Kovidnaudas "apgūšanu" nomaina sašķidrinātās gāzes termināļa "apgūšana"

Taču, ak vai, lai kā eiropieši justu līdzi un atbalstītu ukraiņus, situācija ir tāda, ka katru dienu Eiropas Savienība Krievijai samaksā aptuveni 800 miljonus eiro par naftu un gāzi. Kopš kara sākuma tie jau ir vismaz 35 miljardi, ja ne vairāk. Vācijai tas ir izmisums, jo, ja gāzes piegādes nocērt kā ar cirvi, tad valstij rodas milzīgas problēmas - apstājas vai stipri bremzējas ražošana. Tamdēļ aktuāla tēma ir, kur ir Eiropas vērtības un kur ir intereses.

Latvijai, ja salīdzina ar milzīgo Vāciju, gāzes patēriņš ir sīks kukainis, mazāks par vienu procentu, taču tas ir mazs mierinājums, jo arī Latvijai gāzi vajag. Nav šaubu, ka tagad ir laiks, kad jāmeklē alternatīvi energoresursu avoti, lai tiktu vaļā no atkarības no Krievijas resursiem.

Šajā skarbajā brīdī tiek vilkts ārā no plaukta tas pats “Skulte LNG Terminal” projekts, kas vēl pat nav paguvis apputēt un sadzeltēt.

Šo projektu aktīvi uz priekšu dzina Jaunā konservatīvā partija (tagad “Konservatīvie”) ar Jāni Bordānu priekšgalā. Zināms, ka aiz šā projekta kā patiesais labuma guvējs stāv latgaliešu izcelsmes amerikānis Pēteris Ragaušs. Lai nu tā būtu - uzņēmēji interesējas, politiķi lobē, tā viņi dara.

“Skulte LNG Terminal” projekts tiek stumts kopš 2016. gada. Taču 2020. gadā tas sabremzējās. Skultes iedzīvotāji protestēja, ka viņu klusais kūrorts tiks pārvērsts par aktīvas saimnieciskas darbības vietu un nav skaidrs, cik lielā mērā terminālis būs kaitīgs videi. Projektu noraidīja arī Skultes pašvaldība. Galu galā arī valdošās koalīcijas vairākumā nebija atbalsta, jo kāpēc viņiem atbalstīt kaut ko, ja pašiem no tā nav “patiesā labuma”?

Nevienam amerikāņu vai latgaliešu uzņēmējam nav liegts kaut ko būvēt Latvijā, ja vien viņš ievēro vides, drošības un citus likumos paredzētus nosacījumus. Sašķidrinātās gāzes termināli varētu būvēt arī Liepājā vai Rīgā, bet Skulte der labāk, jo tur tuvāk Inčukalna gāzes krātuve. Tiesa gan, Rīga agrāk tomēr ir bijusi atzīta par labāko vietu.

Arī dumpīgie Skultes iedzīvotāji un vietējā pašvaldība būtu pierunājama piekrist, ja ar viņiem cilvēcīgi runātu un piesolītu kādus labumus. 2019. gadā notika projekta sabiedriskā apspriešana, taču tagad ar cilvēkiem diezin vai cilvēcīgi kāds runās, un šajā reizē, visticamāk, viņos vairs neklausīsies.

Bet ir vēl tāda problēma, ka potenciālie būvētāji vēlas no valdības ko vairāk nekā tikai atļauju būvēties. Citēju LSM ziņu: “Lai privātie investori Latvijā finansētu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināli, valstij varētu būt jāgarantē, ka terminālis noteiktā apjomā tiks izmantots. Tā norāda Skultes termināļa projekta attīstītāji. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka gatavo investoriem piedāvājumu, kādas garantijas varētu būt. Viņš arī pieļāva dažādu birokrātisko prasību mazināšanu, lai termināli varētu ātrāk uzbūvēt.”

Šīs ziņas tulkojums ir tāds, ka Skultes termināļa būvētāji vēlas, lai valdība viņu vietā nodrošina noieta tirgu sašķidrinātajai gāzei. Frāze “terminālis noteiktā apjomā tiks izmantots” nozīmē, ka ministrs un visa pārējā koalīcija tiek presēta uz to, lai kādos līguma nosacījumos būtu iekļauts, ka virknei Latvijas uzņēmumu būs obligāti jāpērk sašķidrinātā gāze no “Skulte LNG Terminal” un nekur citur. Citur varbūt varētu nopirkt lētāk, bet citur nevar. Un lai tāda kārtība paliek spēkā uz 10, 20 vai 99 gadiem.

Ja valdība parakstīsies uz ko tādu, tad tas jau būs diezgan nešķīsti.

Traki ir tas, ka valdība nedrīkst vilcināties, jo laika tai nav. Valdība tiek šantažēta ar to, ka termināli var būvēt arī Igaunijā.

2019. gada nogalē pasaulē parādījās sērga - liela nelaime, pret kuru sākumā nebija nekādu zāļu. Latvijas valdība jestri sāka “apgūt” kovidnaudas miljardus, pērkot maskas, respiratorus un zelta gultas.

Tagad atkal ir liela nelaime - karš Ukrainā. Un atkal ir šis tas apgūstams - tagad var “apgūt” sašķidrinātās gāzes termināli.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā