Krievija nevaldāmi priecātos par jaunu Kosovas karu

Dramatiski un Balkānu reģionam bīstami notikumi pagājušajā nedēļā izcēlās uz Serbijas un Kosovas robežas, kas izpaudās kā serbu rīkoti protesti un ceļu bloķēšana, aizšķērsojot brauktuvi un būvējot barikādes.
Serbi vēlas, lai viņus liek mierā, vēlas civilizētu, eiropeisku dzīvi, un tas visnotaļ labi pat jau izdodas. Tomēr ir politiski spēki, kas cenšas uzturēt sapni par Kosovas atgūšanu ©Scanpix

Kosovā dzīvojošo serbu sašutumu izraisīja Kosovas varas iestāžu rīcība, ieviešot īpašu kārtību Serbijas pilsoņiem, kuriem savas Serbijas personas apliecības pēc ierašanās Kosovā jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu.

Kosova vakar paziņoja, ka pēc konsultācijām ar ASV un Eiropas Savienības pārstāvjiem atliek divu noteikumu ieviešanu attiecībā uz automašīnu numura zīmēm un ceļošanas dokumentiem viesiem no Serbijas. Amatpersonas sacīja, ka jauno noteikumu pieņemšana tiks atlikta uz 30 dienām, tiklīdz Kosovas etnisko serbu izveidotās barikādes robežšķērsošanas vietās tiks likvidētas.

Ar to gan konflikts vēl nav izsmelts, jo jaunie noteikumi ir tikai atlikti.

Svētdienas vakarā ASV vēstnieks Kosovā Džefrijs Hovenjē izteicās, ka viņam šķiet, ka “par šiem lēmumiem ir dezinformācija un pārpratumi”. Tātad šomēnes paredzēts pārliecināt Kosovas un Serbijas serbus, ka jaunie noteikumi nav nekas ļauns. Diezin vai tik vienkārši tas izdosies, jo serbu prāti ir uzbudināti un viņi Kosovas varas lēmumos saskata savu tiesību un pārvietošanās brīvību apskādējumu, mākslīgu šķēršļu radīšanu ekonomiskiem, radnieciskiem un kultūras sakariem starp Serbiju un Kosovas serbiem. Bet nu pārliecināšanas darbam tagad ir mēnesis laika.

Saprotams, ka šāds kašķis ir kā medusmaize Krievijai, kurai pašlaik ir izdevīgi jebkādi nemieri, ieroču žvadzināšana un ieroču izmantošana citur pasaulē. Tas ir, lai novērstu pasaules uzmanību no Krievijas kara Ukrainā, uz ko Rietumi pašlaik ir ļoti koncentrējušies un ievieš pret Krieviju aizvien jaunas sankcijas. Viens virziens, kurā Krievija drošticami piestrādā, ir pamēģināt izraisīt kādu jaunu konfliktu Tuvajos Austrumos. Otrs virziens tad varētu būt Balkāni, kur tāpat varētu reanimēt veco naidu starp tur dzīvojošajām tautām, reliģijām un valstīm. Trešais virziens, kur Krievijai gan maz ietekmes, varētu būt liels konflikts starp Ķīnu un Taivānu. Arī uz to Krievija cer.

Augsne permanentiem un akūtiem konfliktiem Balkānos ir piemērota, jo Dienvidslāvijas sabrukuma laikā sanāca tā, ka Serbija kļuva Rietumu acīs par “briesmīgo bērnu” kā valsts, kas visvainīgākā starp vainīgajām kara noziegumos. No Serbijas tika atdalīta Kosova, kurā pārsvarā dzīvo albāņi. 2008. gadā Kosova pēc referenduma pasludināja neatkarību. Serbija šo valsti nav atzinusi. Serbi Kosovu uzskata par savu sirdi, centru, kultūras šūpuli, neatņemamu Serbijas sastāvdaļu. Ir arī vēsturisks varoņsentiments, jo 1389. gadā Kosovas kara laukā notika Serbijas caristes un Osmaņu impērijas karaspēka kauja.

1999. gadā NATO karaspēks gandrīz trīs mēnešus bombardēja Dienvidslāviju - Belgradu, Novisadu un citas vietas, graujot tiltus pāri Donavai un militāru infrastruktūru. Belgradā tika nopostīta daļa televīzijas kompleksa, un bojā gāja nevainīgi cilvēki - grimētājas, televīzijas operatori. Žēl šo cilvēku.

Kad visi kari beidzās, Hāgā notika tiesas prāvas pret horvātu, bosniešu, serbu kara noziedzniekiem. Pārliecinoši lielāks skaits apsūdzēto un pēc tam notiesāto bija serbi.

Par pagājušā gadsimta izskaņas notikumiem mūsdienu Belgradā maz kas vairs atgādina. Kā vēstures liecība ir atstāta viena NATO bombardēšanā cietusi Aizsardzības ministrijas ēka. Nobombardētā televīzijas ēka nav atjaunota, bet tās vietā ir autostāvvieta. Būvdarbu laikā pie Nacionālā teātra Belgradā bija liels plakāts ar atgādinājumu, cik cilvēku gāja bojā 1999. gada bombardēšanā, bet tagad tas ir noņemts. “Teātris” serbu valodā ir “pozorište”... Serbi, kurus citviet uzskata par zvērīgiem nacionālistiem, brīvi un nepiedomājot lieto gan kirilicu, gan latīņu rakstību pēc horvātu parauga - atkarībā no tā, kurā brīdī kura rakstība šķiet ērtāka. Reklāma - aicinājums iestāties policijas dienestā - bija serbu, bulgāru, ungāru un čigānu valodā.

Serbija dzīvo visnotaļ mierīgu jauncelsmes dzīvi, un lielākā daļa serbu nevēlas pat atcerēties asiņaino Dienvidslāvijas sabrukšanas periodu. Serbi vēlas, lai viņus liek mierā, vēlas, lai pie viņiem brauc tūristi, vēlas civilizētu, eiropisku dzīvi, un tas visnotaļ labi pat jau izdodas. Tomēr ir politiski spēki, kas cenšas uzturēt sapni par Kosovas atgūšanu. Krievija allaž ir centusies uzturēt naratīvu par īpašo brālību starp krievu un serbu tautām, par to, ka abas ir slāvi un pareizticīgie. Nevar teikt, ka serbu tauta šim stāstam īpaši tic un to akceptē, taču ir Serbijā politiski spēki, kas to labprāt kultivē. Tāpēc pašlaik Krievija netaupīs naudu un ietekmes aģentus, lai pamēģinātu ieliet eļļu ugunī. Viena dzirkstelīte, lūk, jau ir parādījusies - jaunie noteikumi serbiem, šķērsojot robežu, kurus Kosova ir taisījusies ieviest, un nevar vēl zināt, ar ko tas beigsies. Arī karavīri no Latvijas, kas ir iekļauti ASV bruņoto spēku bataljonā, pašlaik atrodas Kosovā pie robežas ar Serbiju. Viņiem viss esot mierīgi un nekas neatšķiroties no ierastā dienesta režīma, apgalvo aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Diez cik mierīgi tur diezin vai var būt, jo ir bijuši gadījumi, ka nenoskaidrotas personas raida šāvienus Kosovas policistu virzienā. Nevienam trāpīts gan nav.

Situāciju Balkānos mazliet glābj tas, ka Krievija Ukrainā ir smagi dabūjusi pa zobiem. Bija plāns, ka Ukraina kapitulēs trijās dienās, taču tas ir izgāzies. Ja Ukraina būtu padevusies, viens no nākamajiem “karstajiem punktiem” būtu Balkāni. Konfliktu reanimācijai ieganstu šajā reģionā joprojām pietiek.

Taču tagad Serbija vēro, kas notiek Ukrainā, bet, tā kā Krievija aizvien vairāk sāk izskatīties pēc zaudētājas, Serbija diezin vai vēlēsies iesaistīties kādā kopīgā pasākumā ar “lūzeriem”. Serbija jau ir daudz cietusi un diezin vai grib ciest vēl vairāk. Oficiālā Serbija nekādu eskalāciju nevēlas. Taču te jāņem vērā, ka pastāv Kosovas etnisko serbu aprindas, kuras ir niknas, un Kosovas varas iestādes ar jauniem robežas šķērsošanas noteikumiem tām ir “piespēlējušas” ieganstu, kas pie ļoti slikta tālākā attīstības scenārija var pārvērsties pat vardarbībā. Pavisam maz trūkst, lai izceltos jauns karš vēl arī Kosovas dēļ. Veselo saprātu zaudējušā terorista Putina vadītā Krievija un viņa necilvēcīgais galms par to nevaldāmi priecātos. Jācer, ka Serbijai, Kosovai, ES un ASV pietiek prāta, lai šādu karu novērstu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā