Vai kovidnomocītā Latvijas ekonomika būs gatava Krievijas – Ukrainas krīzes izaicinājumiem?

Skaidrs, ka arī Latvija nevarēs izbēgt no šā konflikta sekām - kaimiņvalsts propagandas retorikā Polija un Baltijas valstis ir lielas Krievijas naidnieces. Jau arī līdz šim attiecības ar Krieviju nebija nekādas jaukās, tomēr daudzās jomās sadarbošanās un tirgošanās ar Krieviju saglabājās. Taču tagad izskatās, ka būs vēl vēsāku attiecību periods.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir paziņojis, ka viņš aptur gāzesvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesu. Sertifikācijas procesa apturēšana vēl nenozīmē, ka gāzes projekts ir pagalam un pa jūras dibenu ieklātās caurules nekad nesāks Krievijas gāzes piegādi Vācijai. Taču situācija ir nopietna. Līdz šim par tādu variantu, ka Vācija varētu pārtraukt “Nord Stream 2”, runas nebija. Iepriekšējā kanclere Angela Merkele, šķiet, pat domās šādu iespēju nepieļāva.

Te vajadzētu nopietni aizdomāties arī Latvijas valdošajiem politiķiem. Kā vispār turpmāk dzīvot, ja gāzes krāns no Krievijas tiks aizgriezts? Kāda būs Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne? Diezin vai ir pamats optimistiskām ilūzijām, ka Krievijas politika attiecībā pret Ukrainu varētu piepeši izmainīties un kļūt draudzīga. Tātad Latvijas un Krievijas sadarbība būs traucēta. Jādomā, ka pašlaik un pagaidām gāzes krājumu pietiek, bet jautājums, kas notiks nākamajā rudenī un ziemā, kāda būs gāzes cena?

Attiecību saasināšanās ar Krieviju skar visdažādākās jomas - tostarp arī sportu. Helsinku hokeja kluba “Jokerit” līdzjutēju organizācija pieprasa somu komandai pamest Kontinentālo hokeja līgu. Komandas vadība vēl mēģina stāstīt, ka tai ir līgums un saistības ar KHL, bet diezin vai somu klubam būs palikšana KHL. Tāpat acīmredzot nāksies rīkoties arī Rīgas “Dinamo”. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uz to jau skubina.

Somijas hokejam nekas briesmīgs nenotiks, ja “Jokerit” nespēlēs KHL, taču Latvijai gan tas būs trieciens - Rīgas “Dinamo” dalība KHL ir sekmējusi Latvijas hokeja uzturēšanu gana augstā līmenī. KHL vairāk bija vajadzīga rīdziniekiem nekā otrādi.

Attiecību vēsums ar Krieviju skars jo daudzas jomas un nozares - tranzītu un transportu, tirdzniecību un kultūru. 2021. gadā Krievija bija 5. vietā Latvijas eksporta partneru vidū. Pērn Latvija uz Krieviju eksportēja preces 1,2 miljardu eiro apmērā, bet imports no Krievijas bija par 1,8 miljardiem eiro. Latvija uz Krieviju ir eksportējusi pārtikas rūpniecības produktus, elektroiekārtas un ķīmiskās rūpniecības produktus, bet Latvija no Krievijas vairāk iepērk minerālos produktus un metālizstrādājumus. Paredzams, ka sankciju ieviešana apgrūtinās visu veidu norēķinus ar Krieviju, līdz ar to arī eksporta un importa kopapjoms samazināsies.

Jau arī pirms Vladimira Putina pirmdienas vakara runas bija vērojama strauja energoresursu cenu celšanās. Nestabilitāte reģionā nozīmē, ka tagad inflācijai būs vēl papildu grūdiens.

Lai gan Vladimirs Putins ir sacījis, ka turpinās gāzes piegādi pasaules tirgiem, tas nenozīmē, ka energoresursu cenas necelsies. Var gadīties, ka ceļas vēl spējāk nekā līdz šīm.

Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai priekšā grūti laiki, būs daudz ekonomikas un finanšu problēmu. Taču valdība turpina ieciklēties uz kovidu un vakcināciju - joprojām nav atcelti rosību graujoši ierobežojumi un sadarbspējīgo sertifikātu sistēma. Latvijas ekonomikai tagad vajadzētu stiprināšanu, atkopšanos, taču notiek pretējs process - uz vājināšanu. Ejot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pavadā, valdība un valdošā koalīcija akceptē bezjēdzīgas reformas, atņemot Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes pašvaldībām, ieviešot augstskolās padomes, kas tām nepieciešamas kā zaķim piektā kāja. Pašlaik no JKP puses turboātrumā tiek virzīts vēl viens Latvijas konkurētspējai un izglītībai kaitīgs projekts, kas paredz Jūras akadēmijas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei jeb faktisku likvidāciju. Tās ir tukšas rituālas darbības, no kurām vai nu nav jēgas, vai arī tās domātas savtīgām, mazām vajadzībiņām, apmierinājuma ekstāzei par savu varu.

Krišjāņa Kariņa valdībai ir pēdējais laiks vilkt galvu no smiltīm ārā un pie pilnas apziņas vērtēt skaudro realitāti. Skaidrs, ka Krievija uz sankcijām atbildēs ar pretsankcijām un uz katru tai cirsto pliķi atbildēs ar pretsitienu. Krievija maz ko var nodarīt Somijai, Vācijai, Amerikai, bet Latvijas vārgajai, kovidnomocītajai tautsaimniecībai gan var sagādāt ne vienu vien sāpīti.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā