Atpalicība no Igaunijas un Lietuvas neiedvesmo maksāt nodokļus

Diemžēl Latvijas tauta no sava “politikuma” gaida daudz vairāk, nekā tas ir spējis sniegt. Pēdējās nodokļu reformas ir it kā bijušas pareizā virzienā, taču nav devušas vēlamos rezultātus - pašlaik situācija ir tāda, ka Latvijā tiek stimulēta darba iedzīšana zemo algu zonā. Darba devējs var atļauties maksāt minimālo vai apmēram vidējo algu valstī, taču, ja grib maksāt darba ņēmējam vairāk, sistēma uzliek viņam nesamērīgi augstus nodokļus. Saprotams, ka tas mudina uzņēmēju optimizēt nodokļus vai pat darboties pelēkajā zonā un ar nodokļiem blēdīties.

Neapmierināti ir gan darba ņēmēji, gan darba devēji - ņēmēji grib lielākas algas, lai varētu tikt līdzi augošajai dzīves dārdzībai, bet devēji nespēj tās samaksāt, jo arī viņiem aug visu veidu - degvielas, īres, elektrības u.c. - izdevumi.

Visu veidu preču un pakalpojumu cenu kāpums ir mežonīgs. Bet rudenī būs vēl lielāks. Skaidu brikešu paciņa pagājušajā ziemā sasniedza 2,40 eiro cenu, bet tagad, kad ir vasara un nav vispār nekāda apkures sezona, tā pati paciņa jau maksā 3,40! Gāzes cena ir palielinājusies 3,5 reizes. Malkas cena ir strauji uzaugusi par vismaz trešdaļu. Aizvien dārgāka kļūst pārtika, bet ziemā tā būs kosmiskā cenā, jo Ukrainas kara dēļ šā vai tā būs lielāka vai mazāka globāla pārtikas krīze, kas ietekmēs cenas.

Nepiekāpīgs un neizbēgams ir valsts institūciju parādu piedzīšanas un administratīvo sodu presings. Cilvēks var būt zaudējis agrākos ienākumus, varbūt bijis slims ar kovidu, lai gan trīskārt vakcinējies. Sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja nesamaksā mēneša laikā, nevis tikai dubultojas, bet pat trīskāršojas. Aug arī nodokļu parādu un komunālo maksājumu parādu procenti.

Visi Latvijas iedzīvotāji, kas maksājuši nodokļus, varētu jautāt: “Es godīgi maksāju nodokļus valstij, bet tagad man ir grūti. Vai es varu cerēt, ka kaut ko dabūšu pretī no valsts?”

Kaut ko laikam varēs. Vispirms gan valdība pastieps mazliet garumā lemšanu, atpūtīsies atvaļinājumā, bet pēc tam kaut ko kompensēs tā, lai laimes sajūta par kompensāciju naudiņu cilvēkiem atnāk tieši uz vēlēšanām. Kaut ko kompensēs varbūt tādā vaidā, ka no kurināmā sadārdzinājuma apmaksās pusi. Kas uz šo kompensāciju varēs pretendēt, to vēl redzēsim. Droši vien būs arī atbalsts uzņēmumiem - vidējiem un maziem varbūt būs, bet lielajiem varbūt nebūs, jo tie ir lieli un tiem pašiem jātiek galā. Tas, ka lielajos uzņēmumos strādā mazi darbinieki, kuriem mēdz būt mazas algas, nav tā kā īpaši svarīgi.

Nav jēgas salīdzināt Latvijas nodokļu iekasēšanu ar Urugvaju, Sjerraleoni vai Kataru, taču ar Igauniju un Lietuvu salīdzinājums prasīdamies pats uzprasās. Šīs valstis ir tepat blakus, tām starta pozīcija 1991. gadā bija tāda pati kā mums, ar tām sacenšamies.

“Neatkarīgā” jau ir publicējusi divus rakstus, kuros pastāstīts par līdzībām un atšķirībām Latvijas un kaimiņzemju sistēmās. Rakstus lasiet šeit. Lietuvā ieņēmumu dienests, analogs mūsu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), saucas Finanšu ministrijas Valsts nodokļu inspekcija - lietuviski saīsinājumā VMI. Spriežot pēc iestādes mājaslapā publicētās informācijas, tajā strādā 1332 darbinieki. Igaunijā ir 1049 nodokļu iekasētāji, bet Latvijā - 3850 VID darbinieku.

Tātad Latvijā nodokļu iekasētāju ir vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā kopā.

Tajā pašā laikā Igaunijas dienests strādā efektīvāk un darbinieki ir labāk atalgoti. “Neatkarīgā” vēl turpina izpēti un cenšas rast atbildi uz jautājumu: “Cik dienesta darbinieki nepieciešami, lai Igaunijā no 1,3 miljoniem iedzīvotāju iekasētu lauvas tiesu no 2022. gadā valsts budžetā plānotajiem 13,13 miljardu eiro ieņēmumiem, un cik darbinieki nepieciešami Latvijā, lai no 1,8 miljoniem iedzīvotāju iekasētu lauvas tiesu no likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktajiem 10,70 miljardiem eiro ieņēmumu?”

Droši vien problēma nav tajā, ka VID priekšniece būtu nepareiza un slikta. Jādomā, ka viņa strādā tajā likumu un lēmumu rāmī, kādus uzlikusi valdība un Saeima, un šajos ietvaros visu veic pareizi. Acīmredzot purvs ir nevis VID, bet Saeima un valdība, kas radījusi smagnēju, birokrātisku sistēmu, kurā notiek pārāk daudz neproduktīva darba. Likumos nemitīgi notiek izmaiņas, kurām grūti izsekot līdzi. Jaunās tehnoloģijas tiek gan izmantotas, taču nepietiekami. Katrā ziņā ne tik lielā mērā kā kaimiņvalstīs, kur dators sekmīgi aizstāj iešanu uz VID ēku, sēdēšanu, gaidot rindā, un konsultēšanos pie speciālista. Nemitīgi reformējot nodokļu sistēmu, ir radīts milzīgs skaits ļaužu, kuriem nemaz nevajadzētu stāties saziņā ar VID, nevajadzētu rakstīt deklarācijas un kuru nodokļus varētu iekasēt daudz vienkāršākā veidā. Sīktirgotāji, amatnieki, patentmaksu, autoratlīdzību un honorāru saņēmēji kā nezin kādi megauzņēmēji ir spiesti katrs pats sekot līdzi saviem nodokļiem un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai gan šīs lietas varētu sakārtot arī citādā veidā un cilvēkus neterorizēt.

Latvijas atpalicība nodokļu iekasēšanā no Igaunijas un Lietuvas ir acīmredzama un sarūgtinoša. Kaimiņi var, bet Latvija velkas astē. Te vajadzētu politisku gribu šīs lietas sakārtot. Pretējā gadījumā cieš visi - valsts neiekasē pietiekamu apjomu nodokļu vai arī dara to, pārmēru tērējoties pašā nodokļu iekasēšanas procesā. Uzņēmēji un iedzīvotāji kļūst kūtri nodokļu maksātāji, jo redz, ka viņu nodokļi aiziet kaut kur garām un neatgriežas, pazūdot liekos un bezjēdzīgos tēriņos. Milzīga nauda katru gadu tiek novirzīta izglītībai un veselībai, taču skolotāji un ārsti ir spiesti rīkot protesta akcijas un streikus sava mazā atalgojuma dēļ.

Latvijas “politikumam” tāpat vien neradīsies vēlme pievērsties nodokļu sistēmas un nodokļu iekasēšanas lietām. Vajag spiest uz šīm partijām, kuras grasās atkal sēdēt Saeimā un valdībā. Vēlētāji, vaicājiet, ko politiķi domā darīt, lai situāciju uzlabotu un samazinātu atpalicību no igauņiem un lietuviešiem!

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā