Krišjāņa Kariņa valdība degvielas cenu krīzē apņēmīgi izlemj darīt neko

2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.
Problēma problēmas galā, bet Kariņš un viņa valdības koalīcija dzīvo bez bēdu – ja nebrauc ar auto, tad degvielas cenām nav ne vainas ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kamdēļ tā, ak tu dieniņ?

Vai tāpēc, ka Ukrainā ir karš un pret Krieviju visa civilizētā pasaule ir ieviesusi sankcijas?

Laikam gan tomēr nē. Pagaidām Eiropas Savienība ar Vāciju priekšgalā no Krievijas sūknē naftu un gāzi 600-800 miljonu eiro vērtībā ik dienu. Viena truba iet pat caur kara plosīto Ukrainu. Krievijas asiņainais vadonis Putins gan ir pieprasījis Eiropai, lai tā maksā par naftu un gāzi rubļos, bet eiropieši rausta plecus, jo nezina, kā izskatās rubļi. Tāpēc ir tāds diezgan mulss brīdis. Biržā naftas cena raustās augšup un lejup. Bet Ukrainas kara faktors uz degvielas cenu pagaidām atstāj minimālu iespaidu. Ukrainas kara faktors, iespējams, droši vien vēl tikai būs.

Degvielas cenas strauji cēlās un lēkāja jau pirms kara Ukrainā, un tur bija citi faktori - piemēram, loģistikas saišu pārrāvumi globālās sērgas dēļ, pat arī smago mašīnu šoferu trūkums un vēl šis tas, kas sekmē cenu celšanos.

Bet par šodienas pārsteigumu ar dīzeļa cenas pakāpšanos varam teikt siltus vārdus Latvijas valdībai un kopējam pasaules un Eiropas amoka skrējienam pa “zaļo kursu”.

Kas degvielas cenās ir mākslīgs?

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir tā interesanti izteicies, ka “nav plānots mākslīgi samazināt degvielas cenas”. Taču ar tām degvielas cenām ir pavisam otrādi - patiesīgāk būtu, ja Kariņš teiktu: “Mēs neplānojam samazināt degvielas cenas, kuras ir mākslīgi paceltas. Neparko! Nē un nē, “mikumē!””

Degvielu sadārdzina valstiski uzlikts akcīzes nodoklis, bet no 1. aprīļa būtībā patērētājam jāapmaksā arī biopiedeva dīzeļdegvielai, ko tai jauc klāt.

“Zaļajam kursam” nebūtu ne vainas, ja tam nebūtu arī murgainas blaknes - nesamērīgā pārmaksa par OIK elektroenerģijai, kas patukšo tautas jau tāpat ne visai biezo maciņu.

Absurdas lietas ir arī ar degvielu. Vai beigu galā nav tā, ka mūsu platuma grādos, lai izaudzētu biomasu un pārvērstu to dīzeļdegvielā, nesanāk iztērēt vairāk naudas, nekā šī dīzeļdegviela maksā? Lai izaudzētu rapsi, ir jāar, jāsēj un jāmiglo, darbinot tehniku ar to pašu drausmīgi kaitīgo, no naftas taisīto degvielu.

Ir arī labā lieta, ka zemkopji var audzēt rapsi un to labi pārdot, jo cukura rūpniecība Latvijā ir izpostīta un cukurbietes vairs netiek audzētas. Ar rapsi ir tā, ka tas aug un noplicina laukus. Cukurbietes tā nedarīja. Tāpēc laukus vajag mēslot un vēlreiz mēslot. No kurienes līdz šim ir vesti minerālmēsli? No Krievijas un Baltkrievijas. Tā kā minerālmēslojums būs jāpērk kur citur, tas būs dārgs, un beigās mežonīgi pacelsies cenas pārtikai un it visam.

Ja nebrauc ar auto, tad dīzeļa cenai nav ne vainas

Problēma problēmas galā, bet Kariņš un viņa valdības koalīcija dzīvo bez bēdu - ja nebrauc ar auto, tad degvielas cenām nav ne vainas. Var taču pārvietoties kājām un braukt ar velosipēdu. Var braukt kopā ar kaimiņu. Bet, ja velosipēda nav, tad taču deputāti var saņemt kompensācijas par degvielu, bet amatpersonas var braukt ar dienesta auto, par ko pašam nav jāmaksā.

Priecāsimies kopā ar mūsu priekšstāvjiem un valstsvīriem - ir vismaz viena sabiedrības daļa, kurai degvielas cenu kāpums neko neskādē!

Kariņš un arī Valsts prezidents Egils Levits ir ļoti skeptiski par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Rakstu lasiet šeit.

Kāda ir šo augsto amatpersonu loģika? Izrādās, ka akcīzes nodokli nedrīkst samazināt tāpēc, ka valstij vajag nodokļa ieņēmumus, lai bruņotos un palielinātu aizsardzības budžetu līdz 2,5%. Līdz ar to opozīcijas partijas ZZS ieteikums par akcīzes samazināšanu tiek ielidināts papīrgrozā. Kā jau jebkurš opozīcijas ieteikums.

Vienkāršais, parastais automīlis līdz šim bija domājis, ka viņam akcīzes nodoklis jāmaksā, lai valsts var būvēt ceļus, pa kuriem braucot bedrēs nevar nolauzt sprandu. Tā to saprata vienkāršais automīlis, lai gan realitātē no akcīzes nodokļa ceļu būvei tiek atvēlēta mazāk nekā puse vai pat tikai 200 miljoni eiro, kā tas bija pirms trim un vairāk gadiem.

Latvija atkal velkas astē aiz citām valstīm

Bet nu labi - Krievijas agresija ir baisa lieta, valstij vajag akcīzes ieņēmumus, bruņoties vajag, valdībai galva liela, un tai no sava torņa labāk ainava redzama.

Taču problēma ar degvielas cenu bija, ir un paliks. Nav jau laikam tālu laiks, kad tā būs 2,0, 2,5 un 3,0 eiro par litru. Degvielas tirgotāju kartelis Latvijā ir tikpat dabisks un nenoliedzams kā gaiss, ko elpojam, jo tā nemaz nevar nebūt. Jo tirgus ir mazs un spēlētāju ir maz. Degvielas tirgotājiem nav pat kaut kas jāsarunā un jāvienojas, jo savas nozares “drēbi” viņi pazīst un var nobraukt gar konkurenta benzīntanku apskatīties, kādas viņam šodien cenas, lai pats arī uzliktu kaut ko apmēram tikpat. Tāpēc uz pasaules biržas svārstībām degvielas tirgotāji reaģē tā, ka, ja biržā cenas kāpj, tad arī degvielu pārdod dārgāk. Bet, ja biržā naftas cena par barelu samazinās, tad degvielas cena paliek tā pati vai necik daudz nesamazinās.

Degvielas tirgotāji varētu mierīgi uzlikt jau šodien kaut vai piecus eiro par litru, bet viņus attur tas, ka tad autobraucēji sāktu pirkt degvielu tikai Lietuvā un Igaunijā.

Kādas un kāpēc cenas ir citur Eiropas Savienībā? Ir virkne valstu, kur tās jau ir pāri 2,0 eiro, kā Dānijā, Grieķijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Ir valstis, kur cena ir zema. Slovēnijā benzīns maksā 1,48, dīzelis 1,51 eiro. Ungārijā gan benzīns, gan dīzelis maksā 1,26 eiro. Tas tāpēc, ka slovēņu un ungāru valdības ir degvielas tirgotājiem uzlikušas cenas griestus - viņi nedrīkst pārdot dārgāk.

Vairākās citās valstīs degvielas cena ir nosista uz leju tieši ar akcīzes samazināšanas metodi, par kuru neko pat dzirdēt negrib Kariņš ar Levitu.

Latvijas valdība uz ko tādu nav spējīga un arī negrasās. Vismaz pagaidām Latvijas valdība vispār neko nav darījusi, lai kaut ko pieregulētu. Par biodegvielu taču jau noslēgti visādi līgumi, tāpēc neko nevarot darīt. Pasaules sērgas laikā valdībai nerūpēja, kādi līgumi ir noslēgti viesnīcām, restorāniem, tūrisma firmām, lielveikaliem un maziem veikaliem. Ar valstiski noteiktiem ierobežojumiem viņu bizness tika putināts ārā. Bet biodegvielas līgumi ir svēti!

Kariņš sola atbalsta pasākumus, kas būs tēmēti uz trūcīgu ļaužu grupām, kaut kad maijā. Nekādi konkrēti pasākumi nav zināmi. Bet tāds valdības stils ir bijis visu laiku jau sērgas menedžēšanā - visi pasākumi allaž bija ar vairāku mēnešu nokavēšanos vai arī otrādi - dažos gadījumos par agru. Kaut kas tiks izdomāts maijā. Tikmēr Zviedrijā jau sen ir sagatavota atbalsta pakete, kurā paredzēta arī nodokļa samazināšana degvielai. Zviedru valdība tam atvēl vienu miljardu eiro. Iespējams, būs pat tā, ka katram autobraucējam tiks iedotas kronas 100 eiro vērtībā, bet tiem, kas dzīvo laukos, pat 150 eiro.

Latvijā 1. oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, taču valdošās koalīcijas partijām tajās ir visnotaļ labas izredzes. Jo visa sērgas laika neizdarība, cinisms un zaglība tautai būs aizmirsusies. Aizmirsīsies arī tas, kas pašlaik netiek darīts, lai mīkstinātu degvielas cenu sitienu. Galvenais verbāli paust atbalstu Ukrainai, plēšot kreklu uz krūtīm, kurš to prot skaļāk, un pēc iespējas biežāk nosodīt Krieviju! Un tad vēlēšanās viss būs čikiniekā.