Tāļa Linkaita darbības "sausais atlikums" – sagrautas ostas un izpostīts dzelzceļš

Smieklu dienas priekšvakarā, 31. martā, satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija) bija uznācis spējš iedvesmas vilnis dalīties ar svaigu informāciju un paust tautai briljantspoži kompetentu nozares eksperta viedokli savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā.
Uz Ventspils brīvostu pilsētas iedzīvotāji un pašvaldība var vērties tikai caur drāšu žogu. Viņiem tās pārvaldībā vairs nav nekādas teikšanas ©Aivars Ķesteris/F64

Tālis Linkaits raksta: “Šobrīd dzelzceļš ļoti labi strādā. Ir aizdomas, ka šomēnes varētu būt 30% pieaugums pret iepriekšējo gadu dzelzceļa jomā, jo ir tāda liela inerce, visi cenšas savas kravas vēl dabūt ārā no Krievijas atbilstoši vecajiem līgumiem.”

Saskaņā ar pirmo Ņūtona likumu inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi. Poētikā, protams, vārdam “inerce” var būt arī cita nozīme un ar to var aprakstīt arī procesu, kurā kravu apjomi pat pieaug. Tā ir ļoti laba ziņa... Tā būtu ļoti laba ziņa, ja ne viens “bet”.

Pašlaik nav nekāds miera stāvoklis, bet ir karš Ukrainā, un uz dzelzceļa jomu iedarbojas tādi citi ķermeņi kā visas civilizētās pasaules sankcijas pret Krieviju. Tāpēc ir bažas, vai šā mēneša izcilais kravu apjoms par 30% nebūs sankciju apiešana. Kā tad tā pēkšņi sāka pieaugt Krievijas kravas pēc “veciem līgumiem”?

Par sankciju apiešanu Latvija var dabūt sev uz galvas Rietumu sankcijas Latvijai par sankciju pārkāpšanu pret Krieviju tā, ka uz pārdesmit gadiem ostas un tranzītu varēs vispār aizmirst.

Bet bēda par to maza, jo pēriens visticamāk nenāks uzreiz - ķibeles sāksies pēc vēlēšanām, un tad nākamajai valdībai būs jāstrebj ievārītais.

Rodas bažas par to, ka Latvijas valsts pašlaik ļoti riskē - ja kravu lieliskajā pārvadāšanā tiks atklāta kaut niecīga ēna, ka sankcijas tiek apietas, gan ostas, gan dzelzceļš var palikt bez dolāru norēķiniem, un lidosta arī var ciest. Kas atbildēs?

Ministrs ap to laiku varbūt vairs nebūs ministrs.

Otrs Linkaita tvīts pauž: “LDZ valdei ir uzdots sagatavot dažādus scenārijus un pie katra arī rīcības programmu. Uzsvēršu - tās ir tikai pirmās aplēses - pesimistiskā scenārijā tie varētu būt apmēram 600 cilvēki, kurus varētu atlaist “Latvijas dzelzceļā”, optimizējot struktūru.“

Kā tad tā? Paralēlā tvītā tajā pašā dienā ministrs pauž, ka viss jauki un izcili, kravu apjoms pieaug, bet te tiek atzīts, ka tomēr ir tikai tāds “nieks”, ka jāatlaiž 600 cilvēku.

“Latvijas dzelzceļš” taču jau bija izstrādājis plānu, ka pakāpeniski visu laiku jāatlaiž darbinieki. Kur tas plāns palika? Kāds būs jaunais plāns? Jau iepriekšējais plāns izskatījās tā, ka “Latvijas dzelzceļš” tiek gandrīz vai likvidēts. Bet, re, izrādās, ka vēl kaut kas jāplāno - jāoptimizē!

Vēl vienā 31. marta tvītā ministrs stāsta: “Meklējam kravas, kas varētu aizvietot Krievijas un Baltkrievijas kravas, ļoti intensīva sadarbība šobrīd ir ar Kazahstānu, Uzbekistānu, nekur nav pazudusi arī Ķīna. Protams, ka tur ir liels jautājums, kā tās kravas ies cauri Krievijai.”

Nu diezin vai tik skaisti būs, ka Krievija atvēlēs savu teritoriju Āzijas kravām. Krievija jau ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā. Varbūt šajā gadījumā tiešām vainīgi bija vētras postījumi, taču arī bez tiem situācija ir diezgan mazcerīga. Maz ticams, ka Krievija pati nesūtīs kravas uz Eiropu, bet ļaus to darīt ķīniešiem un kazahiem.

Un vēl viens 31. marta tvīts. Tālis Linkaits: “Jau pēdējos gados esam norādījuši ostu uzņēmējiem, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju ir augsta riska bizness un tas tā ir jāvērtē. Šādā situācijā, kad sācies karš, svarīga ir drošība, arī ekonomiskā drošība. Ieviestais sankciju režīms liek ostām mainīties.”

Viedi vārdi! Ostām jāmainās! Jautājums tikai, uz ko? Varbūt ostu teritorijās var ganīt aitas un strausus? Varbūt ostu akvatorijās var audzēt lašus un foreles? Varbūt var cept kartupeļu čipsus?

Vispār jau ostas ir pie ūdens, un Latvijā kādus 200 gadus tur kuģi brauc, lai paņemtu visādas preces - kokus, mēslojumu, naftas produktus. Ja orientējamies tikai uz Latvijas precēm, tad pietiktu ar piecām liellaivām no Engures un Salacgrīvas ostām, un arī tās vēl varbūt pustukšas stāvētu.

Linkaits ministra krēslā ir sabijis jau gandrīz četrus gadus. Vareni viņš ir pastrādājis.

Pēc viņa paliks ostu likums, ar kuru ir izjaukta agrāk visnotaļ labi kā pulkstenis strādājusī brīvostu pārvaldes sistēma. Puse Rīgas un Liepājas brīvostu pārvalžu valdēs bija pašvaldības, otra puse bija valsts institūciju pārstāvji. Intereses un idejas tika saskaņotas, bija auglīga kompromisu atrašana un racionāls darbs. Tagad ostas ir “torpedētas” un “uzspridzinātas” pārnestā nozīmē. Tās ir atņemtas pašvaldībām, un tajās ir ieradušies “okupanti” no centra, kuri domā, ka pārzina ostu lietas labāk nekā pašvaldība.

Tad, kad pie varas atkal nāks saprātīga valdība, tās pirmais darbs būs izmest ostu likumu papīrgrozā un atgriezties pie vecās sistēmas vai pat vēl labākas - kur brīvostu pārvaldi veido tikai pašvaldības pārstāvji.

Ko vēl ir paveicis Linkaits?

Vēl globālās sērgas laikā gandrīz 500 miljoni eiro iegrūsti nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. Bet tas saprotami - citādi “airBaltic” augstākais menedžments nomirtu badā. “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss, ak, nabadziņš, pirms sērgas krīzes saņēma vairāk nekā miljonu eiro gadā, bet tagad iztiek ar nožēlojamu aldziņu - tikai 686 tūkstoši par gada darbu.

Tālis Linkaits kāds atnāca, tāds aizies - ne plānu, ne nākotnes. Būs svaidījies ar valsts naudu un mantu un par to saņēmis algu. Tas arī viss.