Daniela Pavļuta stopsignāls sabiedrībai

Otrdien slimnīcās atradās 1114 kovida pacienti, 24 stundu laikā bija atklāti 1253 sasirgušie, un septiņi cilvēki bija diennakts laikā miruši.
20.10.2021. Māris Krautmanis
 
2021. gada 24. jūlijā tikpat kā neviens nepieminēja nacistu okupācijas laikā noteiktās mājsēdes 80. gadadienu. 1941. gada jūlijā vācu nacistiskās okupācijas iestādes Latvijas iedzīvotājiem noteica mājsēdi – aizliegumu atstāt mājvietas no 22.00 līdz 6.00, savukārt ebreju tautības Latvijas pilsoņiem bija aizliegts atstāt mājvietas no 20.00 līdz 6.00 ©Laikraksts “Tēvija”, 1941. gada 24. jūlijs

Tie nav labi cipari, sevišķi jau tāpēc, ka Veselības ministrija un valdība gada laikā ir spējusi tik vien kā par 80 miljoniem eiro iepirkt 120 gultas, bet veselības aprūpes sistēma necik stiprāka nav kļuvusi. Krīzes vadības padome pirmdien, 18. oktobrī, uzklausot veselības un citu nozaru speciālistus, lēma, ka ir nepieciešams noteikt daudz stingrākus drošības pasākumus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatības aizvien pieaugošo ātrumu, tādējādi pēc iespējas samazinot laiku, kad ārstniecības sistēma piedzīvos pārslodzi. Paredzams, ka šodien drošības pasākumi tiks apstiprināti valdībā un necik daudz tur nekas nemainīsies - varbūt vienīgi komandantstundas laiks netiks noteikts no pulksten 20.00 līdz 5.00, bet no 21.00 līdz 6.00. Bet to vēl nezinām - var būt pat, ka no pulksten 19.00.

Kā teikts valdības kovida mājaslapā, “mājsēdes” mērķis ir pēc iespējas apturēt galveno Covid-19 izplatības ceļu - klātienes kontaktēšanos. Tāpēc klātienē nedrīkstēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi. Klātienē būs pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Līdz 15. novembrim nenotiek nekādi sporta, izklaides, kultūras (kino, teātri, koncerti), amatieru, ēdināšanas, labsajūtas, pulcēšanās, reliģiskie un citi pasākumi klātienē.

Lai samazinātu savstarpējo kontaktu iespēju, plānots noteikt, ka laikā no plkst. 20.00 līdz plkst. 5.00 ārpus dzīvesvietas drīkstēs atrasties tikai pamatota iemesla dēļ - darba, ārstniecības pakalpojuma saņemšanas u.tml. Līdz ar to valdība atkal grasās atgriezties pie tādas kārtības, kāda bija iepriekšējās “mājsēdes” laikā -

atkal būs tūkstoši administratīvo protokolu iedzīvotājiem, kam kaut kādu iemeslu dēļ būs iznācis aizkavēties, bet nebūs “stipra papīra”, kas atrašanos ārpus savas mājas attaisno.

Var saprast liegumu uz mēnesi aizvērt izklaides un kultūras vietas, kur notiek ļaužu drūzmēšanās. Taču kāpēc vēl arī mājsēde un jau tik agri vakarā? Nakts mājsēdes var noderēt kara laikā, kad jāaptumšo logi un jābaidās no ienaidnieka diversantiem vai marodieriem. Vai nav mazliet pārspīlēti kovidu personificēt par ienaidnieku, kurš sevišķi aktivizējas tieši pēc pulksten 20.00 vai pulksten 21.00, un tvarstīt komandantstundas režīma pārkāpējus? Latvijā nekāda kara nav, taču ārkārtas stāvoklis nupat jau ir tikpat kā karastāvoklis. “Mājsēde” jeb “lokdauns” varbūt dod efektu megapolēs ar daudziem miljoniem iedzīvotāju - pilsētās, “kuras nekad neguļ”. Tajās varbūt ir mērķtiecīgi ieviest noteikumus, lai pilsēta mazliet paguļ. Tad šāds laika ierobežojums varbūt tiešām palīdz samazināt iedzīvotāju kontaktus. Latvijas galvaspilsēta ir maza, bet citas pilsētas un lauki ir vēl neapdzīvotāki un dažviet pagalam nīkulīgi. Nu vēl kā nebūt var saprast, ja tiek rīkots kāds aizliegts privāts vai kultūras pasākums, ja darbojas kāds neatļauts naktsklubs, kurā ir ļaužu “burziņš”. Taču kāpēc būtu jārīko ļaužu tvarstīšana uz ielām, kas turklāt nāk kopā ar bargu sodīšanu?

“Mājsēde” skarbi trāpīs pa kaut cik atkopties sākušo sabiedriskās ēdināšanas nozari, kur darba devēji atkal cietīs zaudējumus un nevarēs vairs algot oficiantus, trauku mazgātājas. Pavārus vēl varbūt centīsies paturēt, bet jo daudz cilvēku paliks bez darba ar visiem sadarbspējīgajiem sertifikātiem.

Par ko vēl ir gudrojusi Krīzes vadības padome, un kas ar lielu varbūtību tiks apstiprināts arī valdībā? Pēc skolēnu brīvlaika vēl trīs nedēļas notiek attālinātās mācības, nenotiek nekādi interešu izglītības un ārpusskolas pasākumi klātienē, turpina darboties pirmsskolas izglītības iestādes bērniem, kuru vecākiem ir pienākums strādāt klātienē.

Iekštelpās un ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personas no divām mājsaimniecībām. Sabiedriskajā transportā - ja paredzamais aizpildījums ir virs 50%, obligāti jābūt atvērtiem logiem, netiek piemērotas braukšanas maksas atlaides, jālieto FFP2 maskas, pasākumu ievērošana stingri jāuzrauga.

Būs interesanti, ja autobuss brauks ar vaļā logiem un ārā būs auksti. Notikumos parādās apzīmējums “FFP2 maskas” vai “FFP2 respiratori”. Vai tie ir tie paši, kas maskas, pie kurām ļaudis jau ir pieraduši? Derētu, lai valdība paskaidro, kas tie tādi, kur tos var nopirkt, cik tie maksā. Jo kaut kādos brīžos šo respiratoru dēļ var iznākt nokavēt darbu, palikt aukstumā un lietū uz ielas.

Mulsina šāds plāns, ja tas tiks apstiprināts valdībā: “Visās darba vietās visiem darbiniekiem jāveic ikdienas veselības pārbaude un trīsreiz nedēļā - ātrie antigēnu testi.” Kā to ir domāts nodrošināt? Kā var notikt veselības pārbaude katru dienu? Vai antigēnu testi jāveic arī vakcinētajiem? Bet te varbūt kaut kas tiks vēl precizēts - kas un kam jāveic.

Valdības plāns par “lokdaunu” no pulksten 20.00, 19.00 vai 21.00 automātiski nozīmē arī veikalu darba laika saīsināšanu. Tas nav loģiski. Tas cilvēkiem radīs stresu skriet iepirkties, lai pagūtu līdz komandantstundas sākumam. Tas liks iepirkt vairāk alkohola un citu preču nekā nepieciešams. Tas saīsina iepirkšanās laiku un sašaurina iepirkšanās telpu, kā rezultātā rindās pie veikaliem stāvēs un veikalos pulcēsies vairāk cilvēku. No tā kovids izplatās vairāk. Drīzāk vajadzēja rīkoties otrādi - parūpēties, lai kādi pirmās nepieciešamības preču un pārtikas veikali strādā ilgāk, pat varbūt visu nakti, lai cilvēki var mierīgi nopirkt visu vajadzīgo. Taču valdība atkal rīkojas pretējā virzienā.

Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) tandēms ir ņēmis vērā virkni pagājušā gada kļūdu un tagad vairs tās neatkārto, taču arī tagad ir lietas, kas neizklausās pamatotas un loģiskas. Var saprast vēlmi visādos veidos piespiest iedzīvotājus vakcinēties, taču tagad cieš arī vakcinētie, kuriem tāpat tiek liegtas brīvības. Atkal cieš valsts ekonomika. Atkal ir kurss uz ļaužu tvarstīšanu un sodīšanu, it kā varas mērķis būtu cilvēkiem sagādāt vairāk nepatikšanu un problēmu. Jādomā, ka tā tas nav, taču dažbrīd tā no malas izskatās.