Četri scenāriji "Latvijas dzelzceļa" kraham un slepenā summa, lai to glābtu

Lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets 9. augustā sprieda par četriem scenārijiem, kādos turpmāk varētu notikt “Latvijas dzelzceļa” darbība. Par kādu īpašu attīstību laikam nav runas. Ja nu vienīgi šodien no amata atkāpjas Putins, Krievijas karaspēks iziet no Ukrainas un Krimas, iestājas visaptverošs miers un bučošanās. Pie šāda scenārija “Latvijas dzelzceļam” būtu izredzes, lai gan arī pat tad būtu jāiespringst – jo konkurence ar Lietuvu kravu piesaistē būtu jāiztur. Šāds scenārijs vismaz pašlaik ir nereāls.
©Neatkarīgā

Otrs galēji pretējais scenārijs ir tāds, ka Krievija un Baltkrievija aiziet ciet pavisam - nenotiek vairs nekāda preču kustība no šīm valstīm, pār Eiropu nolaižas dzelzs priekškars un Latvija nepārkrauj vairs ne tikai ogļu tonnas, bet ne pat 10 aktivētās ogles tabletes. Šāda notikumu attīstība ir pat visai reāla - Krievijas armija turpina kara noziegumus Ukrainā, laupa, nogalina un izvaro civiliedzīvotājus. Latvijas Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Business as usual jeb līdzšinējais bizness vairs nav iespējams.

Vēl gan var pastāvēt (kādu laiku) starpscenāriji, kuri pašlaik ir darbībā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) priecājās, ka pavasarī kravu apjomi dzelzceļā bija pat pieauguši. Jo uzņēmēji steidzot pabeigt darījumus. Te gan būtu jāvaicā, vai šādi darījumi nav sankciju apiešana? Bet nu, ja nav kompetentas iestādes vai Eiropas institūcijas, kas šādus jautājumus uzdod, tad jau viss “čikiniekā”.

Vēl kaut kāds imaginārs scenārijs var būt, ka Latvija nepiesaista kravas no Krievijas un Baltkrievijas, bet vētraini tirgojas ar Kazahstānu un Uzbekistānu - ved no turienes ogles, naftas produktus, kāliju un minerālūdeni. Te gan jāpaskatās pasaules kartē. Centrālāzijas kravas nāk uz Latviju caur Krieviju un Baltkrieviju. Ļoti jāšaubās, vai Krievija un Baltkrievija neizdomās kādā jaukā dienā šādas kravas caur savu teritoriju vairs nelaist.

Lai vai kā, Latvijas un agresorvalstu savstarpējā loģistika vismaz pagaidām kustas uz nebēdu - Latvijas šķelda tiek grūsta uz Baltkrieviju, no Krievijas pa dzelzceļu ripinās izejvielu kravas, “Gazprom” gāze atkal viegliņi paklusām pļukst uz Inčukalnu. Vairāk nekā puse kravu pirmajā pusgadā ir bijusi Krievijas izcelsmes. Prieks un laime! Saeimā, valdībā un priekšvēlēšanu retorikā bļaurīgi nosoda Krieviju, bet naudiņa nesmird.

Varbūt tāpēc valdības likteņlemšana par “Latvijas dzelzceļu” ir tik slepena? Nav pat zināms, kāda summa tiks iepumpēta šajā uzņēmumā. Tā esot ierobežotas piekļuves informācija. Valdības vīri var neuztraukties, jo, ja ne uzreiz šodien, tad tuvākajā laikā summas nāks gaismā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits televīzijā sacīja, ka tie neesot simti miljonu, bet tikai desmiti miljonu eiro. Tad jau ne vairāk kā 99 miljoni? Var gan arī interpretēt visādi - piemēram, divi desmiti miljonu nav 200 miljoni. Izklausās mazāk?

Oficiālajā Satiksmes ministrijas mājaslapā sacīts, ka Ministru kabinets (MK) izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmākās darbības nodrošināšanu”. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt LDz darbības attīstību, kur izšķiroši svarīga ietekme ir starpvalstu lēmumiem un lēmumiem par tālāku sankciju palielināšanu u.c. starpvalstu sadarbības aspektiem.”

Te uzreiz pirmais jautājums, kas var rasties - kāpēc tāda slepenība?

Vai tad nav tā, ka Latvijas nodokļu maksātāji maksā savus skarbos nodokļus un no viņiem nevajadzētu slēpt, kādu naudu valsts novirzīs “Latvijas dzelzceļa” glābšanai? Kur caurspīdība, atklātība un tādas skaistas vērtības?

Vēl var rasties jautājums par “Latvijas dzelzceļa” darbinieku algām. Uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2,5 tūkstošiem jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu. Tas ir tā, lai uzņēmums var knapi dvašot. Cerams, neatgadīsies tā, ka kāda sliede nebūs pienācīgi pienaglota darbinieku trūkuma dēļ un neatgadīsies kāda avārija.

Tikmēr “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs pērn ir saņēmis120 tūkstošus eiro jeb 10 tūkstošus mēnesī.

Nabags! Ja salīdzina ar “AirBaltic” priekšnieku Martinu Gausu ar viņa gandrīz miljonu un lidsabiedrības augstāko menedžmentu, tad aldziņa ir necila. Atlaistajiem darbiniekiem un sabiedrībai kopumā vajadzētu solidarizēties un samesties kādu naudiņu, lai dzelzceļa uzņēmuma valde var nopirkt kādu jaunu šlipsi un iegādāties malku ziemai. Vai tad par 10 tūkstošiem mēnesī var vispār izdzīvot?

Neesot labi skaitīt naudu cita kabatā, bet, ja valsts uzņēmums necik labi nekust, tad tā vadībai arī tā kā būtu mazliet jāpieraujas un mazāk jāpatērē melnos ikrus un franču šampanieti.

Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Augstākā “Latvijas dzelzceļa” vadība nav vainīga, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē ir tāda, kāda ir. Taču atlaist divus ar pusi tūkstošus darbinieku, bet pašiem turpināt peldēt taukos nav diez cik skaisti.