Kurš spēj noteikt vai Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš lieto melna auduma masku vai melno respiratoru? Vizuāli atšķirības ir grūti nosakāmas

Vakar, 2022. gada 12. janvārī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās ir iemūžināta foto attēlos. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pozējot fotogrāfiem, nelietoja aptiekās nopērkamos baltos FFP2 respiratorus, bet lietoja “melnās maskas”.
©Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Dienu iepriekš, valdības sēdē 11. janvārī, tika deklarēts, ka auduma masku valkāšana zaļajās un sarkanajās zonās tiks aizliegta jau pēc divām nedēļām. Jaunais vīrusa paveids omikrons ir tik bezdievīgi lipīgs, ka, atbilstoši Veselības ministrija rosinājumam, to var novērst tikai un vienīgi plašāka medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošana komplektā ar plašāku paštestu lietošanu. Jau nākamajā dienā Valsts prezidents Egils Levits kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu fotogrāfiem pozēja maskās kuras izskatās kā auduma maskas un bez īpašas apmācības nav nosakāms, vai tie ir respiratori vai nav. Nosakot respiratorus kā obligātus vispirms ir jāapmāca kontrolētāji, tostarp arī daudzi, visai robustie, apsargi kā vizuāli atšķirt melnās lupatiņas no visspēcīgajiem un dzīvības glābjošajiem respiratoriem.

Respirators esot jauka lieta un droši vien aizsargā cilvēku pret vīrusiem labāk, jo tas, ka drēbes maska ne pret ko neaizsargā, ir skaidrs jau sen. Kā vēl 2020. gada septembrī teica dakteris Pēteris Apinis, “auduma maska der pret kovidu kā drāšu žogs pret mušām”.

Respiratorus jau sen plaši lieto Rietumeiropā. Ir valstis, kur sabiedriskajā transportā tie ir obligāta prasība. Arī Latvijā jau pagājušā gada oktobrī amatpersonas (pirmais bija satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP)) sāka tvīterot, ka respiratorus vajag, ka tos vajadzēs un ka tos vajadzēs jau drīz.

“Drīz” jau sen ir pagājis, un tagad atkal nosprausts jauns “drīz” termiņš - divas nedēļas.

Tiesa gan, ir tāda sīka nianse, ka respiratoru nav. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valdības sēdē informēja, ka šobrīd Latvijā nav FFP2 respiratoru krājumu, kā arī nav aktīvu līgumu par to iegādi. Tamdēļ vajadzēšot izsludināt iepirkumu par FFP2 respiratoru iegādi, un šis process kopā ar pašu piegādi aizņemtu aptuveni pusotru mēnesi.

Te kaut kas neiet kopā, jo pusotrs mēnesis nav vienāds ar divām nedēļām, bet nu ko tur no malas var zināt - varbūt kaut kas tiks apmainīts vietām - iepirkums tiks veikts divās nedēļās, bet auduma maskas pret respiratoriem būs jānomaina pēc pusotra mēneša?

Kā tur bija, kā ne, bet valdības diskusijas turpinājumā iegrozījās tādā virzienā, ka jāpiegādā respiratori trūcīgajiem.

Esmu likumpaklausīgs un apzinīgs pilsonis. Jau kaut kad rudenī gāju tiem pakaļ uz aptieku. Tur man teica, ka neesot, bet varbūt esot “Drogās”. “Drogās” arī nebija, bet vienā citā aptiekā bija. Laime - kārotais FFP2 rokā! Teikšu tā - respiratora gumijas pagrāba manas ausis un spēcīgi parāva uz leju. Tādas atļukušas ausis tiešām ir elfijiem.

Es nezinu, cik lielas ir galvas Krišjānim Kariņam (JV), Danielam Pavļutam (AP/P) un vai tajās kaut kas arī ir iekšā, bet cerams, ka viņi nepērk tādas maskas, kas var viņiem noraut ausis. Kā tas izskatīsies, ja augstas amatpersonas staigās bez ausīm?

Varbūt tie respiratori domāti bērniem? Varbūt problēma, ka tie ražoti Ķīnā, jo tur cilvēki ir nedaudz īsāki un attiecīgi arī ausu attālums no deguna mazāks?

Premjeram un citām amatpersonām vajadzētu jau laikus sākt domāt, vai respiratori vispār būs lietojami. Reiz taču jau bija šmuce ar respiratoriem, bet tur nebija runa par gumiju garumu, bet par to, ka tie laiž cauri vairāk vīrusu nekā vajadzīgs.

Bija Saeimas deputātu pieprasījumi, kas tika izmeklēti apmēram gadu. Visaktīvākais jautātājs bija un arī tagad vēl ir deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). Tika noskaidrots, ka atbildīgās amatpersonas nespēj pamatot ne darījuma apjomu, ne piegādātāja izvēli, ne cenu, ne arī darījumam pievienotos dokumentus, kas apliecinātu piegādāto preču kvalitāti. Tika konstatēts, ka respiratori bija nederīgi.

Tā vietā, lai izmantotu līgumā paredzēto iespēju atgriezt atpakaļ nederīgos respiratorus un saņemt atpakaļ valsts naudu, atbildīgās amatpersonas izvēlējās nederīgos respiratorus apmainīt pret derīgiem par to pašu cenu - nesamērīgi dārgi, jo starplaikā cenas bija būtiski mainījušās.

Amatpersonas vilcinājās reaģēt uz darījumu, bet gaidīja, kad reklāmas aģentūrai SIA “Title” izmaksās dividendes, kas nāca no šā darījuma. Un kāpēc respiratoru piegādi uzticēja reklāmas aģentūrai? Tad jau Ieslodzījuma vietu pārvalde var organizēt bērnudārzu darbu, bet sirds operāciju var pasūtīt govju mākslīgās apsēklošanas speciālistam. Miljona respiratoru piegāde firmai, kuras apgrozījums iepriekš bijis vairākas reizes mazāks. Bet nu Latvijā tā jau kļūst par parastu lietu - visas Latvijas testēšanas iepirkumā viena no vinnējušajām firmām bija dibināta pērnruden, un tās apgrozījums bija nulle vai kaut kas tuvu tam.

Ja jau valdībā tiek runāts par to, ka vajag FFP2 respiratorus, tas nozīmē, ka to lietošana tiks ne tikai rekomendēta, bet arī uzspiesta kā obligāta. Ir varbūt jau sarunāts, kas tos piegādās. Jo vajag strauji.

Bet ir taču tā brīnišķīgā būšana, ka Latvijā ir ārkārtas situācija, kurā valsts iestādes drīkst darboties straujāk un brutālāk - var nerīkot iepirkumu konkursu, bet cenu aptauju, aptaujājot partijām tuvos “čomus”.

Ja kovidam tālāk būs delta, omikrona, deltakrona vai leprikona jaunie un aizvien lipīgākie varianti, tad arī aizsardzībai, laikam būs jālieto aizvien advancētāki respiratori - FFP2, FFP3, FFP4 utt. Nevar vēl zināt, bet varbūt pēc laika visiem būs jāstaigā tikai gumijas mēteļos, ar alumīnija katliem uz galvas un ar FFP555 respiratoriem.