientu, iestāsies pārslodze, sabrukums un katastrofa - infarktus, insultus un iekšējās asiņošanas vairs savlaicīgi neoperēs.
Lai gaidāmo slimnīcu pārslodzi mazinātu (par novēršanu vairs nav runas), līdz 11. janvārim Latvijā būs ārkārtējā situācija. Jau spēkā ir jaunie kovidnoteikumi, kas skar visas dzīves jomas un ikvienu indivīdu.
Ir bijušas diskusijas starp ministriem, ar ārstiem un ekspertiem. Varēja būt arī tā, ka jaunie noteikumi būtu daudz drūmāki. Dieva laime, ka nav atkal kaut kādi kritēriji (7000 kvadrātmetru) lielveikaliem, lai aizliegtu tajos strādāt iekšējiem veikaliem. Nav uzspiests saīsināt veikalu darba laiku darbdienās, kas būtu neloģiski. Ir taču tā, ka, jo lielāks veikals, jo labāk ventilēts, bet darba laika saīsināšana nozīmē, ka pircēju skaits veikalos palielinās un ir lielāka drūzma un kovida izplatīšanās. Valdības kolektīvais saprāts šoreiz ir kaut cik noturējies loģikas robežās. Ir dažas dīvainības, bet ne tik trakas kā pērn, kad veikalos bija sastaipītas lentes un noteiktas preces, kuras aizliegts iegādāties.
Jācer, ka līdz janvārim netiks veiktas kādas haotiskas izmaiņas noteikumos, jo, ja var pareizi saprast premjeru Krišjāni Kariņu (JV), alternatīva šiem noteikumiem ir tikai pilnīgs “lokdauns”.
Dzīvesstila klejojumu apkarotājs Pavļuts
Tomēr šis tas interesants noteikumos ir. Piemēram, krogi, sabiedriskā ēdināšana var būt vaļā līdz deviņiem vakarā. Tas tāpēc, ka tieši deviņos kovids uzsāk izplatīties daudz, daudz zvērīgāk nekā dienā. Līdz ar to restorānu un kafejnīcu īpašnieki var sākt gudrot, kā tālāk dzīvot. Būs jāsašaurina bizness, jāatlaiž darbinieki. Vienai daļai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tas ir smags cirtiens. Bet vislielākā daļa līdz šim ir strādājusi līdz pulksten 22.00. Ko dod šī viena stunda mazāk, no kuras ceļas tik daudz problēmu? To tā īsti nevar saprast.
Brīvdienās nevarēs strādāt lielveikalu iekšējie drēbju un kurpju veikali. Vaicāsiet, kāpēc? Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir teicis, ka tāpēc, lai cilvēki brīvdienās nedotos uz veikaliem “dzīvesstila klejojumos”.
Gara acīm var iztēloties cilvēku, kurš visu nedēļu darbdienās strādā. Bet viņam varbūt vajag ziemas mētelīti bērnam. Taču brīvdienā lielveikalu iekšveikali ir ciet. Bērns paliek pliks, veikalnieki cieš zaudējumus.
Tomēr tie ir nieki, ja salīdzina ar pagājušā gada murgu, kad ciet bija gan dārgie lielveikalu iekšveikali, gan lētās humpalas.
Vēl noteikumos rakstīts: “Kultūras pasākumi notiks drošā vidē, pakalpojumus varēs sniegt arī tikai drošā vidē, proti, cilvēki ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši. Jānodrošina sertifikātu pārbaude, kā arī pasākumu laikā jāvalkā FFP2 respiratori.” Mulsina šie FFP2 respiratori. Neko daudz tie nemaksā, un dabūt tos var, bet vismaz pirmajā laikā būs tā, ka cilvēks atnāks uz pasākumu, bet būs spiests sapīcis iet mājās, jo viņam nebūs FFP2 respiratora. Lai vai kā, jaunajos noteikumos vēl ir palikusi liela brīvība iepretī infektologu idejām sākt būtiski ierobežot arī pasākumus “zaļajā zonā”.
Nevakcinētos izdiskriminēs tā, ka maz neliksies
Bet galvenais jauno noteikumu zobens ir vērsts uz to, lai pēc iespējas palielinātu “vakcinācijas aptveri”. Par katru cenu! Jo “veco kefīru” jeb vakcīnas, kurām derīguma termiņš iet uz beigām, vajag kaut kur nogrūst. Latvijā tik tiešām ir pats mazākais vakcinēto skaits Eiropas Savienībā, ja neskaita Bulgāriju. Tikai puse iedzīvotāju.
Tādēļ pie malas ir noliktas kaut kādas tur Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcijas Nr. 2361 par to, ka vakcinācija nevar būt obligāta un nedrīkst diskriminēt nevakcinētos. Par to aizmirstam. Nevakcinētie jau sen tiek diskriminēti visur, bet tagad Latvijā viņus izdiskriminēs tā kārtīgi.
Šajā sakarā ir bijusi tāda interesanta diskusija par to, vai ārkārtas situācijā var atļaut arī nevakcinētajiem sēdēt kafejnīcas āra terasē un strēbt savu zupiņu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ieminējies, ka varbūt var atļaut, bet finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paudis - kāpēc gan likt cilvēkiem ziemā salt ārā, ja viņi var sapotēties pret Covid-19 un ēst iekštelpās.
Tātad nevakcinētos spiedīs, presingos, žņaugs, pazemos visur un visādos veidos, neielaižot, padzenot, sodot un tamlīdzīgi. Būs obligāta vakcinācija vairākās profesijās. Būs policistu, pedagogu, sociālo darbinieku atlaišana, ja viņi nevakcinēsies. Būs plašākas iespējas un pienākumi noteikt vakcinēšanās prasību arī privātajā sektorā strādājošajiem. Darba likuma normas... Kas tās tādas?
Lietuvā, ja cilvēkam ir kovida antivielas, viņš vismaz 60 dienas var nevakcinēties un ir pielīdzināts vakcinētajam. Taču Latvijā Saeimas vairākums noraidīja jauntapušo partiju “Republika” un “Par cilvēcīgu Latviju” priekšlikumu darīt kā Lietuvā. Pie mums viss tagad tiek likts uz vakcinācijas altāra - tikai vakcinācija, vakcinācija un vēlreiz vakcinācija. Rokas, ziepes, divi metri un vakcinācija.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
