Rosinot jaunu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu, Jānis Bordāns pārbauda Krišjāņa Kariņa izturību

Saeimas “Konservatīvo” (K) frakcija mēģina torpedēt KNAB vadītāja konkursa rezultātus un ir rosinājusi rīkot jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) izteicās, ka tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts “īstā konkursā”, kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem. Konkursa komisija Straumes uzvaru atzina vienbalsīgi.
©Oksana Džadana/ F64

“Manuprāt, konkurss ir noticis. Tas tika izsludināts, tur pieteicās, tur izskatīja un ir kandidāts izvirzīts,” sacīja Kariņš.

Nacionālās apvienības un “Attīstībai/Par!” pārstāvji šajā tēmā iekšā nejaucās un preses konferencē brīnišķīgi izmantoja iespēju paklusēt.

Jautājums mazāk ir par konkrēto konkursu, KNAB un Straumi. Konservatīvajiem ir svarīgi pirms priekšvēlēšanu kampaņas pārbaudīt robežas, cik tālu var iet savā bezkaunībā, bāžoties iekšā citu amatpersonu kompetencē. Šajā gadījumā uzbrukuma upuris ir pats premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Sak, paskatīsimies, cik Kariņš ir spējīgs aizstāvēties.

Bordānam pēc būtības nebūtu gudri jāspriež par KNAB kadru jautājumu. Šis birojs ir valdības pārraudzībā, bet šo pārraudzību valdība veic ar premjera starpniecību.

Tālajā 2003. gadā KNAB tika radīts, lai toreizējam premjeram Einaram Repšem nodrošinātu ieroci, ar kuru viņš un viņa partija “Jaunais laiks” varētu drasēt pa iekšpolitikas ārēm un atkarībā no vēlmēm diskreditēt un sodīt vai arī pažēlot savus politiskos konkurentus.

Kopš 2003. gada ir ļoti daudz kas noticis - premjeri ir nākuši un gājuši, tāpat arī KNAB laika gaitā ir bijuši vairāki vadītāji. Iekšpolitiskie kariņi ar KNAB iesaisti dažbrīd ir bijuši ļoti trokšņaini, citos periodos ir bijis mierīgāk. Lai vai kā, sistēmiski kopš sākta gala KNAB neatrodas pareizajā varas plauktā, bet ir īpatns, it kā neatkarīgs, bet politiski atkarīgs veidojums. Loģiskāk būtu, ja ar korupcijas apkarošanu nodarbotos tā struktūra, kurai šī joma dabiski piekrīt - Iekšlietu ministrija. Otra joma, ar ko KNAB nodarbojas, ir korupcijas novēršana. Tas tad vēl kaut kā varētu attiekties uz Tieslietu ministriju. Šai ministrijai būtu jārūpējas, lai korupcijas augsnes ir mazāk.

Jau ļoti sen KNAB kā ieroci savās rokās ir centušies dabūt cilvēki, kas savulaik bija KNAB darbinieki, bet vēlāk kļuva par politiķiem - nu jau aizsaulē aizgājusī Juta Strīķe, Juris Jurašs. Viņiem un vēlāk arī par Jaunās konservatīvās partijas (tagad K) līderi kļuvušajam Bordānam gadiem ilgi galvenā dziesma ir bijusi par to, cik visi citi ir šausmīgi korumpēti, bet paši ir balti, tīri un svēti. “Visi citi” ir ne tikai klasiskie trīs “oligarhi”. Ienaidnieki ir meklēti arī prokuratūrā, tiesā, muitā, policijā. Konservatīvie allaž ir būvējuši tādu savas propagandas tēlu, ka viņi kā vienīgā labā partija atrodas šaušalīgā ļauno spēku ielenkumā. Visbiežāk bez kāda pamata šie “ļaunie” ir zākāti, viņiem ir kabināti klāt kādi neesoši vai safabricēti noziegumi. “Briesmoņi ar spalvainām mugurām” ir bijuši arī visi KNAB vadītāji kopš 2003. gada - Aleksejs Loskutovs, Normunds Vilnītis, Jaroslavs Streļčenoks.

Tagad arī Jēkabs Straume konservatīvajiem nav gana labs. Jēkabs Straume pirms kļūšanas par KNAB priekšnieku vairāk nekā 16 gadu strādāja Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), no tiem 10 gadus - pārvaldes priekšnieka amatā; pirms tam bija Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Pildot dienesta pienākumus, viņš ir piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijās. Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.

Protams, nebūtu ne vainas, ja uz KNAB priekšnieka amatu kandidētu vēl kādi 10, 50 vai 100 pretendentu ar līdzīgiem grādiem un kvalitātēm, taču spožie juristi nemaz uz KNAB vadītāja amatu neraujas.

Tomēr Bordānam ir labpaticis maisīt gaisu, ievilkt garumā Straumes apspirināšanu. Rodas iespaids, ka varbūt viņam padomā ir kāda cita kandidatūra, kuru varēs politiski spaidīt un regulēt, un uzrīdīt kādiem konkurējošiem politiķiem vai uzņēmējiem, lai izrēķinātos.

Konservatīvo varenība tuvojas izskaņai. Partija jūt, ka tik daudz mandātu kā pašlaik 13. Saeimā tai vairs neredzēt kā savu ausu. Pastāv pat iespēja vispār neiekļūt 14. Saeimā. Tāpēc ir pēdējais laiks sākt skandalēties, lai pievērstu sev uzmanību un rādītu sevi labākā gaismā. Tāpēc vajadzēja mazliet iekost Kariņam un paskatīties, kā viņš reaģēs uz ierosinājumu rīkot jaunu konkursu uz KNAB vadītāja amatu.