Tauta pārbīstas no lidmašīnu blīkšķiem. Artis Pabriks neatvainojas

Pirmdien pēcpusdienā Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī jeb visur galvaspilsētā, Kurzemē un Zemgalē atskanēja skaļi, sprādzieniem līdzīgi trokšņi.
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Man kaimiņos dzīvo bēgļi no Ukrainas. Tā sagadījās, ka tobrīd biju savas mājas iekšpagalmā un sastapu ukraiņu sievieti, kura nāca kopā ar savu mazmeitiņu. Aprunājāmies. Viņa pastāstīja, ka jau atradusi darbu slimnīcā par medmāsu, bet vēl jāsakārto kaut kādi dokumenti. Izdzirdot blīkšķi, sieviete nobālēja. Zinu, ko viņa nodomāja - ka karš, no kura viņa bēga, tagad ir atkal viņai atnācis pa pēdām un panācis.

Es viņu mierināju, stāstot, ka tas laikam bija pavasarīgs pērkons, nevis kādi bumbu sprādzieni, ka šeit nekāda kara nav. Tomēr rokas kādu brīdi viņai mazliet trīcēja.

Pēcāk izrādījās, ka nav bijis ne pērkons, ne bumbas, bet mūsu aizstāvju, NATO spēku lidmašīnu treniņlidojums no Lietuvas uz Igauniju. Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins plašsaziņas līdzekļiem paskaidroja, ka sprādzienam līdzīgais troksnis rodas tad, kad lidmašīna pāriet uz virsskaņas ātrumu. Piloti esot ievērojuši visas normatīvo aktu prasības, un treniņlidojums noticis vairāk nekā desmit kilometru augstumā. Tā kā šīs ir NATO lidmašīnas, iedzīvotāju satraukumam nav pamata, teica Galkins, vienlaikus atvainojoties tiem, kuri sabijās šo trokšņu dēļ. Par lidojumu ministrijai neesot bijis zināms iepriekš.

Te tomēr rodas jautājums, vai ar atvainošanos un skaidrošanu bija jānodarbojas kādam Galkinam vai Aizsardzības ministrijas preses pārstāvei Sandrai Brālei, kura arī atvainojās. Satraucās ļoti daudz cilvēku. Ne visur troksnis bija tikai parasta pērkondārda līmenī. Bija vietas, kur cilvēkiem aizkrita ausis un logu rūtis drebēja.

No rīta “Panorāmā” bija sižets, kā jārīkojas kodolsprādziena gadījumā. Cilvēki, kas atminējās šos padomus un dzirdēja troksni, nodomāja, ka nupat atomsprādziens ir noticis, un meklēja, kur slēpties. Tas ir bez pārspīlējuma - tādi gadījumi ir bijuši.

Šajā brīdī publikai derēja parādīties nevis Brālei vai Galkinam, bet pašam aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Tieši viņam vajadzēja pastāstīt, kas noticis, un mierināt publiku. Un arī atvainoties derēja. Taču Pabriks bija pamanāms vien angliski tviterojot interneta vietnē “Twiter” par to, ka kara iznākums noteiks Eiroatlantiskās alianses nākotni un nākamā kara iespējamību. Pabrikam pēdējās dienās ir daudz ierakstu tviterī angliski, bet latviski latviešiem par lidmašīnu trokšņošanu nav ne vārda.

Ja atmiņa neviļ, bija amatpersonu solījumi, ka NATO lidotāji ievēros sava ātruma ierobežojumus un trokšņa nebūs. Ja vajadzēja pārbaudīt, cik ātri iespējams nokļūt no Lietuvas Igaunijā, varēja varbūt par to pabrīdināt Baltijas valstu sabiedrības?

Var jau būt, ka tāda rībināšana gaisos turpmāk būs regulāri un cilvēki pie tās pieradīs. Bet pagaidām vēl nav pieraduši.

Bet var jau saprast ministru. Pabrika reitings ir visaugstākais starp visiem valdības ministriem - tie nav pat tikai desmit kilometri, bet kosmoss. No tādiem augstumiem var redzēt tikai Eiroatlantiskās alianses nākotni, nevis nolaisties līdz grēcīgajai zemei, kur cilvēki dzird trokšņus. Pabriks ir pārāk augstu, lai sāktu atvainoties.

Astoņdesmitajos gados, kad virs Latvijas lidojošā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna Concorde pārsniedza skaņas ātrumu, tāpat bija varens blīkšķis. Bet ir atšķirība - tolaik nebija tādas baiļu atmosfēras, kāda ir tagad. Tolaik Miterāns uz Maskavu lidoja draudzēties. Tagad Ukrainā notiek karš un Kremlis draud rietumvalstīm ar kodolkaru. Bet var jau būt, ka tieši to arī Pabrikam un viņa partijai vajag - rūpēties, lai tauta (elektorāts) neatslābst baidīties. Divus gadus baidījās no sērgas. Tagad atkal jaunas bailes.

Pabriks, bruņotie spēki un NATO ar tā 5. pantu iemieso cerību, ka Latvija tiks pasargāta. Taču laiku pa laikam tautu vajag pabiedēt. Citādi tauta var sākt skatīties, kura partija tai visvairāk darīja pāri sērgas laikā, kura šķērdēja naudu un diezgan pat brutāli arī zaga. Kura partija stāv un krīt par spēļu ellēm? Kura valdošā koalīcija mazspējīgi guļ un neko nedara energoresursu krīzē?

Šie jautājumi 14. Saeimas vēlēšanu laikā šķitīs mazāk svarīgi. Galvenais, ka pareizajā listē būs pareizais aizsardzības ministrs, kurš vienmēr runā droši, pārliecinoši un pareizi un nekad neatvainojas.