Apzināta infekcijas izplatīšana, lai pagarinātu ārkārtas stāvokli
Diezin vai lielā izplatība cēlās no Ziemassvētku tirdziņiem, ja tie notika svaigā gaisā, bet atļauja krogiem būt vaļā Vecgada vakarā, jādomā, savu ietekmi uz infekcijas izplatību atstāja.
Aizvien biežāk dzirdam pārmetumus valdību veidojošajām partijām, ka tās šādas piepešas brīvības cilvēkiem iedevušas apzināti - lai parādās liels saslimstības pieaugums janvārī un lai var pagarināt ārkārtas situāciju.
LTV “Rīta panorāma” 7. janvārī iztaujāja Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības līdzpriekšsēdētāju Edgaru Tavaru, kurš jau iepriekš bija paudis nostāju, ka šis valdības pieņemtais lēmums bijis apzināts un politiski izdevīgs.
Politiķis paskaidroja, ka deputāts Viktors Valainis ZZS frakcijas vārdā brīdināja kolēģus Saeimā, ka piepešajam lēmumam atļaut krogiem būt vaļā naktī būs sekas. “Vairākas nozares ir turētas cieši aizslēgtas. Pāris dienas pirms Ziemassvētkiem paziņo, ka būs ļoti liela brīvība. Ņemot vērā, ka tuvojas jaunais Covid-19 paveids - omikrons, saslimstība ies uz augšu. Tā vietā, lai izietu no ārkārtas stāvokļa pēc Jaungada, ārkārtas stāvoklis visticamāk būs jāpagarina, jo saslimstība kāps. Redzam, ka diemžēl šīs mūsu negatīvās prognozes piepildās pilnā apmērā un tieši tas notiek. Lai izdabātu sabiedrībai, uz dažām dienām atlaižot visus grožus, esam nonākuši šajā situācijā,” sacīja Edgars Tavars.
Viņš lēš, ka ar Covid-19 būs vēl jāsadzīvo ilgi. Bet valstij jāatdzīvina sava ekonomika.
Ārkārtas stāvoklis dod iespēju bez iepirkumu konkursu rīkošanas tērēt valsts naudu.
Ir klāt jauns kovida vilnis, bet valdība tam nav sagatavojusies.
Un vēl ir arī enerģētiskā krīze, bet valdība šo problēmu nerisina.
Kopā tas rada haotisku jucekli.
“Rīta panorāma” intervēja arī Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi. Viņš ne tik kategoriskā formā kā Tavars, bet arī runāja par “dejām visu nakti”, kuras piepeši atļāva valdība. “Es ceru, ka valdība neatļāva dejas līdz rītam, lai visi saslimtu un tad varētu pagarināt ārkārtas situāciju,” sacīja Jenzis.
Latvijas Restorānu biedrība aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai. Biedrībā atzīmē, ka pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.
Igaunijā ierobežojumi ir daudz mazāki. Lietuva ir samazinājusi PVN restorānu biznesam. Šīs valstis būs Latvijai priekšā.
Zināmā mērā restorāni strādā ārkārtas režīmā kopš 2020. gada marta - visu laiku ir ierobežojumi.
Jenzis nav dzirdējis kādu nebūt zinātnē balstītu pamatojumu, kāpēc, piemēram, pie viena galda restorānā drīkst sēdēt četri, bet mājās desmit.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
