Saeimai vajadzētu labot savu brāķi ar sociālajām iemaksām

“Mums ir divas krīzes – kovida krīze un krīze uz austrumu robežas,” vakar LTV “Rīta panorāmā” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
14.10.2021. Māris Krautmanis
 
Iepriekš uzņēmēji vēl varēja kaut kā nodarbināt studentus, mājsaimnieces, pensionārus stundu darbā. Tagad tas uzņēmējam nav izdevīgi – vairāk problēmu, neparedzētu izdevumu nekā ieguvumu ©Ģirts Ozoliņš/F64

Vai tiešām ir tikai šīs divas krīzes? Šķiet gan, ka īstā krīze tomēr ir cita. No tās izriet visas pārējās šajā valstī. Tā ir skaudra neuzticēšanās krīze valsts varai - valdībai, Saeimai, Valsts prezidentam. “Uz nažiem” ir ne tikai izglītības un zinātnes arodbiedrība un mediķu organizācijas. Tagad balsi paceļ un pat kampaņu organizē varai līdz šim allaž diezgan lojāla bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - sociālais partneris (LTRK), kas pārstāv lielāko daļu Latvijas uzņēmēju. Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties kampaņā “Kļūdu labojums” un kopā ar LTRK sadarbības partneriem - uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām - pieprasīt politiķiem veikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas kļūdu labojumu un pārcelt tās spēkā stāšanās termiņu.

Ar kampaņu var iepazīties interneta vietnē www.kludulabojums.lv.

Kampaņas mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji sabiedrības spiediena dēļ ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo VSAOI sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tās spēkā stāšanās termiņu. Kampaņas ietvaros ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja interaktīvā veidā paust savu viedokli, nosūtot jautājumu kādam no 58 Saeimas deputātiem, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neņemot vērā riskus un juridiskos trūkumus, un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem šī nepārdomātā lēmuma pieņemšanā.

Tāpat ikviens varēs iesaistīties iknedēļas aptaujās, kā arī autoratlīdzības saņēmēji “zaudējumu kalkulatorā” izskaitļot zaudējumus, kuri radušies vai radīsies minimālo VSAOI sistēmas ietekmē. Lapā būs arī pieejami īpaši izveidoti plakāti, ar kuriem ikviens darba ņēmējs un darba devējs, kuru skar ieviestā minimālo VSAOI sistēma, varēs dalīties savos sociālajos tīklos.

“LTRK stingri iestājas par to, ka likumā esošās kļūdas nekavējoties ir jālabo, lai nebremzētu uzņēmējdarbību, ļaujot darba devējiem prognozēt savas izmaksas,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, aicinot ikvienu uzdot savu jautājumu kādam no deputātiem, kas balsoja par šiem grozījumiem, prasīt iemeslus un argumentus, kāpēc viņš atbalstīja šāda likuma pieņemšanu.

Izpildvara un likumdevējvara ir uztaisījusi vienu nelāgu brāķi. Šis brāķis ir radies tādēļ, ka

valdošā koalīcija spītīgi nav gribējusi ieklausīties un pat ne uzklausīt uzņēmējus, kuri ikdienā ar biznesu nodarbojas.

Aptaujājot uzņēmējus, Neatkarīgā nonāca pie secinājuma, ka daudziem problēmas ir līdzīgas. “Mums ir neliels ekskursiju organizēšanas uzņēmums. Bija nodarbināti pieci cilvēki. Visi bija nodarbināti uz nepilnu slodzi. Kad tiek ieviesta prasība par obligāto sociālo iemaksu, pirmā problēma ir tā, ka nav informācijas, viss ir ļoti neprognozējams. Ja šie cilvēki strādā, tad es nezinu, vai viņi strādā vēl kaut kur. Tas viss atnāks kaut kad decembrī - tas rēķins. Un nav zināms, cik būs jāmaksā beigās. Mēs nevaram saplānot savu budžetu. Man nav citas izejas kā vienu daļu savu darbinieku atlaist. Protams, tas nav vienīgais iemesls, jo ir krīze un tūrismā pašlaik nekā nav,” stāsta uzņēmējs, kuram ir problēmas kovida pandēmijas dēļ. Taču valdības un Saeimas lēmumi viņu piebeidz un nožņaudz galīgi.

Virkne citu uzņēmēju, kam kovida krīze vēl būtu mazākais traucēklis, stāsta to pašu - “nevaram neko prognozēt, nezinām, kādās darba attiecībā ir mūsu darbinieki citur”. Zivju pārstrādes uzņēmējs ir spiests atlaist darbiniekus, jo nezina, kāds nodokļu apmērs viņam būs jāsamaksā.

Rīgā un citās lielajās pilsētās ir aktuāli biznesam nodarbināt kādus studentus, praktikantus, kuri nevar strādāt pilnu slodzi, jo viņiem kaut kad ir arī jāmācās. Taču pēc jaunajiem likuma grozījumiem šo cilvēku nodarbināšana praktiski atkrīt - uzņēmējam nav izdevīgi viņus nodarbināt.

Vēl sliktāk ir provincē. Tur ir cilvēki, kas ir maznodrošināti. Viņiem bija kādas iespējas mazliet piestrādāt kādās jomās - kaut ko piekopt, sargāt. Taču tagad šīs iespējas atkrīt. Stipri pensionāri, kas vēl nevēlas laisties dibenā un gaidīt nāvi, varēja pastrādāt nepilnu stundu darbus, taču tagad viņiem šī piestrādāšana ir praktiski liegta. Jo uzņēmēji, kas viņus gribētu nodarbināt, nevar tikt galā ar savām nodokļu samaksāšanas problēmām.

Nevajag domāt, ka šādas problēmas ir kādiem atsevišķiem biznesmeņiem! Tās ir aktuālas ļoti daudziem - desmitiem un simtiem uzņēmēju. Likumdošanas brāķis viņus ietekmē.

Liela problēma ir tā, ka pašreizējā Saeimā un arī valdībā ir pārāk liels tādu ļaužu īpatsvars, kas nekad nav bijuši uzņēmējdarbībā, nav saskārušies ar realitāti. Jau tāpat kovids uzņēmējus grauj, bet vēl taču vajag arī nepārdomātas nodokļu izmaiņas, reformas, kas varbūt būtu bijušas mērķtiecīgas, kad nebija kovida krīzes, bet ir neadekvātas pašlaik.

Taču ir mazticams, ka pašreizējais valdošais “establišments” kaut kā reaģēs uz uzņēmēju prasībām. Valdošās koalīcijas partiju deputāti ir ieraduši klausīt saviem “bonzām” un viņu paceltajiem īkšķīšiem, balsojot “pareizi”. 58 Saeimas deputāti, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nav ņēmuši vērā riskus un juridiskos trūkumus un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem nepārdomātā lēmuma pieņemšanā.

Pašreizējās varas problēma ir tāda, ka tā uzskata ikvienu iedzīvotāju par potenciālu blēdi, kurš noteikti centīsies izvairīties, krāpties, noslēpt kaut ko. Tas nav labi - tas neveicina rosību, iniciatīvu, radošumu. Tas tikai regulē, soda un nospiež.

Pie “pelēkās ekonomikas” tiek pieskaitīti ne tikai brutāli kontrabandisti, aplokšņu algu maksātāji un naudas karuseļu ekvilibristi, bet ikviens uzņēmējs. Ja valsts vara neuzticas uzņēmējiem, tad arī uzņēmēji ne visai vairs uzticas tai. Var vēl cerēt uz likumdošanas brāķa labošanu, ja likumdevējs nāks pie prāta.