Pēc gandrīz diviem kovida gadiem Krišjānis Kariņš beidzot ir sapratis, ka "nevajag raustīt sabiedrību"

Ir noticis tāds kā lūzums – gluži vai vēsturisks pagrieziens! Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) trešdienas “Rīta panorāmā” sacīja frāzi “Mums jābeidz raustīt sabiedrību”. Beidzot pēc gandrīz diviem kovidsērgas gadiem Krišjānis Kariņš ir nācis pie šādas atziņas! Bet labāk vēlāk nekā nekad.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Veselības ministrijai būtu jārunā tikai par vienu - jāmudina cilvēki vakcinēties pret Covid-19 un valkāt maskas,” sacīja premjers un arī atsaucās uz Pasaules veselības organizācijas prognozi, ka jaunajā sērgas vilnī saslims 60 procenti eiropiešu.

“Ja tas tā ir, tad īstā un pareizā aizsardzība ir vakcinācija - tas ir tas, kur jāliek uzsvars, nevis uz ierobežojumiem,” viņš sacīja.

“Visa enerģija jāliek tajā, lai nodrošinātu, ka cilvēks var saņemt trešo poti vai pirmo poti,” norādīja Kariņš, uzsverot, ka vakcinētie ar Covid-19 neslimo smagi un tā ir laba ziņa.

Premjers aicināja atslābt, mierīgi turpināt dzīvi, valkāt maskas un vakcinēties. Un tad viss būs okidoki.

“Man šķiet, ka mēs esam iemācījušies, ka galvenā atbildība ir katram jāuzņemas individuāli.” Nu ļoti šis Krišjānis Kariņš tagad atšķiras no tā Krišjāņa Kariņa, kurš savulaik no televizora ekrāna paniski pauda: “Draugi, nav labi!”

Vīruss līp klāt arī vakcinētajiem, bet ir cerība, ka tas kļūs vājāks, mazāk nāvējošs un vakcinētie slimību pārdzīvos vieglāk. Kāda jēga radīt darba vai mācību vietā sterilu, vīrusdrošu vidi, ja strādnieks vai students pirms darba vai mācībām brauc autobusā, kurā, ja vienam ir kovids, tas diezgan ticami pielips arī visiem pārējiem?

Kāda jēga aizliegumiem, ierobežojumiem, kas grauj ekonomiku? Ja ekonomika tiek grauta, tas ietekmē arī veselības aprūpi, kurai valsts var atvēlēt mazāk naudas.

Stingrie ierobežojumi un “lokdauni” nodara vairāk posta nekā pats kovids. Beidzot kaut ko uz to pusi ir sācis apjaust arī valdības vadītājs.

Acis piepeši atvērušās arī Valsts prezidentam Egilam Levitam. Jauni ierobežojumi patlaban nav nepieciešami, viņš sacīja. Prezidents pareģoja, ka februāra otrajā pusē vai beigās tiks sasniegts saslimstības maksimums, kas pēc tam samazināsies. Levits uzsvēra, ka galvenā rūpe ir slimnīcu kapacitāte, kas būtu jāstiprina.

Pie viedajām, jaunajām atziņām Valsts prezidents nāca pēc tikšanās ar premjeru un būtībā atkārtoja to, ko Krišjānis Kariņš jau bija publiski paudis. Vakcinācija, medicīniskās maskas, FFP2 respiratori - tas ir Kariņa repertuārs, kas pārcēlies uz Levita runām. Taču īstais brīnums abos gadījumos ir piepešā kursa maiņa retorikā par ierobežojumiem - par to, ka jauni ierobežojumi nav nepieciešami. Nezin, ko tas var nozīmēt? To, ka Saeimas vēlēšanas nāk, vai ko citu?

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā